Sēru diena!

Šodienu sev personīgi atzīmēšu kā sēru dienu! :(
Vēl joprojām nespēju noticēt! 

 Tā laikam ir, ka lieli cilvēki mirst jauni!

Šonakt Latvija pazaudēja vienu no izcilākajiem mūziķiem, dzejniekiem, komponistiem un vispār cilvēkiem.
Kad uzzināju par viņa nāvi, jutos kā ar ūdeni aplieta-vismaz minūti mute bija vaļā un šokas bija milzīgs. Ir tāda sajūta, ka būtu aizgājis kāds tuvinieks.
Bet tā jau arī gandrīz var teikt, jo Mārtiņš nebija ar galvu mākoņos-viņš bija vietējais, savējais. Viņš bija viens no mums! Vienkārš, bet tai pašā laikā savādāks un īpašs. Mārtiņš vienmēr spēja dot cilvēkiem to enerģiju, kas viņā virmoja. Katrā koncertā varēja just to īpašo enerģiju. Katru reizi arī es uzlādējos ar šo enerģiju! Un nu tā vairs nekad nevarēšu darīt! :(
Atceros vēl šodien kā stāvēju pirmajā rindā, dziedāju līdzi visām dziesmām un izbļāvu visas iekšas, atstājot balsi koncerhallē vai pludmalē.
Katru reizi, kad uzzināju, ka Liepājā spēlēs Tumas, zināju, ka obligāti iešu un dziedāšu līdzi. Tā arī vajadzēja būt šo 6dien, kad viņiem vajadzēja uzstāties Rokkafeijnīcas dzimšanas dienas ballītē. Nu tā vairs nekad nebūs! :( Tas ir tik skumji! :(
Arī atceros cik ļoti mīlēju viņa mūziku [un daru to vēl šodien], uzstājoties skolas popielā ar F.L.Y. dziesmu Hello from mars.
Neesmu vēl saņēmusies klausīties Tumsas dziesmas, jo zinu, ka tad nu asaras būs. :( Bet godinot Mārtiņu tomēr to šovakar, pirms gulēt iešanas, izdarīšu!

Mīļajam Dieviņam priekš mūsu Mārtiņa bija lielāks plāns paredzēts!

Mārtiņš ir sarakstījis ideālas dziesmas un noteikti to būtu darījis arī nākotnē, ja vien būtu dota iespēja.
Kad Ēģiptē sniegs ir mana mīļākā Tumsas dziesma, lai gan ir grūti izvēlēties: