Breakingpoint*

Man tika atgādināts, ka šeit kādu laiku nekas jauns nav parādījies. Nu jā, bet varu tikai teikt, ka nav bijusi iedvesma neko rakstīt. Palasot vecos bloga ierakstus, saprotu cik labi mācēju izteikties, bet šobrīd uzradusies tāda kā blokāde. Nespēju neko sakarīgu uzrakstīt, lai gan tēmas ir pār pārēm. Laika arī it kā neatliek daudz, jo ir jau maijs, tūlīt sāksies eksāmeni, skola paņem daudz no manis un vēl privātā dzīve iejaucas pa vidu.

Trakums, bet vasara tiek šogad gaidīta vairāk kā jebkad, jo šovasar būs bez maz vai viss - sāksies jauna dzīve, vairs nebūšu skolniece, bet gan studente, darbs jau arī nodrošināts, kurš priekš manis ir kā radīts, jo uz to jādodas tikai 2 x nedēļā. Un neko grūtu tas nepieprasa. Zinu, ka būs piedzīvojumi, ballītes, jaunas iepazīšanās, skumjas atvadas, bet draudzība vienmēr būs. Un arī attiecību stāvoklis šobrīd ir pa prātam, jo negribas nekādus ierobežojumus vasarā. Protams, ja uzradīsies kāds, nestumšu prom, bet ir labi kā ir. Ir arī tā, ka pagaidām nezinu ko gribu, jo pagātne un tagadne vēl mijas kopā.

Vai tas tomēr nav bēdīgi, ja nevēlama pagātne maisās tagadnei pa kājām un traucē uzsākt jaunu, labāku nākotni. It kā visas zīmes liecina par to, ka vajadzētu šo dzīves nodaļu slēgt, nobāzt TOP SEACRET failu tālākajā nostūrī  un neļaut tām emocijām vairs izlauzties, bet visām šīm daudzajām zīmēm pretī stājas viena vienīga lieta, kas tomēr ir par visu spēcīgāka un tā ir SIRDS. Sakiet ko gribat, bet man viņa ir īpaši jūtīga, dīvainai, jo nespēj un laikam arī negrib palaist kaut ko, kas sen jau sevi izsmēlis un beidzies.

Bet lai vai kā, neļaušu tam bojāt savu garastāvokli, jo pēdējā laikā tomēr noticis tik daudz labu lietu. Dažam tās varētu likties mazsvarīgas, bet man tās nozīmē daudz. Tas ir tik skaisti, ai! "Liepājas lauvas" ieguva bronzas medaļas LBL čempionātā, tas ir tiešām neaprakstāmi forši, tās visas emocijas un piedzīvotais. Man kā basketbola fanei tas ir kaut kas neaizvietojams. Puikas, MALAČI! Beidzot arī tika novērtēta mana darbība, popularizējot Liepājas vārdu Latvijā. Tas bija liels pagodinājums. Ūnunun, vakar beidzot jutos tā pa īstam vajadzīga. "Labs darbs, kas padarīts", lai arī liekas nekas iespaidīgs, bet tomēr sajūtas ir pozitīvas.

Vienmēr gribas nobeigt ar kaut ko zīmīgu, taču šoreiz šīs dziesmas vārdi ir pietiekami zīmīgi: