Ik dienu mēs katrs saņemam kādu īsziņu no sev tuviem vai ne tik tuviem cilvēkiem. Teksti ir visdažādākie, ar un bez smaidiņiem. Tas viss ir tik virtuāli un nepersonīgi, ka dažkārt ir grūti saprast kādas emocijas rakstītājs grib tev pasniegt. Vienu dienu šī persona raksta tev ziņu, liekot kādu smaidiņu aiz katra teikuma, bet citā dienā smaidiņu īsziņā nav kā sniegs vasarā. Un šajās dienās, kad nav šo smaidiņu, tu prāto vai šī persona ir uz tevi apvainojusies, vai ļoti aizņemta, vai arī sazin kas vēl viņai noticis. Sevišķi smagi tas ir, ja tu esi pieradis pie šīs personas emociju pildītajām īsziņām. Bet kāpēc tā ir? Kāpēc cilvēki uzreiz sāk uztraukties, ja kaut mazākais sīkums nav kā ierasts? Varu mēģināt atbildēt uz šo jautājumu, bet nesolu, ka šī atbilde jums patiks! Mēs visi esam tik ļoti pieraduši pie visas, kas mums apkārt, ka kļūstam tik egoistiski un nespējam pieņemt, ja kāds vai kaut kas mainās. Mēs uzreiz apvainojamies, dusmojamies vai krītam panikā, jo viss nenotiek kā ierasts, viss nenotiek kā mēs to gribam.
Šajos ļoti attīstītās tehnoloģijas laikos mums visiem vajadzētu vairāk piedomāt pie personiskās saiknes vienam starp otru!
Fakts - jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam ir grūtāk pieņemt izmaiņas apkārtējā vidē :D Bet tas nav attiecināms uz visiem :)
AtbildētDzēst