Viss sākās 5dienas vakarā, kad bija jādodas uz brīvprātīgo sapulci priekš Maeistro Raimonda Paula 75. jubilejas koncerta. Jau tad satiku foršus cilvēkus un izsmējos. Pēc tam aizskrēju mājās un tur bija negaidīta jauna iepazīšanās-brāļa kursa biedrs, tiešām foršs, runātīgs džekiņš! Vēlāk mans ceļš mani veda pie Agnijas (Agii), lai tā godam atzīmētu viņas vārdiņa jubileju. Malibu, Martini un vakars jautrā kompānijā-tur nu nekādi nevarēja būt neizdevies vakars! Arī pēc tam satiekot Karīnīti un Ievuci! Mājupceļš arī izvērtās negaidīti jautrs-ar to pašu brāļa kursa biedru, kurš pie mums pa nakti palika. Patērzējām forši, pasmējāmies un aizslidojām mājās! Tā beidzās 5dienas vakars.
6diena sākās 12os no rīta, kad pamodos. Nedaudz bija laika mierīgi pagulšņāt un izbaudīt brīvo dienu, bet drīz viena nācās celties un iet dienas gaitās, gatavojoties savam brīvprātīgajam darba. Ielecu dušā, izmazgāju matus un paēdu. Pa starpai arī iepriecināju mammuci, uzdāvinot viņai biļeti uz koncertu. Un tā jau arī bija pienācis laiks doties uz Liepājas OC, kur notika koncerts. Ierados kopā ar foršajām meitenēm-Annu un Lindu. Un tad jau viss notika! Nolika mūs stāvēt pie durvīm un pārbaudīt biļetes. Tas gāja jautri un ātri. Viens no secinājumiem-man patīk būt laipnai un patīk laipni cilvēki! :) Kad cilvēki bija sanākuši un sasēdušies, arī mēs varējām izbaudīt koncertu, kurš tiešām izvērtās ļoti skaists, bet tomēr arī diezgan garš! Vairak kā 3 stundas! Un man jau pēc otrās kājas sāka sāpēt, jo bija jāstāv papēžu kurpēs. Un šim vakaram tas nu nekādi nebija derīgs, jo pēc koncerta pat nepaspēju mājās aizbraukt, jo bija jāiet ar foršulēm-Endiju un Kristu ballēties. Tad nu ar saviem pavasara puszābaciņiem uz mazu papēdi, kuri sākumā bija ērti laidos satikt viņas. Un kā jau katru nedēļas nogali sākumā nedaudz iesildījāmies un tad devāmies uz pirmo pieturas vietu-Pablo. Ieejos nedaudz pēc 23iem, protams, vēl nekas īpašs nenotika. Tad nu apsēdāmies, lai nedaudz varētu atpūtināt kājas. Lai pēc tam varētu laisties deju virpuļos! Skanēja dziesma pēc dziesmas līdz vairs nevarējām izturēt un vienkārši bija jāiet dejot. Laikam ejot, dziesmām skanot ar vien vairāk cilvēku sāka parādīties, to starp daudzi pazīstamies un arī hamelionu rotaļas, kas tā vien mudināja mani vienkārši iztrakoties un izrādīt savu prieku un bezrūpību. Tas arī tika izdarīts ar uzviju! Tālāk 2/3 no mums vēlējās aiziet līdz bufetei. Ģērbjoties, nāca vēl forši cilvēciņi-pazīstamie. Vienmēr prieks tādus redzēt. Apmetām līkumu, vēl vienu līkumu, iegriezāmies bufetē un tur tad gāja vaļā danči, tomēr 6dienā tur nebija tas pats, kas 5dienā. Savādāka publika, nedaudz savādāka atmosfēra. Tāpēc tur arī pārāk ilgi neuzturējāmies. Bet tik un tā šajā īsajā laikā sanāca satikt un redzēt vairāksu pazīstamos un zināmos. Pēc tam atgriezāmies Pablo, kur satikām Vio ar Līguci un 2ais piegājies vienkārši bija super izdevies. Nedaudz uzpildīju rezerves un tad metāmies deju trakumos. Liku sevi redzēt visiem, kuriem bija jāredz un dejoju cik uziet. Sanāca arī padancot ar tiem foršuļiem, ko satiku pirms tam. Tādas lietas man patīk! :) Tā nemanot bija pienākuši plkst 4 apmēram. Un mēs izdomājām doties mājup. Ceļš bija smags, jo kājas sāpēja nežēlīgi. Vēl pa ceļam ieskrēju bufetē, lai aizietu uz dāmu istabu! Un mājās biju pāri 4iem un devos gulēt.
Jo nākamais rīts sākās jau pirms 12iem, kad mani pamodināja Egitas zvans. Nedaudz ar viņu patērzēju un tad jau bija jāceļas, jo 13:30 bija jābūt pie ledus halles, lai dotos iztērēt Hokejkaros nopelnīto balvu. Tas izvērtās tiešām par jautru pasākumu. Izsmējāmies, izslidojāmies un tad jau man atkal bija jādodas uz Liepājas OC, koncerta otro piegājienu. Kas šoreiz arī izvērtās par skaistu lietu. Varbūt es arī nonākšu TV, ja šo koncertu rādīs TV, jo šoreiz man tika uzticēts pavadīt kādu dzejnieku līdz skatuvei. Tas bija satraucošs moments. Bet nu pēc tam, tākā koncerts jau bija rezēts, varēju nedaudz atpūtināt savas kājiņas. Ar foršajām meitenēm pablandījāmies pa LOC un paskatījāmies kā "Lieājas lauvas" trenējas un gatavojas savai nākamajai spēlei. Tas bija paskaini man! Koncerts pagāja nemanot un tad nu jau arī devos mājās. Līdz pieturai ar foršulēm slidinājāmies un smējāmies. Un tad beidzot pēc garās, bet lieliskās nedēļas nogales 20os biju mājās, lai vairs nekur neiet, līdz nākošās dienas rītam. Nedaudz pagatavojos olimpiādei, kura tomēr izvērtās par katastrofu nākamajā dienā! Un tad jau arī devos gulēt, jo acis vienkārši vairs neturējās vaļā.
Lūk, tāda un vēl foršāka bija mana nedēļas nogale. Lai nāk nākamā!
Mans rezumē:
Brīvprātīgais darbs ir ļoti patīkama lieta. Patika palīdzēt un saņemt uzslavas.
Šāds darbs arī atīsta tevi pašu. Tu iemācies to, ka patīkami ir dot daudz un palīdzēt cilvēkiem, nesaņemot mantisku atalgojumu. Šoreiz mantiskais atalgojumsu bija pieredze, patīkami pavadītais laiks un skaistais koncerts. Un tagad ceru, ka vasarā tikšu brīvprātīgajā darbā uz kādu no Eiropas valstīm. Turam īkšķus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru