Too little too much!

Pēdējā laikā nācies pieredzēt to, ka daži labi cilvēki tomēr ir divkosīgs.
Šiem cilvēkiem moto, man liekas, ir-Ka tik kaut kur iederēties, ka tik pār kādu patenkot.

Jāsaka uzreiz, ka šādi cilvēki man nepatīk-tie, kas ir pielīdēji un liekuļi, kas ir nepatiesi.Nespēju izprast viņu prātu darbību-Kāpēc viņi saka lietas, kas nav patiesas? Kāpēc viņi vienā brīdī draudzējas ar cilvēku, bet nākošajā jau aprunā? Kāpēc viņi saviem "draugiem" saka lietas, zinot, ka tas viņus aizskars, tikai tāpēc, ka šie "draugi" ir viņiem izdarījuši kaut ko ne pa prātam.
Pietiek vien pavērot cilvēku kādu mazu laiciņu, lai jau varētu pateikt kāds viņš ir un dažreiz, man nemaz nevajag laiciņu, jau pēc pirmā kontakta var pateikt kāds viņš ir. Bieži vien mans iespaids ir pozitīs, bet ir arī šie izņēmumi, kurus nu nekādi nevar piedabūt patikt sev. Bet viņi paši vien pie tā ir vainīgi.
Negribu nevienam mācīt dzīvot, katrs pats izvēlas ceļus kurus iet, bet lai pēc tam šis cilvēks nebrīnās, ka citi viņu vairs negribēs saukt par savu draugu.
Nesaprotu, kā var sāpināt savus draugus? Teikt lietas, kuras NOTEIKTI sāpinās draugu. Darīt lietas, ka viņu sāpinās. Ideāls piemērs ir, ja draudzene [dzērumā vai nedzērumā-pilnīgi vienalga], salaiž ar draudzenes [ex] džeku. Tas nav pareizi, ja vēl šis [ex] džeks kaut ko [daudz] nozīmē. Tas jau vien parāda, ka tas cilvēks šo draudzību netur augstā vērtē. Draudzība ir jālolo un jāsaudzē, par to ir jārūpējas katru dienu, katru mīļu brīdi.

Esmu Dievam katru dienu pateicīga, ka Viņš man devis nevien lielisku ģimeni, bet arī pašus superīgākos draugus, kurus es nekad negribētu pazaudēt! Mīļie, jūs man esat zelta vietā! :)*

Ieteikums visiem: Nekad neapbēdiniet savus draugus, nelieciet viņiem justies slikti, nesāpiniet viņus-un ja kāds cits to ir izdarījis, tad uzrociet viņu un lieciet viņam ciest dēļ šāda nodarījuma! :D