Nekad neesmu sūrojusies par savu valodu talantu. Bet laikam nu ir pienācis laiks to darīt. Pēdējās pāris nedēļas mani tikai sūta un sūta uz dažādiem konkursiem un olimpiādēm. Man jau nav nekas pret to, es pat pieciešu ziedot dažu labu sestdienas rītu, kurā nevaru pavadīt vairāk laika ar savu silto sedziņu un mīksto spilventiņu, savos sapņos. Bet nu pēdējās pāris dienas ir bijušas briesmīgas aizņemtības ziņā. Vakar man bija jādodas uz daiļlasīšanas konkursu vācu valodā. Pats par sevi tas nebija slikts, ieguvām 1mo vietu. Bet nu pēc tam sākas tas, ka man vajadzēja skriet mājās, jo bija jātaisa kaut kāda runa priekš cilvēka, kuru es nemaz nepazīstu, bet kurš atbalsta mūsu skolu. Tas mani briesmīgi nokaitināja. Bet nu es to izdarīju, bet ar lielu stresa piedevu, jo vēl braucu uz lielās egles iedegšanu. [Šādus prieciņus es sev neļaušu atņemt!] Un šodien arī man bija jāsaka šī runa, un to uzfilmēja! Man jau tā nepatīk, kad mani filmē un, ja vēl jārunā, tad vispār! Man nepatīk kā mana balss skan ierakstos! :D Viena vienīga tenkāšana. Un vairs jau nav tā, ka mani palūdz kaut ko darīt, nu jau man vienkārši pasaka, ka man jādara tas un tas. Man nav izvēle. Un pat neko nesaņemu pretī. Ceru, ka kādu 10nieku dabūšu vācu valodā par šo visu. Dažu brīdi pēdējā laikā es avu talantu uzskatu par mazu lāstu, bet tik un tā negribētu neparko to mainīt. Man patīk, ka tik labi zinu vācu valodu. Noteikti tur sava vaina ir arī tam, ka pēdējā laikā esmu palikusi slinkāka! :D Bet man kaut kā tas patīk! :D Mainījies skats uz dzīvi, tāds vēsāks, mierīgāks tagad! :DBet lai vai kā, gribu nedaudz atvieglojuma!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru