Lookback*

Šī nedēļa pati par sevi stāv zem Žetonvakara zīmes. Katru dienu tiek darīts, rakstīts, taisīts un mēģināts, lai 5dienas vakarā varētu skaisti un neaizmirstami pateikties dzīves/jaunības gadu svarīgākajām un svarīgajām personām.

Bet šodien bija neliela atveldze no tā.
Mammas klase/ 5. klase šodien rīkoja klases vakaru un palūdz man un Madarai būt kā žūrijai, jo mazie ķipari ir uzorganizējuši pasākumu nepajokam-ar talantu šovu, priekšnesumiem un spēlēm. Aizejot pat mazliet pārsteigums bija, par to,ka tik rūpīgi un interesanti viss ticis izplānots un sakārtots.
Neviļus nācās atcerēties un vilkt paralēles ar saviem pamatskolas gadiem un klases vakariem.
Jāatzīst, ka toreiz mums nebija tik liela izdoma. Mēs uz šādiem pasākumiem vienkāŗši nācām, lai pasēdētu, paēstu un uzspēlētu kādu spēli, varbūt. Interesanti jau bija, bet salīdzinot ar šodien redzēto tomēr liekas, ke esam bijuši baigie pasīvisti vai sliņķi!
Bet viena smieklīgi lieta tomēr bija-mazie spēlēja spēli, kurā jāatrod sava otrā pusīte un jādanco. Pirmā daļa vēl gāja raiti, bet, kad lieta nonāca līdz dejošanai, kļuva smieklīgi. Mazie dikti kautrējās uzlūgt viens otru, lai arī priekšnesumu laikā izstrāvoja lielu pašpārliecinātības devu. Puikas ākstījās, lai noslēptu savu nedrošumu, meitenes centās tēlot tās vēsās, lai paslēptu savu kautrīgumu. Bija uzjautriniši, bet tai pašā laikā nedaudz žēl viņu. Tad nu centos šamos iedrošināt, teikdama, ka šādas lietas tāpat agrāk vai vēlāk nāksies darīt, tad kāpēc arī neievākt to pieredzi, bet, protams, kas sekoja bija atrunas. Taču beigās jau mazie saņēmās un uzrāva kādu danci, kaut arī nepārliecinoši.

Tad nu nācās padomāt vai arī mēs savos pamatskolas gados uzvedāmies tik smieklīgi?! Bet nejau arī tai sliktākajā ziņā. Varētu vien tā būt, jo toreiz jau arī mums nebija tā pieredze, kas ir šodien, gribējās visu izmēģināt, neskatoties uz to vai pieatāv vai nē, vai ir labi vai nē. Bet nu jau esam atraduši savu nišu dzīvē un laikam jau labi arī ir!

Kārtējā murgainā nodokļu politika...

Sākumā jāpiebilst, ka esmu priecīga, ka tomēr skolotāju algas tomēr vairāk negriezīs....

Toties mūsu gudrie vīreļi tur augšā izdomājuši atkal pacelt dažu labu nodokli-šoreiz benzīnam, alkoholam un cigaretēm.

Atbalstu, ka paceļ nodokli cigaretēm un daļēji arī, ka paceļ alkoholam, bet nu benzīnam šoreiz varbūt ir lieki.
Noteikt būs dažs labs cilvēks, kurš dēļ šī atmetīs smēķēšanu, tas priecē. Noteikti arī būs mazāk alkoholisma gadījumu, arī tādu, kur iesaistīti jaunieši, bet nu nedomāju, ka būs mazāk cilvēku, kas nbrauks ar mašīnu. Šādi tik atkal lieki tiek noslaukta nauda no godīgajiem nodokļu maksātājiem, kuriem vēl jāpacieš un bez maz vai jābaro tie, kuri šādā gadījumā izvēlētos zagt šo preci.
Jo tālāk iet, jo mazāk es vispār sāku saprast kaut ko no šī visa murga. Agrāk vēlējos kļūt par poletologu, bet tagad jau pilnībā zudusi visa interese un vēlēšanās tur iesaistīties, bail par saviem nerviem un godīgumu.


Tāpēc arī atbalstu kaut ko šādu ---> Protests
Lai gan nedomāju, ka kaut kas tāds daudz mainīs, šīs 30 minūtes vissmagākās būs tikai tiem večukiņiem, kas non-stopā triec iekšā alko, bet nu viss sākas no mazumiņa un cilvēku gribasspēka!
Lai veicas!

Man ir daudz draugu, bet ķīmija nepieder pie tiem! :D

Vakar bija viena no retajām tik tiešām interesantajām stundām!
Šajā stundā mani piemeklēja maza neveiksme, kas mijās ar palielāku šoku! :D

Šajā stundā bija paredzēts praktiskais darbs. Mēs bijām sava ideālā četrotne! Kurā es no visiem vismazāk sapratu! :D

Ķīmija nekad nav bijusi mana stiprā puse, un šoreiz tas lieliski apstiprinājās!

Tātad, bija jābūt 3 pārbaudījumiem-eksperimentiem. Visus mēs izdarījām labi, tikai pēdējā arī notika ķibele, kad jau bija bez maz vai jābeidzas! :D
Pēdējā eksperimentā vajadzēja karsēt vielu līdz kamēr izdalās gāze un tad to gāzi varēja aizdedzināt. Viss okē, mēs sildam, precīzāk es, pārējās mundri vēro un garīgi mani atbalsta. :D Tad nu beizot mums sāk izdalītes gāze, skolotāja saka, lai dedzinam-tā arī daram. Bet tā vietā lai būtu smuka liesmiņa, mums, tas ir man, viss aiziet pa gaisu! :D Izšļācas degošais šķidrums, kas nokrīt uz galda un grīdas. Un diemžēl netiek pasaudzēta mana soma. Uz pāris sekundēm galda maza daļa bija liesmās, izskatījās ekstrēmi, bet smieklīgi! :D Un tgd manai somai ir izdedzis neliels caurums! :D
Skolotāja, protams, histērijā, bet viss taču kārtībā! :D Un viņa pati arī nedaudz vainīga! :D

Vot šī ķīmijas stunda bija jautra! Vajadzētu vēl kko tādu! :D

Sorry! My bad!

Kārtējā izdevusies nedēļas nogale!
Un viss noskaidrots arī ir! Tas ir super! [Esi vienmēr poooozitīīīvs! :D ]

Tātad viss sākās ar 5dienu, beidzot bija pienācis GACHO koncerts.
Pa dienu jau nedaudz  iesildījos, kopā ar Noru. Protams, bez starpgadījumiem neizpalika-vienā brīdī pazuda elektrība! Taču glābējs-Noras tētis visu saveda kārtībā, bet es jau tad biju prom, lai gatavotos tālākajām norisēm. Atskrēju mājās, lai jau pēc 1 h dotos tālāk. Ātri sataisījos, pārģērbos un nedaudz interaktīvi padarbojos, tad jau bija jāskrien uz autobusu. Līdz Rimi tiku ātri, bet tad nu bija nedaudz jāpagaida manu visforšāko māsīcu un viņas visforšāko draudzeni. Kad nu viņas bija klāt, devāmies iekš Rimi, lai iečekot, kas piedāvājumā. Atradām to, kas šim vakaram derēja un devāmies tālāk. Tikko izgājušas no Rimi, atradām savu mazo placīti un uzreiz man jau sāka zvanīt, tas bija manējais. Nepaspēju pacelt tel., lkm no aukstuma pogas negribēja spiesties! Tad nu pazvanīju atpakaļ, sarunājām, kur mums jābūt un aidā. Devāmies.

Vienā brīdī pamanīju, ka man papēdis lec pakaļ, atlīmējies. Vāks! Nesapratu-pirkt vai nepirkt superlīmi, lai salīmētu. Tomēr beigās izdomāju nopirkt un labi vien bija, jo, kad jau līmēju, pamanīju, ka zole atlīmējusies vēl vairāk. Ātri salīmēju un viss kaut cik kārtībā. Vismaz izturēja visu nakti!

Aizgājām līdz norunātajai vietai un tur pat jau bija arī mūsu mazās kompānijas papildinājums! Tālākais ceļš veda uz Fonteinu, iegājām, nolikām jakas un atsēdāmies. Sēdējām, pļāpājām un ar laiku mūsu kompānija paplašinājās, mums piebiedrojāsvēl foršas meitenes.

NEZAGT!

Vēl nedaudz pačillojām pagrabstāvā, bet tad devāmies uz augšu, kur notiks Gacho koncerts. Tur jau bija salasījusies tauta, mēs arī kaut kur iefiltrējāmies un sākām dancot. Tādā veidā laiks pagāja nemanot. Jo kā uzzināju pēc tam-Gacho uzstājās ar 4 h [!] nokavēšanos. Koncerts vnk. BOMBA! Tika dziedātas visas labākās dziesmas-manā skatījumā! Jumsts tika norauts!
Un arī tur neiztikām bez starpgadījumiem, taču ar labām beigām un nelielu krutuma efektiņu. Man atkal ir noveicies ar viņu!
Tālākais ceļš veda uz Bufeti. Tur arī mums vienkārši kolosāli pavadīts laiks! Dejas, mūzika, pūlis, pavisu arī Gacho, kas manām mazajām sagādāja neizsakāmu laimes brīdi!
Vai esmu jau teikusi, ka jutos LAIMĪGA!?!  Tā bija!
Vakars IDEĀLS, kompānija IDEĀLA!

Vēl kāds ieteikums - Ja nu bufetē sakārojas ūdeni-tīru, svaigu, bez piejaukumiem, atrodi kādu tukšu glāzīti, aizej līdz meiteņu/džeku tualetei un tur esošajā izlietnē to izmazgā un uzpildi ar dzīvības sulu! Tas ir vienkārši un izdevīgi!

Tur mēs uzkavējāmies līdz slēgšanas brīdim! Uz beigām jau no alām izlīda dīvaina paskata zvēri!
Tad nu mans un J mājupceļš bija ar kājām, nekas jauns, taču šoreiz bija pārmērīgs nogurums! Mājās mēs bijām kaut kur ap 7iem! Kamēr vēl gulta tika saklāta un buljons uztaisīts, gultā varējām likties tikai ap kādiem 7:30 un ilgi gulēt ar nesanāca! Jau 9os bijām augšā un par gulēšanu nedrīkstēja būt ne runas! Pavadījām kopā skaistu rīt un tad jau viņam bija jādodas mājup.

Turpmākā diena bija ciemošanās pie visforšākajiem radiņiem, kur paralēli vēl bija jācenšas neaizmigt!
Mājās jādodas atkal neiztiekot bez starpgadījumiem, taču viss beidzās labi, un mana potīte tik traki nemaz necieta!
Un tad nu neizbēgamākā dienas/vakara/nakts daļa-GULĒT!

Vienvārd sakot lieliska nedēļas nogale!
Un tā nesaprašana, kas bija pagājušās nedēļas vidū arī vairs nav aktuāla, jo nu viss ir noskaidrojies! :)
Patīkami!
Kārtējo reizi atkal visu biju pārpratusi un vienkārši pati biju vainīga! Jāsāk censties nedaudz to pamainīt!

Upside down*

Tā ir vai man tikai tā liekas, ka pēdējā laikā daudzi cilvēki ir mainījušies un daudzi nav tādi kā pirmajā brīdī liekas! Tā noteikti ir, jo nekad nekas nav kā izskatās. Žēl, ka tā, jo tādā veidā daža laba draudzība iet secen.

Bet varbūt tomēr man arī tā tikai izliekas, jo tā reāli tikai 1 cilvēks ir mainījis savu attieksmi. Un lkm arī dēļ tā liekas, ka visi citi arī mainās. Tas ir galīg garām! Apnīk sacerēties un aplausties! Pieķerties un nenoturēties! Turpmāk paļaušos tikai uz sevi šādos jautājumos! Nebūšu "ātri pieejama"! [Lūdzu saprast pareizi!]

Bet visu konkrētāk tredzēsim rīt, gribu, lai viss noskaidrojas šajā nedēļā!
Rīt GACHOOOO! /party/

Skarbā patiesība!

" Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru... Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas."
Māte Terēza

Gadā ir tikai divas dienas,kurās mēs neko nevaram iesākt.
Viena ir vakardiena un otra-rītdiena.
Tādējādi šodien ir īstā diena,lai mīlētu,ticētu,darītu un galvenokārt-dzīvotu!

Nedomā.
Ja domā, tad nerunā.
Ja domā un runā, tad neraksti.
Ja domā, runā un raksti, neparaksties.
Ja domā, runā, raksti un paraksties, tad nebrīnies.

Cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis.
Tu pieradināji mani, un tagad esi atbildīgs par mani. Tu esi atbildīgs par visu, ko daru, par visu, ko domāju, ko jūtu. To tev vajadzēja zināt. To tev vajadzēja jau sākumā saprast.
Tagad ir par vēlu. Tagad tu esi atbildīgs par visu, kas ar mani noticis, notiek un notiks. Notiks tā un ne citādi, vienīgi tālab, ka tu mani pieradināji.
Tu mani pieradināji un nu vairs nezini, ko ar mani iesākt. Tu sāc baidīties! Tev bail no atbildības. Bet tur neviens neko vairs nespēj līdzēt, jo cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis.
Nepieradini, ja tev bail no atbildības.

Happy fu**ing valentines day!

Nu ko, atkal pienācis 14. februāris. Visiem labāk zināma kā Valentīndiena! Skaistie mīlnieku svētki, kad atzīstas jūtās un izrāda simpātijas uķi puķi! It kā to nevarētu darīt gada citās dienās.
Neesmu antifans vai kā, vienkārši neliekas, ka būtu pārākā vajadzība pēc šīs dienas. Nekad mūžā neesmu svinējusi ar kādu kopā, varbūt arī tpc liekas, ka diena tāda NEKĀDA. Bet nu tik un tā nepiesaistoša! Nerodas nekādas emocijas, skolā izlīmētās sirsniņas liekas vairāk uzjautrinošas nekā mīļas vai romantiskas, pa ziņām rādītie kadri saistībā ar valentīndienu jau kaitina.
Tomēr, lai pilnīgi neizkristu no rāmjiem, šodien izdomāju sev mazu programmiņu, lai palutinātu sevi, jo es mīlu sevi un šodien kā nekā jāizrāda jūtas un jāmīl, un kpc lai tā nebūtu es pati. [Bet 6dien svinēšu 2tā! :D]
Izdomāju, ka šodien ielīdīšu vannā-tā pa foršo, ar putām. Iedegšu pāris svecītes. Uzgriezīšu mūziku. Un ļaušos mieram un harmonijai! 

Un vēl viena lieta, kas mani patur pie normāliem cilvēkiem šodien :D Man patīk lēnās, romantiskās dziesmas! :D
Te viena laba:



Un visiem mīlniekiem-turaties pie savām otrajām pusītēm, nepazaudējiet un mīliet, jo skaistākas lietas pasaulē nav! :)

Vai zināt?

Vai zināt, ka tie, kas izskatās ļoti stipri, sirdī ir reāli vāji un nobijušies?
Vai zināt, ka tiem, kas tērē daudz laika un spēka citu aizstāvēšanai pašiem ir nepieciešams kāds, kas viņus aizstāvētu?
Vai zināt, ka visgrūtāk pasakāmās frāzes ir: "Es Tevi mīlu", "Piedod" un "Palīdzi man"?
Vai zināt, ka tie, kas apģērbā izvēlas sarkano un balto krāsu ir pašpārliecināti?
Vai zināt, ka tie, kas apģērbā izvēlas dzelteno krāsu ir apmierināti ar savu izskatu?
Vai zināt, ka tie, kas apģērbā izvēlas melno krāsu grib, lai viņus nepamanītu un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība un atbalsts?
Vai zināt, ka tad, kad kādam palīdzat, šī palīdzība pie jums atgriežas dubultā?
Vai zināt, ka vieglāk pateikt ko jūtat, ir rakstiski nekā pateikt to sarunā „aci pret aci”? Bet Jums būtu jāzina arī tas, ka tieši tie vārdi, kas tiek teikti personīgi tiek augstāk vērtēti!
Vai zināt, ka tad, ja kaut ko ļoti spēcīgi vēlaties, jūsu vēlēšanās piepildās?
Vai zināt, ka, ja ticat tam, tad varat kļūt gan skaists, gan vesels, gan bagāts?
Taču neticat visam, kas te rakstīts pirms neesat to izmēģinājuši paši.
Ja Jūs zināt, ka ir kāds kam kaut kas ir vajadzīgs, un jūs zināt, ka varat palīdzēt, tad Jūs redzēsiet, ka viss labais ko darīsiet atgriezīsies pie jums dubultā!
Šodien draudzības bumba atrodas Jūsu rokās.

Mēs katrs esam burvju mākslinieks...

Vakardienas vakars bija ideāli izdevies! :)
Kāpēc?
Tāpēc, ka Harītim sanāca uzmeistarot ideālu ballīti!
Viss sākas pēc 18iem, kad es beidzot nonācu Ezerkrastā. [Ar slapjām kājām, protams!] Gāju uz viņas dzīvokli un pie pašām durvīm sastapu vēl vienu viešņu-Eviju, kura nebija pārliecināta, kur Harītis dzīvo, lai gan viņa stāvēja tieši pie viņas durvīm! (giggle) Mēs bijām pirmās viešņas un Hrītis mūs sagaidīja pusgatavs. Viņai mugurā bija foršs leoparda raksta kreklņš, bet kājās trenuškas. Yo, pacān, vnk.! :D Tā nu mēs sēdējām un gaidījām un lēnām ieradās arī pārējie! Tā nu visi saradās, mēs paēdām, padzērām un sākām jautroties. Spēlējām spēles, runājām, bildējāmies. Vakars bija lielisks. Paspējām vēl aiziet līdz veičītim un tajā padziedāt! :D Vēlāk devāmies ārdīties pa klubiņiem! Pirmā pietura-PABLO. Tur tāda pašvaka publika, uzg;aj;am paklausīties Kleinu, tur jau kaut kas bik vairāk. Paspējām vēl arī sarunāt, ka Kleins novelta Harītim dziesmiņu. Tas bija forši! Tālāk devāmies it kā uz COYOTE FLY, kur netikām iekšā un tad nākamā pietura RED SUN BUFFET. Tur jau nu bija deftīga ballīte. Izdejojāmies pa smuko. Viss ideāli! Diemžēl man ātrāk vajadzēja doties prom, jo bija ĻOTI agri jāceļas, lai dotos uz Rīgu, uz olimpiādi.

Šeit pāris bilžuki ---->

Un tā šodien iegāju gulēt 2os, lai celtos jau 5:30 un dotos uz olimpiādi. Gandrīz aizgulējuos! Paldis, mammuci, ka piecēli! :*  Bet nu ātri, ātri sataisījos un gāju uz savu savākšanas vietu! Laukā, protams, atkal sniga, bet vismaz ar kaut cik sausām kājām tiku līdz turienei, biki nācās pagaidīt, bet tad jau mikriņš bija klāt! Āh jā, šodien mani pavadīja Liena, kuru iepazinu Harīša ballītē. Redz, ka tomēr šādas nejaušas satikšanās noved pie lielām lietām, jo Lienai obligāti vajadzēja tikt uz Rīgu šodien. :) Man prieks, ka varu palīdzēt kādam! :)
Tad nu pa ceļam bikiņ papļāpājām, centos pagulēt, bet sanāca tāds caurs/nekāds miegs! Un tad jau arī bijām Rīgā. Diezgan laicīgi 9:30! Un viss sākas tikai 10:00! Tā nu 30 minūtes paklaiņojām pa centru. Tad nāca piereģistrēšanās, telpas atrašana un laika nosišana. Tā nu sākām pļāpāt ar meiteni no 5. vsk. Izvērtās par foršu pļāpāšanu! :) Tad arī pienāca plkst. 11, kad vajadzēja sākt rakstīt. Un tā nu es atkal uzmurgoju kaut ko 1 h laikā, lai gan bija dotas 2as. Bet nju ceru, ka tomēr beigās viss būs labi. TURAM ĪKŠĶUS!
Tā nu tad ar Lienu pavazājāmies pa veicīšie, es neko neatradu un tad jau arī Rīgas prieks bija galā, jo 2os izbraucām no Rīgas, bet mājās jau bijām 16:30! :O Ku mums ātrs šoferītis bija! Paceļam vēl biju tā iemigusi, ka pat nedzirdēju, ka man zvana Jusis! :D Labi, ka Liena mani pamodināja!Un tā nu arī pārguruse nonācu mājās!

Lai jums vēl jautrs vakars, es eju gulēt! :)
Buč, buč,
Mončīc!

Someday i'm gonna be...

Šodien uz skolu bija atnākusi kāda sieviete, kura mums pastāstīja visu par un ap brīvprātīgo darbu Eiropā.
Viņa pastāstija tik interesantas informācijas, ka mana interese par brīvprātīgo darbu palielinājās bezmērā!

Tātad piesakoties brīvrātīgajam darbam, tev ir vajadzīgs CV un motivācijas vēstule angļu valodā. Tikai!
Taču tev tiek dots tik daudz-apdrošināšana uz visu projekta laiku, nauda ēšanai, transportam, kabatas nauda.
Arī lidmašīnas biļetes tiek apmaksātas par 90 %, pašam tikai jāatrod 10 %, un tas nav daudz!
Tas ir vienkārši tik iespaidīgi un izdevīgi to darīt, arī ja tev kādas nopietnas kaites piemetas vai kaut vai zobu sāpes, visi ārsti tiek apmaksāti. Un ja tu arī paliec stāvoklī, tev viss tur ir nodrošināts.Dzīves vieta arī norošināta. Un vēl starpkultūru saskara! Tas taču ir vienreizēji!
Labs stāsts iz kādas brīvprātīgās pieredzes-meitene bija devusies brīvprātīgajā darbā uz Vāciju. Liepājā viņai nebija tie labākie apstākļi, nebija naudiņas. Un viņai bija kaut kāda kaite ausī un bija vajadzīga operācija, kura izmaksāja 10000 eiro un to viņai šī projekta ietvaros arī apmaksāja. Iespaidīgi, vai ne? Šāds projekts var būt dzīvību glābjošs, bez maz vai!

Šobrīd par 70% esmu pārliecināta, ka pēc skolas pabeigšanas ņemšu tā saukto Gap year, lai paplašinātu savu redzes loku, gūtu jaunu pieredzi un apciemotu kādu citu valsti.
Tā kā universitātei nedaudz vajadzēs pagaidīt, es ceru!

Too little too much!

Pēdējā laikā nācies pieredzēt to, ka daži labi cilvēki tomēr ir divkosīgs.
Šiem cilvēkiem moto, man liekas, ir-Ka tik kaut kur iederēties, ka tik pār kādu patenkot.

Jāsaka uzreiz, ka šādi cilvēki man nepatīk-tie, kas ir pielīdēji un liekuļi, kas ir nepatiesi.Nespēju izprast viņu prātu darbību-Kāpēc viņi saka lietas, kas nav patiesas? Kāpēc viņi vienā brīdī draudzējas ar cilvēku, bet nākošajā jau aprunā? Kāpēc viņi saviem "draugiem" saka lietas, zinot, ka tas viņus aizskars, tikai tāpēc, ka šie "draugi" ir viņiem izdarījuši kaut ko ne pa prātam.
Pietiek vien pavērot cilvēku kādu mazu laiciņu, lai jau varētu pateikt kāds viņš ir un dažreiz, man nemaz nevajag laiciņu, jau pēc pirmā kontakta var pateikt kāds viņš ir. Bieži vien mans iespaids ir pozitīs, bet ir arī šie izņēmumi, kurus nu nekādi nevar piedabūt patikt sev. Bet viņi paši vien pie tā ir vainīgi.
Negribu nevienam mācīt dzīvot, katrs pats izvēlas ceļus kurus iet, bet lai pēc tam šis cilvēks nebrīnās, ka citi viņu vairs negribēs saukt par savu draugu.
Nesaprotu, kā var sāpināt savus draugus? Teikt lietas, kuras NOTEIKTI sāpinās draugu. Darīt lietas, ka viņu sāpinās. Ideāls piemērs ir, ja draudzene [dzērumā vai nedzērumā-pilnīgi vienalga], salaiž ar draudzenes [ex] džeku. Tas nav pareizi, ja vēl šis [ex] džeks kaut ko [daudz] nozīmē. Tas jau vien parāda, ka tas cilvēks šo draudzību netur augstā vērtē. Draudzība ir jālolo un jāsaudzē, par to ir jārūpējas katru dienu, katru mīļu brīdi.

Esmu Dievam katru dienu pateicīga, ka Viņš man devis nevien lielisku ģimeni, bet arī pašus superīgākos draugus, kurus es nekad negribētu pazaudēt! Mīļie, jūs man esat zelta vietā! :)*

Ieteikums visiem: Nekad neapbēdiniet savus draugus, nelieciet viņiem justies slikti, nesāpiniet viņus-un ja kāds cits to ir izdarījis, tad uzrociet viņu un lieciet viņam ciest dēļ šāda nodarījuma! :D