Un sākt es gribētu ar tādu tēmu kā zaudējums.
Mums katram dzīvē ir nācies kaut ko zaudēt. Vai tā ir lieta, draugi vai paši tuvākie.
Zaudējuma gadījumos parasti darbojas tāds aizsargmehānisms kā noliegums – jo realitātes prasības pieņemt to, ka objekts zaudēts, nav iespējams nekavējoties. Tās tiek pildītas pakāpeniski, un tam tiek tērēts ļoti daudz enerģijas un laika, jo zaudētais objekts it kā turpina eksistēt mūsu psihē.
Ja cilvēks neizsēro zaudējumu, viņš turpina dzīvot, bet kāda daļa no viņa ir aizgājusi kopā ar zaudēto cilvēku.
Bet lai nebūtu viss uz bēdīgās nots, tomēr jāsaka, ka ir jāuzdrošinās domāt arī pozitīvi. Neieciklēties tikai uz to sāpīgo zaudējumu un bēdām. Pozitīvai domāšanai ir spēks. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru