Kaķi vienkarš nebeidz mani pārsteigt!
Šis video ir ģeniāls un vēl lieliski atbilst nākošajam gadam! :D
Par mani
- MonTilja
- Tipiski netipiska mūsdienu meitene! ;) Ar saviem stiķiem un niķiem, bet tomēr vienmēr pozitīva! Galvenais, ka pašai labi! ;)
31.12.10
Šis bija jauks gads- ar visskaistāko vasaru, vispatiesākajām emocijām, zaudējumiem, un tomēr izdzīvots no sirds.
Bet nākamais būs vēl labāks!
Taču arī gada pēdējās dienas neiztika bez vairāk vai mazāk smieklīgiem starpgadījumiem un jaunām draudzībām!
12 Months
52 Weeks
365 Days
8544 Hours
512640 Minutes
30758400 Senconds
Filled With Joy And Love
Lai jums visiem izdevies un laimīgs 2011. gads!
Bet nākamais būs vēl labāks!
Taču arī gada pēdējās dienas neiztika bez vairāk vai mazāk smieklīgiem starpgadījumiem un jaunām draudzībām!
12 Months
52 Weeks
365 Days
8544 Hours
512640 Minutes
30758400 Senconds
Filled With Joy And Love
Lai jums visiem izdevies un laimīgs 2011. gads!
29.12.10
Es tevi krāpju, basketbol! :D
27. decembra vakarā Liepājas ielas satracināja taures, bungu un skaļu kliedzienu skaņas.
Ko tas nozīmēja?
Tas nozīmēja to, ka atkal klāt hokejs un atkal klāt skolu hokejkari!
Un šoreiz 15tā vidusskola bija vairāk kā gatav! :D
Bija atribūtika, bija tērpi, bija karogi, bet visvairāk-bija BALSIS, kas arī palika hallē! :D Aizbraucot mājās, skaņas tikai knapi vēlās ārā no rīkles, pāri lūpām. :D Tur pat nelīdzēja tēja! :D
Spēles laikā halle vienkārši ārdijās! Nebūtu uz jumta bijis sniegs, jumts būtu norauts!
Tika arī uzstadīts šās sezonas rekords-halle bija sapulcējušies 1200 fani! (rock)
Mēs rullējam! :D
Un, protams, piešāda fanu atbalsta LM nekas cits neatlika kā vien uzvarēt!
Kas to būtu domājis, ka bez basketbola, mani varētu vēl kāds sporta veids tā aizraut! :D
Ko tas nozīmēja?
Tas nozīmēja to, ka atkal klāt hokejs un atkal klāt skolu hokejkari!
Un šoreiz 15tā vidusskola bija vairāk kā gatav! :D
Bija atribūtika, bija tērpi, bija karogi, bet visvairāk-bija BALSIS, kas arī palika hallē! :D Aizbraucot mājās, skaņas tikai knapi vēlās ārā no rīkles, pāri lūpām. :D Tur pat nelīdzēja tēja! :D
Spēles laikā halle vienkārši ārdijās! Nebūtu uz jumta bijis sniegs, jumts būtu norauts!
Tika arī uzstadīts šās sezonas rekords-halle bija sapulcējušies 1200 fani! (rock)
Mēs rullējam! :D
Un, protams, piešāda fanu atbalsta LM nekas cits neatlika kā vien uzvarēt!
Kas to būtu domājis, ka bez basketbola, mani varētu vēl kāds sporta veids tā aizraut! :D
26.12.10
Laiks šķiro cilvēkus!
Lai arī cik tuvs tev kāds cilvēks nebūtu, tu laikam tomēr nevienam nevari uzticēties līdz galam. Jo šim cilvēkam būs kāds cilvēks, kam viņš varēs uzticēties.
Vārdas "apsolu" ir liels vārds, visi to nespēj novērtēt. Bet kāpēc jāapsola kaut kas, ja tā pat tas netiks izpildīts. Nav svarīgi kāds bijis iemesls, solījuma laušanai, tas ir noticis un tātad cilvēkam, kas to lauzis, tajā brīdī ir bijis pilnīgi nospļauties par to cilvēku, kuram viņš kaut ko ir apsolījis. Nespriedīšu tagad cik tas ir pareizi vai nepariezi, tas katram pašam jādara, bet teikšu, ka nožēlot nākas katram. Agrāk vai vēlāk!
Nekad nevajag runāt par cilvēku sliktu, jo tas nāk atpakaļ. Tas ir tāds ieteikums visiem.
24.12.10
Do you feel it?
Man nav Ziemassvētku noskaņas! :( Kā ar jums?
Ne tikai tas, ka skola beidzās tikai dienu pirms Ziemassvētkiem liedza šo sajūtu, bet arī šobrīd tas, ka sēžu pie datora, klausoties savas lēnās dziesmas, nevis ģimenes lokā. Kā tur var rasties šī sajūta? :( Un ne tikai tas, arī viss apkārt notiekošais iespaido! Cenšos to šobrīd nelaist klāt, bet nu pilnīgi tas arī neizdodas!
Give me back my Christmas joy!
Bet nu lai vai kā, palikšu pozitīva!
Novēlēšu jums visu to labāko! Gaišus, jaukus, mīļus un pūkainus Ziemassvētkus!
Lai tomēr piepildās visas ieceres! :) Vismaz kādam!
Šī nebūs Ziemassvētku dziesma, bet viena no lēnajām, šī vakara favorītēm:
Ne tikai tas, ka skola beidzās tikai dienu pirms Ziemassvētkiem liedza šo sajūtu, bet arī šobrīd tas, ka sēžu pie datora, klausoties savas lēnās dziesmas, nevis ģimenes lokā. Kā tur var rasties šī sajūta? :( Un ne tikai tas, arī viss apkārt notiekošais iespaido! Cenšos to šobrīd nelaist klāt, bet nu pilnīgi tas arī neizdodas!
Give me back my Christmas joy!
Bet nu lai vai kā, palikšu pozitīva!
Novēlēšu jums visu to labāko! Gaišus, jaukus, mīļus un pūkainus Ziemassvētkus!
Lai tomēr piepildās visas ieceres! :) Vismaz kādam!
Šī nebūs Ziemassvētku dziesma, bet viena no lēnajām, šī vakara favorītēm:
20.12.10
Fame!
Atkal kļūstu nedaudz populārāka! 
Mazs slavas mirklītis man!
Tikai cilvēciņi nedaudz nepareizi manu uzvārdu uzrakstījuši!
Draudziņi, sūdzamies!
http://www.liepajniekiem.lv/lat/aktiva-zona/jauns-un-brivs/2010/12/17/eseju-konkursa-anglu-valoda-liepajniekiem-izcili-sasniegumi-/
Mazs slavas mirklītis man!
Tikai cilvēciņi nedaudz nepareizi manu uzvārdu uzrakstījuši!
Draudziņi, sūdzamies!
http://www.liepajniekiem.lv/lat/aktiva-zona/jauns-un-brivs/2010/12/17/eseju-konkursa-anglu-valoda-liepajniekiem-izcili-sasniegumi-/
19.12.10
Marathon weekend!
Šobrīd ir mierīga svētdienas-4. adeventes pēcpusdiena!
Un mani ir ļoti forši! Sveldzējos atmiņās par pagājušajām dienām!
Pēdējās 3 dienas pagāja vienā svinēšanā. Vnk. neaprakstāmi skaisti mirkļi!
Cetrutdien viss sākās ar LiepU balli! Lai gan sākums bija vnk. graujoši slikts, beigas izvērtās ideālas. :) Bet par sākumu labāk nestāstīšu, teikšu tikai to, ka, sastopot pareizos, foršos cilvēkus, viss nokārtojās un balle vārēja sākties tā pa īstam! :D Tiku izdancināta, papļāpāju, pati izdejojs un izfočējos! Varēja arī redzēt daudzus zināmus cilvēkus! :D Nebiju domājusi, ka universitātes balle redzēsū tik daudz ''paziņas''! :D Bija tiešām forša un izdevusies balle! Nākamgad noteikti arī turp došos! Kopā ar Lieni, protams! :)* Un tas nozīmē tieši to, ko jūs varat izsecināt! :D
Un mani ir ļoti forši! Sveldzējos atmiņās par pagājušajām dienām!
Pēdējās 3 dienas pagāja vienā svinēšanā. Vnk. neaprakstāmi skaisti mirkļi!
Cetrutdien viss sākās ar LiepU balli! Lai gan sākums bija vnk. graujoši slikts, beigas izvērtās ideālas. :) Bet par sākumu labāk nestāstīšu, teikšu tikai to, ka, sastopot pareizos, foršos cilvēkus, viss nokārtojās un balle vārēja sākties tā pa īstam! :D Tiku izdancināta, papļāpāju, pati izdejojs un izfočējos! Varēja arī redzēt daudzus zināmus cilvēkus! :D Nebiju domājusi, ka universitātes balle redzēsū tik daudz ''paziņas''! :D Bija tiešām forša un izdevusies balle! Nākamgad noteikti arī turp došos! Kopā ar Lieni, protams! :)* Un tas nozīmē tieši to, ko jūs varat izsecināt! :D
Ar Lieni palikām līdz balles beigām, diemžēl mans bubļikiņš-Karīnīte aizgāja ātrāk! :( Bet nu balle beidzās 4os! Cik jauki, nākošajā rītā jāceļas agri un jāmauc uz skolu! Pilnīga relaksācija! :D
Pusceļā atvdījos no Lienes, un, lai nebūtu pilnīgā vientulībā jāiet mājās, iedomājos uzzvanīt Norucim, kura tieši tajā brīdī gaidīja autobusu stacijā, lai dotos uz Rīgu, uz lidostu un, lai lidotu uz ASV! Ak, tā laimīgā dūda! Papļāpājām un mājās nonācu vienā rāvienā! :D Un pa taisno gulēt, tas bija 5os no rīta, lai jau 9os celtos un ietu uz skolu! :D
Nomocījos skolā un tad atnākot mājas, jau jāgatavojas otrajai ballei! :D Šoreiz pašas skolas ballei!
Un arī šoreiz mans pavadonītis bija mana dārgā lellīte-Karīnīte! :*
Atkal izdancājāmies, izspēlējām spēles un pavadījām super laiku! Lai gan bija viena maza ķibelīte, gandrīz pazaudēju mammas klases atslēgu! :D Piemetās jau gandrīz histērija, kad Karīnīte izdomāja pieiet pie muzicējošā onkulīša, lai viņš paziņo kas un kā, lai palīdz atrast un pēc šī gājiena atslēdziņa atradās dikti ātri! (sun)
Protams, tika arī sabildētas bildītes!
Tā kā šī balle beidzās ātri, izdmājām ar Karīnīti doties dzīvē uz citu vietu! Un arī pēc šī vakara sapratu, ka mums ir foršulīgi klases biedri! Ar Karīnu devāmies sākumā uz Pablo, bet beigās nonācām Red Sun Buffet! Ja godīgi, pēdējā laikā tā vienmēr ir-domā iet uz Pablo, bet beigās nonākam kkur citur! :D
Bet buffetē man dikti patika. Forši, mājīgi un ērti. Lai gan maza vieta, bet ir labi! Un kokteilītis viens tur arī ir mega garšīgs! (mm)Bet nu dīvāni tur ir tik briesmīgi ērti, ka gandrīz atslēdzos! :D Tpc, nekas cits neatlika kāiet mājās! :D Ātri, ātri aiztecēju mājās un atkal pa taisno čučāt! :D
Un tā ātri un nemanāmi atskrēja 6diena! :D Lai gan līdz pēdējam domāju, ka sēdēšu mājās, tomēr saņēmos un izgāju dzīvē.Pa dienu vēl paspēju aiziet uz hoķīti! :D Jā, es vakar nokrāpu basketbolu, ar hokeju! :D
Tad nu, mājās sēžot, galīgi metikās nekur iet, bet gribēju satikt savus cilvēciņos no Harmony! Un tad devos uz viņu ballīti! Un nenožēloju ne sekundi. Arī ceļš uz turieni bija superīgs, tā ar brāli vēl nekad nebiju runājusi. U beidzot arī atkal satiku visus savus foršos Harmony cilvēciņus! (sun) ļoti forša un izdevusies ballīte! :)
Pēc tam atkal bija doma doties uz Pablo! :D Aha, tas pats iznāca! :D Netikām iekšā! :D Bet šoreiz nekur netikām iekšā, jo manai līdzgaitniecei nebija pase līdzi! :( Bet nu, ar to vakars nebeidzās! ;) Iepazinos ar pāris jaunām paziņām. Un izstaigāja bez maz vai visu centru! :D Bet bija jautri! Tik tiešām patik viss, kas vakar un pa nakti notika! :)
Un tā, lūk, pagāja manas 3 dienas! :D
Jautri, ilgi, neaizmirstami un fantastiski! :)
PALDIES visiem!
ATKĀRTOT!
12.12.10
4 months, 3 weeks and 5 days...
...that's how long, the greatest dream I've ever had, was!
Bet tas nenozīmē, ka tagad visam jāapstājas un jābeidzas. Nē! Es turpināšu dzīvot, cīnīties un uzvarēt!
Laiks bija pasakains un neaprakstāmi skaists. Paldies, Tev, par to.
Atmiņās Tu paliksi mūžīgi un sirdī arī vēl kādu laiku!
Bet nu ir pienācis laiks dīvot uz priekšu un dzīvot skaļi!
Moto:
Šodiensas jaunatklājums:
Bet tas nenozīmē, ka tagad visam jāapstājas un jābeidzas. Nē! Es turpināšu dzīvot, cīnīties un uzvarēt!
Laiks bija pasakains un neaprakstāmi skaists. Paldies, Tev, par to.
Atmiņās Tu paliksi mūžīgi un sirdī arī vēl kādu laiku!
Bet nu ir pienācis laiks dīvot uz priekšu un dzīvot skaļi!
Moto:
Šodiensas jaunatklājums:
11.12.10
See the point?!
Jums ir bijis tā, ka ir kāds cilvēks, kuru kādu laiku neesat saticis un izmisīgi gribat satikt?! Bet jums tas nesanāk?! Un tieši šo personu satiek visi citi, jums tuvie, cilvēki. Vai tas nav kaitinoši? Un tad arī viņi tev vēl to pasaka, it kā tu jau tā nejustos pietiekami slikti, nespēdams satikt šo personu!
*Dzīve ar mani izspēlē ļaunu joku!
*Dzīve ar mani izspēlē ļaunu joku!
09.12.10
Nu ko, Rīga atkal gaida!
Vakar man bija tāda brīvāka diena, skola man nebija, ilgāk varēju izgulēties. Kāpēc? Jo savu darbu atkal bija izdarījis man vācu valodas talants-man bija jādodas uz olimpiādi. Tad nu es piecēlos 9os un mierīgi sāku taisīties. Vienā brīdī paskatījos pulkstenī, bet tas jau rādija 20 minūtes pāari desmitiem. Un es vēl nebiju gatava. Tad nu es ātri, ātri saģērbos, uzkrāsojos un sataisījos. 5. vsk es nonācu apmēram 5 min pirms 11iem. Nosvīdusi un slapja! Jā, ziemā arī var nosvīst! :D Bet, protams, nekas jau nekad nesākas laikā. Lapas saņēmām 15 pāri 11iem. Uzdevumiem mums bija atvēlētas 2 stundas. Man pietika ar knapi vienu! :D Visu izpildīju pilnībā un ar labu, pozitīvu sajūtu, tikai viens uzdevums biku grieza ar to, ka līdz galam nebiju pārliecināta par dažiem piemēriem. Gribēju jau arī pildīt uzdevumu, kas domāts tikai 5ās skolas skolēniem, bet tad izdomāju, ka tā pat ir labi. Izgāju ārā no telpas un devos pēc savas jakas, taču telpa, kurā tā atradās, bija ciet, bet "par laimi" tur bija grupa skolēnu, kuri palīdzēja ar ieteikumu, kur meklēt sklotāju. Protams, viņas tur nebija. Pasēdēju kādas 5 minutēs, un uzradās džekiņš, kurš bija dabūjis atslēgu. ātri paņēmu savu jaku, sataisījos un devos prom.
Tas bija vakar!
Bet šodien jau biki piemirsusi par olimpiādi, normāli devos uz skolu. Pirmā stunda man tieši bija vācu valoda. Klasē ierados nedaudz pēc zvana, un man ienākot, pēkšņi visi sāka plaudēt. Un es, protams, biju šokā mazdrusciņ. Bet tad skolotāja paziņoja prieka vēsti-MAN 1. VIETA! ^_^ Atkal! Šoreiz 90, 5 punkti. Nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā. Bet tik un tā, saliku visiem! (devil) :D
Tagad atliek vien gaidīt, kad tikšu uzaicināta uz Rīgu, uz valsts olimpiādi! Riga, hier komme ich schon! :D
Tas bija vakar!
Bet šodien jau biki piemirsusi par olimpiādi, normāli devos uz skolu. Pirmā stunda man tieši bija vācu valoda. Klasē ierados nedaudz pēc zvana, un man ienākot, pēkšņi visi sāka plaudēt. Un es, protams, biju šokā mazdrusciņ. Bet tad skolotāja paziņoja prieka vēsti-MAN 1. VIETA! ^_^ Atkal! Šoreiz 90, 5 punkti. Nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā. Bet tik un tā, saliku visiem! (devil) :D
Tagad atliek vien gaidīt, kad tikšu uzaicināta uz Rīgu, uz valsts olimpiādi! Riga, hier komme ich schon! :D
06.12.10
The cutest thing ever!
Lai arī kas netiktu teikts, kaķi ir un būs interesantākie dzīvnieki pasaulē, manā skatījumā!
05.12.10
The day is how YOU make it!
Šodien ir diena, kad esam nonākuši pusceļā. Pusceļā uz Ziemassvētkiem. Vēl divas adventes svētdienas un visas četras svecītes degs vainagā, un varēsim skaitīt pēdējās 4 dienas līdz Ziemassvētku vakaram, kad varēsim sasēsties kopā ar saviem mīļajiem, un tuvajiem un baudīt kopā būšanas prieku.
Bet tas vēl ir pēc kāda laiciņa!
Lēnām sāku iejusties svētku gaisotnē-esmu ķļuvusi par mandarīnu upuri, galvā aizvien biežāk sāk skanēt Ziemassvētku melodijas un neesmu pat palaidusi garām nevienu no Kevina filmām, kas nu jau noteikti pieder pie tradīcijām Ziemassvētku gaidīšanas laikā.
Tā kā šis ir arī saticības un miera laiks, esmu nolēmusi nedomāt un neuztraukties pārāk par visām sev apkārt notiekošajām nevēlamajām situācijām. Tādu ir pietiekami daudz, bet vismaz šajā laikā centīšos sev darīt labu un neļauties tām. Tam taču man ir viss atlikušais gads.
Laikapstākļi arī mums šobrīd spēlē līdzi ar balto segu. Cerēsim, ka tas viss ar būs redzams Ziemassvētkos, jo kas gan ir labāks par baltiem Ziemassvētkiem. Katra bērna sapnis! Un arī es šajā laikā jūts kā mazs bērns, kas skaita dienas līdz varēs sēdēt pie eglītes un redzēt to vizuļojam dažādās gaismiņās.
Lai jums visiem skaista 2. Advente! :)
Bet tas vēl ir pēc kāda laiciņa!
Lēnām sāku iejusties svētku gaisotnē-esmu ķļuvusi par mandarīnu upuri, galvā aizvien biežāk sāk skanēt Ziemassvētku melodijas un neesmu pat palaidusi garām nevienu no Kevina filmām, kas nu jau noteikti pieder pie tradīcijām Ziemassvētku gaidīšanas laikā.
Tā kā šis ir arī saticības un miera laiks, esmu nolēmusi nedomāt un neuztraukties pārāk par visām sev apkārt notiekošajām nevēlamajām situācijām. Tādu ir pietiekami daudz, bet vismaz šajā laikā centīšos sev darīt labu un neļauties tām. Tam taču man ir viss atlikušais gads.
Laikapstākļi arī mums šobrīd spēlē līdzi ar balto segu. Cerēsim, ka tas viss ar būs redzams Ziemassvētkos, jo kas gan ir labāks par baltiem Ziemassvētkiem. Katra bērna sapnis! Un arī es šajā laikā jūts kā mazs bērns, kas skaita dienas līdz varēs sēdēt pie eglītes un redzēt to vizuļojam dažādās gaismiņās.
Lai jums visiem skaista 2. Advente! :)
02.12.10
Vai tas ir lāsts? Vai arī mans slinkums?
Nekad neesmu sūrojusies par savu valodu talantu. Bet laikam nu ir pienācis laiks to darīt. Pēdējās pāris nedēļas mani tikai sūta un sūta uz dažādiem konkursiem un olimpiādēm. Man jau nav nekas pret to, es pat pieciešu ziedot dažu labu sestdienas rītu, kurā nevaru pavadīt vairāk laika ar savu silto sedziņu un mīksto spilventiņu, savos sapņos. Bet nu pēdējās pāris dienas ir bijušas briesmīgas aizņemtības ziņā. Vakar man bija jādodas uz daiļlasīšanas konkursu vācu valodā. Pats par sevi tas nebija slikts, ieguvām 1mo vietu. Bet nu pēc tam sākas tas, ka man vajadzēja skriet mājās, jo bija jātaisa kaut kāda runa priekš cilvēka, kuru es nemaz nepazīstu, bet kurš atbalsta mūsu skolu. Tas mani briesmīgi nokaitināja. Bet nu es to izdarīju, bet ar lielu stresa piedevu, jo vēl braucu uz lielās egles iedegšanu. [Šādus prieciņus es sev neļaušu atņemt!] Un šodien arī man bija jāsaka šī runa, un to uzfilmēja! Man jau tā nepatīk, kad mani filmē un, ja vēl jārunā, tad vispār! Man nepatīk kā mana balss skan ierakstos! :D Viena vienīga tenkāšana. Un vairs jau nav tā, ka mani palūdz kaut ko darīt, nu jau man vienkārši pasaka, ka man jādara tas un tas. Man nav izvēle. Un pat neko nesaņemu pretī. Ceru, ka kādu 10nieku dabūšu vācu valodā par šo visu. Dažu brīdi pēdējā laikā es avu talantu uzskatu par mazu lāstu, bet tik un tā negribētu neparko to mainīt. Man patīk, ka tik labi zinu vācu valodu. Noteikti tur sava vaina ir arī tam, ka pēdējā laikā esmu palikusi slinkāka! :D Bet man kaut kā tas patīk! :D Mainījies skats uz dzīvi, tāds vēsāks, mierīgāks tagad! :DBet lai vai kā, gribu nedaudz atvieglojuma!
27.11.10
Šogad man būs sniega bilde!
Pagagājušajā gadā bij tik skaista un balta ziema, tik ilgu laiku. Daudziem cilvēkiem iekš draugiem.lv bija skaistas sniega bildes. Un es diemžēl nebiju starp tiem. :( Nespēju saņemties uz iziet laukā, sniegā nobildēties. Gribēšana bija vienmēr, bet, protams, uzradās dažādi iemesli! Grrr.....
Bet šogad būs savādāk, šogad man būs sniega bildes! Un daudz! (devil)
Šogad iz pietiekami smuki zābaki un pietiekami smuks mētelis, lai daudz un dikti varētu bildēties! :D Izmantošu katru iespēju un katru skaistu dienu. Nu labi, tas par daudz solīts. :D Bet vismaz centīšos izmantot!
Bet šogad būs savādāk, šogad man būs sniega bildes! Un daudz! (devil)
Šogad iz pietiekami smuki zābaki un pietiekami smuks mētelis, lai daudz un dikti varētu bildēties! :D Izmantošu katru iespēju un katru skaistu dienu. Nu labi, tas par daudz solīts. :D Bet vismaz centīšos izmantot!
24.11.10
See me there?!
Vakar uz skolu bija atbraukuši divi jaunieši, kas studē un pārstāv EKA-Ekonomikas un Kultūras augstskolu.
Savu skolu viņi pasniedza tiešām labā gaismā, izstāstija par katru virzienu, kuru tur var mācīties un uztaisījs to visu atraktīvi. Par lētajām cenām salīdzinājumā ar citām augstskolām! Es pat dabuju 3 pildspalvas un 2 pispraudes! :D Bija jautri. Pēc prezentācijas arī aizpildīju anketu.
Šī skola izskatās un izklausās tiešām patīkama. Varbūt mana nākotnes augstskola?! Kas to lai zin?
Bet nu šodien arī nācās nelielu piezemējumu piedzīvot saistībā ar šo skolu, jo kāds "labs" cilvēks sāka stāstīt, ka tas nav gluži reāli, ka viņiem jau tagad ir zinamas cenas. Jo vēl jaunais budžets neesot zināms, kas varētu šīs cenas mainīt. Tad nu atkal nācās piedzīvot kārtējo akmeni savā rožu dārzā.
Kaitina, ka katrai iestādei, kur labprāt gribētu apmeklēt un kuras vārdu gribētu pārstāvēt, uzrodas kāds nozīmīgs mīnuss, kas visus plānus jauc.
Esmu 12jā klasē, man tākā lēnām vajadzētu jau izlemt, kur iešu un ko darīšu.
Ak, mīļo Dieviņ, dod man kādu zīmi, lai es varētu izvēlēties!
Savu skolu viņi pasniedza tiešām labā gaismā, izstāstija par katru virzienu, kuru tur var mācīties un uztaisījs to visu atraktīvi. Par lētajām cenām salīdzinājumā ar citām augstskolām! Es pat dabuju 3 pildspalvas un 2 pispraudes! :D Bija jautri. Pēc prezentācijas arī aizpildīju anketu.
Šī skola izskatās un izklausās tiešām patīkama. Varbūt mana nākotnes augstskola?! Kas to lai zin?
Bet nu šodien arī nācās nelielu piezemējumu piedzīvot saistībā ar šo skolu, jo kāds "labs" cilvēks sāka stāstīt, ka tas nav gluži reāli, ka viņiem jau tagad ir zinamas cenas. Jo vēl jaunais budžets neesot zināms, kas varētu šīs cenas mainīt. Tad nu atkal nācās piedzīvot kārtējo akmeni savā rožu dārzā.
Kaitina, ka katrai iestādei, kur labprāt gribētu apmeklēt un kuras vārdu gribētu pārstāvēt, uzrodas kāds nozīmīgs mīnuss, kas visus plānus jauc.
Esmu 12jā klasē, man tākā lēnām vajadzētu jau izlemt, kur iešu un ko darīšu.
Ak, mīļo Dieviņ, dod man kādu zīmi, lai es varētu izvēlēties!
22.11.10
...Riga nights! Pt. 3!
Un tā ātri un nemanot pienāca pēdējā diena-svētdienas!
Rīts sākās tā lēnām, buksējot!
Bet tad nu mēs saņēmāmies un devāmies paēst! Meklējot kur ēst, paceļam nobildējāmies pie vienas no Rīa skaistajām baznicām!
Un, protams, atkal kārtīgi pieēdāmies! :D Šoreiz atkal Čilli picā!
Tad nu nekā ļauna nedomādamas devāmies atpakaļ uz savu hosteli, sākumā mums pateica, ka mūs meklēja ļoti dusmīgs onkulis :O, kas jau mūs biki iebiedēja, un pēc tam ,pēc pajautāšanas mums teica, ka jau 2 h kā mums jābūt ārā no istabiņas. Par laimi, ekstra naudu par to mums nejautāja. Tad nu lēnā garā un mierīgi devāmies pakoties, bet domās visu laiku virmoja tā draudīgā doma par to dusmīgo onkuli, it kā jau tas varētu būt tikai Raivis, bet kas zina!
Srunājām arī kompromisu un varējām atstāt savas pekeles pie reģistrācijas. Izgājām ārā un, kas tur mūs gaidīja-dusmīgais onkulsi, Raivis! :D
Un nu mēs sākām staigāt pa suvenīru veikaliem, lai kko mājās atvestu. Tas noteikti skan jocīgi, ka latvietis grib aizvest mājās Latvijas suvenīrus. :D Izvēle bija liela, bet nu beigās bija pavisam kkas ne no suvenīru veikala. :D
Tākā mums bija daudz laika līdz autobusam, devāmies paklaiņot pa pilsētu. Sākumā devāmies uz krast malu, kur mūs lutināja siltie saules stari.
Pēc tam devāmies atkal iekarot veikalus! :D Izstaigājām Origo un, protams, atkal atradām fantastiskas un skaistas, bet dārgas lietiņas.
Mēģinājām arī atrast kādu vietiņu, kur pasēdēt un padzert kādu dzērienu-staigājām, staigājām līdz aizstaigājām līdz Godvil restorānam. Cenas tur tādas paaugstas, bet pēdējo reizi atļāvāmies sev paņemt piena kokteiļus.
Tad nu kļuva arī jautrāks prāts un devāmies tālāk pa veikaliem. Iegājām tai veikalā, kurš šodien bija topā. Tur ar\i vienkārši superīgas lietiņas par ļoti zemām cenām. It kā jau Nora sev tikai kko meklēja, bet tad nu man vispār aizgāja ciet un es arī sāku skatīties drēbes. Vispirms atradu ļoooti, fantastiski skaistu kleitiņu, bet zināju, ka nedrīkstu atļauties! :D Un tad jau bez cerības pacēlu galvu augstāk un tur atradu, ļoti skaistu blūzīti. Un vienkārši par smieklīgu cenu! Uzmēriju un uzreiz zināju-tā būs mana! :D Un tgd esmu par vienu kleitiņu un blūzīti bagātāka! :D Un nu es biju laimīga! :D Bet atkal iegājām "Top Girl" veikalā, šoreiz drēbes sev skatījās tikai Nora! :D Bet es atradu superīgu akciju rotām! :D 10 rotas pa 4, 90! :O Mēs ar Noru sametāmies un, katra dabujām 5as! Un no visām tur esošajām rotām varējām izvēlēties! Vienkārši fantstiski!
Tad nu pārlaimē jau devāmies pasēdēt pie origo, lai sagaidītu Raivi, kurš bija uz brīdi aizjoņojis mājās, lai jau dotos pakaļ savām pekelēm un prom uz Autoostu. Pēdējais mīnusiņš, pie kura pašas arī vien bijām vainīgas, bija, kad savācām savas somas. Mums tika piešķirts 10 LS sods, jo mūsu istabiņa bija tāda nedaudz nekārtīga atstāta. :D Un tgd jādomā vai tā ir pareizi-jo uzkopšanas līdzekļi mums tur nebija, lai to visu sakoptu!
Autoostā atlika vēl pāris minūtes pagaidīt, kad atnāks autobuss! Un tad mums priekšā bija ap. 3 h garš brauciens, kuru es pavadīju nemitīgā "kustībā" starp miegu un nomodu.
Kad beidzot autobuss iebrauca Liepājas autoostā, biju laimīga. Vienīgais šķērslis vēl bija smago somu, man pārgurušai aizstiept līdz mājām. Bija smagi, jāsaka! :D Bet mājās es nonācu. Pirm 12iem! :D Bik izpakojos, parunāju ar mammu, atdevu dāvanas. Ā un jā tak, suvenīri šoreiz bija piparkūkas sirsniņa un krelles! :D
Beidzot arī devos gulēt, lai nākamajā dienā dotos uz skolu! :/
Bet visā visumā wīkends bija superīgs! Paldies meitenes! :*
Rīts sākās tā lēnām, buksējot!
Bet tad nu mēs saņēmāmies un devāmies paēst! Meklējot kur ēst, paceļam nobildējāmies pie vienas no Rīa skaistajām baznicām!
Un, protams, atkal kārtīgi pieēdāmies! :D Šoreiz atkal Čilli picā!
Tad nu nekā ļauna nedomādamas devāmies atpakaļ uz savu hosteli, sākumā mums pateica, ka mūs meklēja ļoti dusmīgs onkulis :O, kas jau mūs biki iebiedēja, un pēc tam ,pēc pajautāšanas mums teica, ka jau 2 h kā mums jābūt ārā no istabiņas. Par laimi, ekstra naudu par to mums nejautāja. Tad nu lēnā garā un mierīgi devāmies pakoties, bet domās visu laiku virmoja tā draudīgā doma par to dusmīgo onkuli, it kā jau tas varētu būt tikai Raivis, bet kas zina!
Srunājām arī kompromisu un varējām atstāt savas pekeles pie reģistrācijas. Izgājām ārā un, kas tur mūs gaidīja-dusmīgais onkulsi, Raivis! :D
Un nu mēs sākām staigāt pa suvenīru veikaliem, lai kko mājās atvestu. Tas noteikti skan jocīgi, ka latvietis grib aizvest mājās Latvijas suvenīrus. :D Izvēle bija liela, bet nu beigās bija pavisam kkas ne no suvenīru veikala. :D
Tākā mums bija daudz laika līdz autobusam, devāmies paklaiņot pa pilsētu. Sākumā devāmies uz krast malu, kur mūs lutināja siltie saules stari.
Mēģinājām arī atrast kādu vietiņu, kur pasēdēt un padzert kādu dzērienu-staigājām, staigājām līdz aizstaigājām līdz Godvil restorānam. Cenas tur tādas paaugstas, bet pēdējo reizi atļāvāmies sev paņemt piena kokteiļus.
[Es tur izskatos vnk. krimināli! :D]
Tad nu kļuva arī jautrāks prāts un devāmies tālāk pa veikaliem. Iegājām tai veikalā, kurš šodien bija topā. Tur ar\i vienkārši superīgas lietiņas par ļoti zemām cenām. It kā jau Nora sev tikai kko meklēja, bet tad nu man vispār aizgāja ciet un es arī sāku skatīties drēbes. Vispirms atradu ļoooti, fantastiski skaistu kleitiņu, bet zināju, ka nedrīkstu atļauties! :D Un tad jau bez cerības pacēlu galvu augstāk un tur atradu, ļoti skaistu blūzīti. Un vienkārši par smieklīgu cenu! Uzmēriju un uzreiz zināju-tā būs mana! :D Un tgd esmu par vienu kleitiņu un blūzīti bagātāka! :D Un nu es biju laimīga! :D Bet atkal iegājām "Top Girl" veikalā, šoreiz drēbes sev skatījās tikai Nora! :D Bet es atradu superīgu akciju rotām! :D 10 rotas pa 4, 90! :O Mēs ar Noru sametāmies un, katra dabujām 5as! Un no visām tur esošajām rotām varējām izvēlēties! Vienkārši fantstiski!
Tad nu pārlaimē jau devāmies pasēdēt pie origo, lai sagaidītu Raivi, kurš bija uz brīdi aizjoņojis mājās, lai jau dotos pakaļ savām pekelēm un prom uz Autoostu. Pēdējais mīnusiņš, pie kura pašas arī vien bijām vainīgas, bija, kad savācām savas somas. Mums tika piešķirts 10 LS sods, jo mūsu istabiņa bija tāda nedaudz nekārtīga atstāta. :D Un tgd jādomā vai tā ir pareizi-jo uzkopšanas līdzekļi mums tur nebija, lai to visu sakoptu!
Autoostā atlika vēl pāris minūtes pagaidīt, kad atnāks autobuss! Un tad mums priekšā bija ap. 3 h garš brauciens, kuru es pavadīju nemitīgā "kustībā" starp miegu un nomodu.
Kad beidzot autobuss iebrauca Liepājas autoostā, biju laimīga. Vienīgais šķērslis vēl bija smago somu, man pārgurušai aizstiept līdz mājām. Bija smagi, jāsaka! :D Bet mājās es nonācu. Pirm 12iem! :D Bik izpakojos, parunāju ar mammu, atdevu dāvanas. Ā un jā tak, suvenīri šoreiz bija piparkūkas sirsniņa un krelles! :D
Beidzot arī devos gulēt, lai nākamajā dienā dotos uz skolu! :/
Bet visā visumā wīkends bija superīgs! Paldies meitenes! :*
- Vēl viena lieta, kas notika pirmajā dienā un par ko Karina gandrīz no laimes vai pārsprāga-mēs uz ielas redzējām grafomānu! :D
...Riga nights! Pt. 2!
2. diena!
Otrās dienas rīts tika pavadīts atceroties iepriekšējās nakts notikumus un vāļājoties pa gultu! :D
Un pēc šīm atmiņām izdomājām aiziet iestiprināties. Devāmies sauainās Rīgas ielās. Jāteic, ka laiks visas šīs 3 dienas mūs lutināja pēc pilnas programmas! Vienkārši pasakaini labs laiks priekš rudens, novembra! Izdomājām iet uz McDonbaldu. :D Un atkal pieēdāmies tā riktīgi un kārtīgi! :D
Pēc tam, Nora devās atpakaļ uz hosteli, bet es un Karīna devāmies misijā "Nopērc biļeti, lai tiekam mājās!"! Aizgājām uz autoostu, bet tur mums saka, ka pēdējais autobuss iet jau 19:40, un tas nozīmē, ka netiekam uz noslēguma pasākumu "Cerības festivālam". Diemžēl!
Izdomājam pavazāties pa veicīšiem un ieiet Origo, Rimi sapirkt lietas šodienai. Pusceļā man atnāk sms no Noras. "Karte palika pie manis!" Nu nekas cits neatliek, jādodas atpakaļ uz hosteli un jāiet iepirkties uz tuvējo Rimi, Galerijā centrs.
Atlikušo dienas daļu pavadījām tā teikt pa mājām! :D Nepametām savu numuriņu, nu jau gluži kā privāto suite!
:D Pabaidījām sevi, noskatoties "Šausmas Gobu ielā", filma ne pajokam laba un šausminoša! :D Raustijāmies, slēpāmies aiz segas un baidījāmies! :D Bija jautri!
Diemžēl, šajā dienā arī nesanāca aiziet uz "Cerības festivālu", bet mēs darījām the next best thing, mēs klausījāmies tiešraidi pa radio. Protams, nebija tik iedvesmojoši kā klātienē, bet tik un tā bija skaisti.Nogājām vēl uz tur pat tieši blakus esošo klubiņu "L.A.", kur, smejies vai rudi, manā gadījumā vairāk jau jāraud, pirms 2ām dienām uzstājušies bija Gain fast puiši! :(
Un tā nu pagāja laiks un mēs atkal gatavojāmies vakaram. Ciemos atkal atnāca, nu jau ierastais viesis, Noras Raivis. Un tā nu sākām jautrības.
Un vēlāk mēs ar Karīnu devāmies dzīvē, un, protasm, arī ne bez saspīlējumiem, bet tas viss nākošajā dienā tika ātri vien aizmirsts! Jo uz draugiem jau nevar dusmoties!
Bijām "Coyote Fly"! Tieši tā, tai pašā slavenajā, slavenību iemīļotajā "Coyote Fly"! Bet tad, kad mēs tur bijām tur bija Tote Hose [ļoti atbilstošs vācu teiciens]-garlaicība, nekā interesanta, pasīvi. Devāmies tālāk uz "Scandal"! Tur gan virmoja dzīvība! Un kādu brīdi arī bija labi!
Bet vakars ātri beidzās un devāmies atpakaļ, uz hosteli!
Otrās dienas rīts tika pavadīts atceroties iepriekšējās nakts notikumus un vāļājoties pa gultu! :D
Un pēc šīm atmiņām izdomājām aiziet iestiprināties. Devāmies sauainās Rīgas ielās. Jāteic, ka laiks visas šīs 3 dienas mūs lutināja pēc pilnas programmas! Vienkārši pasakaini labs laiks priekš rudens, novembra! Izdomājām iet uz McDonbaldu. :D Un atkal pieēdāmies tā riktīgi un kārtīgi! :D
Pēc tam, Nora devās atpakaļ uz hosteli, bet es un Karīna devāmies misijā "Nopērc biļeti, lai tiekam mājās!"! Aizgājām uz autoostu, bet tur mums saka, ka pēdējais autobuss iet jau 19:40, un tas nozīmē, ka netiekam uz noslēguma pasākumu "Cerības festivālam". Diemžēl!
Izdomājam pavazāties pa veicīšiem un ieiet Origo, Rimi sapirkt lietas šodienai. Pusceļā man atnāk sms no Noras. "Karte palika pie manis!" Nu nekas cits neatliek, jādodas atpakaļ uz hosteli un jāiet iepirkties uz tuvējo Rimi, Galerijā centrs.
Atlikušo dienas daļu pavadījām tā teikt pa mājām! :D Nepametām savu numuriņu, nu jau gluži kā privāto suite!
Diemžēl, šajā dienā arī nesanāca aiziet uz "Cerības festivālu", bet mēs darījām the next best thing, mēs klausījāmies tiešraidi pa radio. Protams, nebija tik iedvesmojoši kā klātienē, bet tik un tā bija skaisti.Nogājām vēl uz tur pat tieši blakus esošo klubiņu "L.A.", kur, smejies vai rudi, manā gadījumā vairāk jau jāraud, pirms 2ām dienām uzstājušies bija Gain fast puiši! :(
Un tā nu pagāja laiks un mēs atkal gatavojāmies vakaram. Ciemos atkal atnāca, nu jau ierastais viesis, Noras Raivis. Un tā nu sākām jautrības.
Un vēlāk mēs ar Karīnu devāmies dzīvē, un, protasm, arī ne bez saspīlējumiem, bet tas viss nākošajā dienā tika ātri vien aizmirsts! Jo uz draugiem jau nevar dusmoties!
Bijām "Coyote Fly"! Tieši tā, tai pašā slavenajā, slavenību iemīļotajā "Coyote Fly"! Bet tad, kad mēs tur bijām tur bija Tote Hose [ļoti atbilstošs vācu teiciens]-garlaicība, nekā interesanta, pasīvi. Devāmies tālāk uz "Scandal"! Tur gan virmoja dzīvība! Un kādu brīdi arī bija labi!
17.11.10
...Riga nights! Pt 1!
Nedaudz novēloti, bet te nu, lūk, beidzot būs mana 3 dienu piedzīvojuma apraksts!
1. diena-Piektdiena!
Rīts sākās agri, agrāk nekā parasti! Manas ausis jau 6os (!) tika piepildītas ar foršo modinātāja melodiju! Es pat uz skolu ceļos vēlāk! Lielākā daļa t.i. 2/3 mūsu grupiņas bija izdomājušas, ka jābrauc ar autobusu, kas iziet 7:05 no Liepājas Autoostas! Centos protestēt, bet viss velti! Tā nu es 6:30, piķa melnumā devos savā 15, manā gadījumā kādu 20, minūšu gājienā uz Autoostu, caur nu jau forši bīstamo Liepāju. Galā nonācu sveika un vesela, bet neizgulējusies un nogurusi no smagās somas nešanas. Abas pārējās dūdas jau gaidīja mani smaidīdamas. Iekāpām autobusā un aidā uz Rīgu! Ceļā esot jau pārgāja man tā mazzā dusma par agro braukšanu un mēs forši izklačojāmies! Savu slavas mmentu dabuja arī mans banāns! :D
Un te paveroties pa logu, jau rēgojas Rīga lielā šoseja un pēc mirkļa jau Rīgas ēkas! ESAM RĪGĀ! :) Tagad pienāca laiks atrast savu hostelīti un iekārtoties! Tas arī neaizņēma pārāk daudz laika! Piešķīra mums istabiņu 3jā stāvā, bet varējām justies gandrīz kā savā dzīvoklītī! Bija ļoti patīkami un omulīgi!
Tad nu sataisamies un dodamies Rīgas dzīvē. Bet vēl vajadzība noņemt naudu, lai samaksātu par hosteli un, protams, kā jau tipiski, uzrodas problēmas. Noras karte uzliek mums mīksto un nav iespēja noņemt pilno summu, lai samaksātu par hosteli. Bet tiekam tai pāri ar gudrību un mazu pokujisma devu! Ģeniālā doma nāk man, ka naudu varētu pārskaitīt uz manu kontu un es to noņemu. Tā arī daram! Tad nu parūpējušās par šo mazo nieku, varam iet iestiprināties un paēst "brokastis"! Par gala mērķi izvēlamies "Čili picu", kas atrodas te pat Galerijā centrs, kas butiski ir mums pāri ielai! Ieejam un ieņemam sev tīkamākas vietas. Atnes ēdienkarti! Es, protams, paņemu Havajiešu picu (nom nom nom) un vēl visas 3 izdomājam paņemt kokčikus, tādus īstus. Es paņemu "Blue laguna", jāteic, ka dēļ viņa fantastiski zilās krāsas! :D Karīna paņem slaveno "Cosmopolitan", nu vienkārši pa "Seks un Lielpilsēta" stilam! :D Un Nora paņēma vēl kkādu savādāku brīnumu, kas garšoja super! Tad nu nedaudz par daudz paēdušas devāmies atpakaļ uz hosteli atvilkt elpu, lai varētu doties tālāk iekarot Rīgas veikalus. Un, kad gandrīz cerības jau zudušas atrast kaut ko skaistu un maciņam atbilsotšu iedomājamies ieiet kādā stūra veikaliņā ar daudzsološo nosaukumu "Top Girl" un šis veikaliņš savam nosaukumam arī atbilda. Tur tik tiešām bija superīgas lietas par smieklīgi zemām cenām. Tā nu tika iztērēta pirmā nauda. Un atradām vēl vienu veikaliņu, bet tas sevi attaisnoja citā dienā.
Devāmies atpakaļ uz hosteli, paceļam piestājot pie Brīvības pieminekļa, un bija jau arī pienāics laiks doties uz "Cerības festivālu"! Sataisījāmies un devāmies "Arēnas Rīga" meklējumos, ceļu zinājam pateicoties google darbībai, bet gabaliņš bija ko iet. Bet tomēr beidzot pēc kādām 30 min arī nonācām tur. Devāmies iekšā un tikām līdz pāris brīvām sēdvietām un baudījām fantastisko koncetu!
Pēc tam atkal tādā pašā manierē devāmies atpakaļ uz hosteli! Un gatavojāmies vakaram!
Pēc sagatavošanās devāmies iekarot Rīgas nakts dzīvi. Visapkārt mums bija visdažādākie klubi. Pirmais mūsu sarakstā bija "Pussy Lounge", kurā mēs netikām iekšā! Bet noveicās mums citā veidā, atradām labsirdīgas, lētticīgas dvēseles, kuras mums palīdzēja tikt iekš "Essential"! Tikām un tad arī sākās jautrā nakts. Bet lai šie stāsti paliek pie manis, arī daža laba cita cilvēka dēļ! :P
Un tā nu mūsu vakars beidzās nakts vidū!
1. diena-Piektdiena!
Rīts sākās agri, agrāk nekā parasti! Manas ausis jau 6os (!) tika piepildītas ar foršo modinātāja melodiju! Es pat uz skolu ceļos vēlāk! Lielākā daļa t.i. 2/3 mūsu grupiņas bija izdomājušas, ka jābrauc ar autobusu, kas iziet 7:05 no Liepājas Autoostas! Centos protestēt, bet viss velti! Tā nu es 6:30, piķa melnumā devos savā 15, manā gadījumā kādu 20, minūšu gājienā uz Autoostu, caur nu jau forši bīstamo Liepāju. Galā nonācu sveika un vesela, bet neizgulējusies un nogurusi no smagās somas nešanas. Abas pārējās dūdas jau gaidīja mani smaidīdamas. Iekāpām autobusā un aidā uz Rīgu! Ceļā esot jau pārgāja man tā mazzā dusma par agro braukšanu un mēs forši izklačojāmies! Savu slavas mmentu dabuja arī mans banāns! :D
Un te paveroties pa logu, jau rēgojas Rīga lielā šoseja un pēc mirkļa jau Rīgas ēkas! ESAM RĪGĀ! :) Tagad pienāca laiks atrast savu hostelīti un iekārtoties! Tas arī neaizņēma pārāk daudz laika! Piešķīra mums istabiņu 3jā stāvā, bet varējām justies gandrīz kā savā dzīvoklītī! Bija ļoti patīkami un omulīgi!
Tad nu sataisamies un dodamies Rīgas dzīvē. Bet vēl vajadzība noņemt naudu, lai samaksātu par hosteli un, protams, kā jau tipiski, uzrodas problēmas. Noras karte uzliek mums mīksto un nav iespēja noņemt pilno summu, lai samaksātu par hosteli. Bet tiekam tai pāri ar gudrību un mazu pokujisma devu! Ģeniālā doma nāk man, ka naudu varētu pārskaitīt uz manu kontu un es to noņemu. Tā arī daram! Tad nu parūpējušās par šo mazo nieku, varam iet iestiprināties un paēst "brokastis"! Par gala mērķi izvēlamies "Čili picu", kas atrodas te pat Galerijā centrs, kas butiski ir mums pāri ielai! Ieejam un ieņemam sev tīkamākas vietas. Atnes ēdienkarti! Es, protams, paņemu Havajiešu picu (nom nom nom) un vēl visas 3 izdomājam paņemt kokčikus, tādus īstus. Es paņemu "Blue laguna", jāteic, ka dēļ viņa fantastiski zilās krāsas! :D Karīna paņem slaveno "Cosmopolitan", nu vienkārši pa "Seks un Lielpilsēta" stilam! :D Un Nora paņēma vēl kkādu savādāku brīnumu, kas garšoja super! Tad nu nedaudz par daudz paēdušas devāmies atpakaļ uz hosteli atvilkt elpu, lai varētu doties tālāk iekarot Rīgas veikalus. Un, kad gandrīz cerības jau zudušas atrast kaut ko skaistu un maciņam atbilsotšu iedomājamies ieiet kādā stūra veikaliņā ar daudzsološo nosaukumu "Top Girl" un šis veikaliņš savam nosaukumam arī atbilda. Tur tik tiešām bija superīgas lietas par smieklīgi zemām cenām. Tā nu tika iztērēta pirmā nauda. Un atradām vēl vienu veikaliņu, bet tas sevi attaisnoja citā dienā.
Devāmies atpakaļ uz hosteli, paceļam piestājot pie Brīvības pieminekļa, un bija jau arī pienāics laiks doties uz "Cerības festivālu"! Sataisījāmies un devāmies "Arēnas Rīga" meklējumos, ceļu zinājam pateicoties google darbībai, bet gabaliņš bija ko iet. Bet tomēr beidzot pēc kādām 30 min arī nonācām tur. Devāmies iekšā un tikām līdz pāris brīvām sēdvietām un baudījām fantastisko koncetu!
Pēc sagatavošanās devāmies iekarot Rīgas nakts dzīvi. Visapkārt mums bija visdažādākie klubi. Pirmais mūsu sarakstā bija "Pussy Lounge", kurā mēs netikām iekšā! Bet noveicās mums citā veidā, atradām labsirdīgas, lētticīgas dvēseles, kuras mums palīdzēja tikt iekš "Essential"! Tikām un tad arī sākās jautrā nakts. Bet lai šie stāsti paliek pie manis, arī daža laba cita cilvēka dēļ! :P
14.11.10
Bardaks. Uz galda. Galvā. Un dzīvē.
Auns; Svētdiena, 14.11.2010
Iekšēju laimes un piepildījuma sajūtu radīs saskaņa ar mīļoto cilvēku. Kaislīga un reizē romantiska noskaņa ir kā radīta, lai saskaņotu savas vēlmes ar jūtām. Bauda no visa noslēpumainā un neparastā.
Šis ir mans šodienas horoskops iekš draugiem.lv
Cik gan paradoksi, ka tieši pie šāda horoskopa, es to laimi un piepildījuma sajūtu nespēju gūt. Un šodien negūšū arī. Tieši arī tad, kad vajag sev, lai šāds horoskops piepildās, tas vienkārši ņem un atklāti spļauj sejā!
Tā vien liekas, ka šis horoskops grib mani kārdināt ar to, ko nespēju iegūt. Tas ir tik kaitinoši! Man nevajag, lai man atgādina par to, kas mani spēj darīt laimīgu, bet šajā brīdi [un vispār pēdējā laikā] to nedara un nemaz necenšas darīt. Jau tā jūtos slikti, un šādas papildus negatīvisma devas man nav vajadzīgas.
Bet tas jau laikam ir tipiski un tā dēvētais Mērfija likums-Ja ir slikti, tad slikti ir ar visu. Kaut būtu kas tāds, kas palīdzētu ar to visu labi tikt galā!
Es jau ilgi turos un cenšos, lai būtu labi, bet man spēka arī vairs nav!
Un laikam tās vīriešu īpašās dienas manā gadījumā ir ievilkušās un palikušas vēl ļaunākas, un netaisās nekur pazust!
Tā vien liekas, ka es mīlestībai ne pārāk patīku, jo tā arī laikam ņirgājas par mani!
*Man bija bail tevi pazaudēt, bet vēl vairāk baidījos tevi mīlēt, jo ikreiz, kā es ļaujos mīlestībai, kāds man to atņem.
Mans dzīves optimisms lēnām sāk izsmelties, un tas, kas uzpilda to tukšumu ir pesimisms miksējumā ar reālismu!
08.11.10
Never forget Riga nights...
Pagājusi traki labā nedēļas nogale. [Par visu sīkāk + bildes nākošajā blogā, vēlāk]
Šodien vispār neesmu daudz lietojama! :D Pārradāmies tikai ap 24iem vakar vakarā un šodien jau uz skola!
Vienkārši vāks! GRIBU GULĒT! Bet nevaru, jo jādara TĪĪK daudz-jātaisa prezentācija, jāmācās priekš k.d. un tāds apjomīgs temats, jācenšas rakstīt eseju, vēl pietam tādu riktīgu, kura ātri vien varētu atbesīt! :O Kur es to laiku dabūšu?!
Bet ir arī labas ziņas-šodien no Anglijas atbrauc mans lielais brālis! :) (sun) Kurš nav redzēts kopš agra pavasara! Tā pietrūka! Un uz 12 dienām!
Šodien atkal sanāks pavēlāk iet čučēt! :D
Nedēļas nogales moto dziesma:
Bet reāli pārsvarā klausījāmies :D :
Šodien vispār neesmu daudz lietojama! :D Pārradāmies tikai ap 24iem vakar vakarā un šodien jau uz skola!
Vienkārši vāks! GRIBU GULĒT! Bet nevaru, jo jādara TĪĪK daudz-jātaisa prezentācija, jāmācās priekš k.d. un tāds apjomīgs temats, jācenšas rakstīt eseju, vēl pietam tādu riktīgu, kura ātri vien varētu atbesīt! :O Kur es to laiku dabūšu?!
Bet ir arī labas ziņas-šodien no Anglijas atbrauc mans lielais brālis! :) (sun) Kurš nav redzēts kopš agra pavasara! Tā pietrūka! Un uz 12 dienām!
Šodien atkal sanāks pavēlāk iet čučēt! :D
Nedēļas nogales moto dziesma:
Bet reāli pārsvarā klausījāmies :D :
02.11.10
What goes around, comes back around!
What goes around, comes back around!
Šis teiciens pilnībā atbilst man pēdējās 2 dienas.
Esmu tik laimīga kā sen nav būts!
Šādu attieksmi, šādas emocijas, šādu mīļumu piedzīvoju pašā sākumā, bet protams, arī vēlāk, bet tad jau retāk.
Taču man prieks, ka tagad tas viss tā notiek! :)) Nespēju beigt priecāties un jūsmot, jo tas tagad man tiešām bija vajadzīgs. Man ir superīgākais vīrietis! ^_^
Liekas, ka pēdējās pāris nedēļas bija dīvainas, zem sliktas zīmes.
Bet tā vien liekas, ka tagad tas ir beidzies.
Šodiens secinājums tāds, ka vīriešiem, tā pat kā sievietēm, ir savas sliktās dienas, savas sliktās fāzes. Un kā izskatās pēdējās nedēļas vīriešiem bija sliktā fāze, sliktās dienas, jo man vienīgajai nebija problēmas ar savu vīrieti. Tikai dīvaini, ka vīriešiem šīs sliktās dienas ievelkas nedaudz ilgāk nekā meitenēm un viņi to izpauž arī daudz vairāk. Gluži kā viņi pārspīlē ar visām sīkajām traumām, ka tās jau nu uzreiz ir mirstamas kaites, tā viņiem arī laikam esmociju izpaušanās ir daudz skarbāka nekā meitenēm. Mēs savās dienās arī izturamies bieži vien neciešami, bet nu tā tas vienkārši ir. Šeit labi iederas teiciens-Kad sāc izturēties pert cilvēku tā, kā viņš izturas pret tevi-viņš pēkšņi sāk apvainoties.
Taču ļoit patīkami skatīties, ka tas nu ir galā un mēs visi varam būt atkal pilnā mērā laimīgi un priecīgi.
Jācer, ka tas arī pieturēsies uz ilgu laiku! ;)
Jo tomēr tāda attieksme nav nemaz tik grūta, vai ne? :)
Šis teiciens pilnībā atbilst man pēdējās 2 dienas.
Esmu tik laimīga kā sen nav būts!
Šādu attieksmi, šādas emocijas, šādu mīļumu piedzīvoju pašā sākumā, bet protams, arī vēlāk, bet tad jau retāk.
Taču man prieks, ka tagad tas viss tā notiek! :)) Nespēju beigt priecāties un jūsmot, jo tas tagad man tiešām bija vajadzīgs. Man ir superīgākais vīrietis! ^_^
Liekas, ka pēdējās pāris nedēļas bija dīvainas, zem sliktas zīmes.
Bet tā vien liekas, ka tagad tas ir beidzies.
Šodiens secinājums tāds, ka vīriešiem, tā pat kā sievietēm, ir savas sliktās dienas, savas sliktās fāzes. Un kā izskatās pēdējās nedēļas vīriešiem bija sliktā fāze, sliktās dienas, jo man vienīgajai nebija problēmas ar savu vīrieti. Tikai dīvaini, ka vīriešiem šīs sliktās dienas ievelkas nedaudz ilgāk nekā meitenēm un viņi to izpauž arī daudz vairāk. Gluži kā viņi pārspīlē ar visām sīkajām traumām, ka tās jau nu uzreiz ir mirstamas kaites, tā viņiem arī laikam esmociju izpaušanās ir daudz skarbāka nekā meitenēm. Mēs savās dienās arī izturamies bieži vien neciešami, bet nu tā tas vienkārši ir. Šeit labi iederas teiciens-Kad sāc izturēties pert cilvēku tā, kā viņš izturas pret tevi-viņš pēkšņi sāk apvainoties. Taču ļoit patīkami skatīties, ka tas nu ir galā un mēs visi varam būt atkal pilnā mērā laimīgi un priecīgi.
Jācer, ka tas arī pieturēsies uz ilgu laiku! ;)
Jo tomēr tāda attieksme nav nemaz tik grūta, vai ne? :)
28.10.10
Savādāk, bet ne sliktāk*
Vakardienas dienu pavadīju kārtējā slastīšanās manierē pa mājām.
Piecēlos ar savu vīrieti un tad viņam bija jābrauc uz darbu.
Tad nu es visu rītu nogulšņāju gultā, lasīju un skatījos TēVē. Un tad sapratu, ka lēnēm jāsāk gatavoties vakaram, jo vakarā bija jāiet uz teātri. Tad nu es 3, 5 h ātrāk sāku taisīties-gluši kā tāda īsta dāmīte. :D Sāku ar nagiem-nokrāsoju melnus, mans vīrietis teiktu-emo nagi! :D Pēc tam ķēros pie matiem! Biju atradusi mājās sev tādas pašas lokšķēres kā Madarai un tas mani padarīja laimīgu. Un tā nu es 45 min ķēpājos ar saviem matiem.
Kas sākumā izskatījās pēc pilnīgākā feila, beigās izrādījās patiesi skaisti. Un atkal izgāja daudz matu lakas, bet šoreiz ne tik daudz cik pirmajā reizē! :D
Pēc šī darbiņa izdarīju pārējo-iztīriju zobus, uzkrāsojos saģērbos un gala rezultātā iznāca lūk šis: --->>
Piecēlos ar savu vīrieti un tad viņam bija jābrauc uz darbu.
Tad nu es visu rītu nogulšņāju gultā, lasīju un skatījos TēVē. Un tad sapratu, ka lēnēm jāsāk gatavoties vakaram, jo vakarā bija jāiet uz teātri. Tad nu es 3, 5 h ātrāk sāku taisīties-gluši kā tāda īsta dāmīte. :D Sāku ar nagiem-nokrāsoju melnus, mans vīrietis teiktu-emo nagi! :D Pēc tam ķēros pie matiem! Biju atradusi mājās sev tādas pašas lokšķēres kā Madarai un tas mani padarīja laimīgu. Un tā nu es 45 min ķēpājos ar saviem matiem.
Kas sākumā izskatījās pēc pilnīgākā feila, beigās izrādījās patiesi skaisti. Un atkal izgāja daudz matu lakas, bet šoreiz ne tik daudz cik pirmajā reizē! :D
Pēc šī darbiņa izdarīju pārējo-iztīriju zobus, uzkrāsojos saģērbos un gala rezultātā iznāca lūk šis: --->>
Un tad jau arī bija jāskrien uz autobusu. Paspēju!
Aizbraucu līdz centram, aizgāju līdz teātrim un satiku Madaru. Ieņēmām savas vietas, kas izrādījās dikti labas-sēdējām 4. rindā, 1., 2. vietā. Skats ļoti labs. Pēc brītiņa ieradās arī Nora un tad jau arī izrāde sākās. Bijām, starp citu, uz Blaumaņa izrādi "Ugunī". Izrāde ļoti laba, bet arī ļoti līdziga novelei "Purva bridējs"! Kristīnes un Edgara skaistākais, bet tai pašā laikā sarežģītākais mīlas stāsts latviešu literatūrā. Bet tas nemaina to, ka bija patīkami skatīties. Aktieri un režisori labi pastrādāja. Acis priecēja jau labi zināmie aktieri Edgars Pujāts un Egons Dombrovskis, kurš man baigi patīk. :D Patika arī visi pārējie aktieri. gan Kristīnesatveidotāja, gan Edgara atveidotājs u.c. Bet vēl mums ar Madaru dikti patika Sutkas, kučiera atveidotājs Sandis Pēcis. Tas tāds simpātisks, jautrs čalītis izskatījās. :D Un bez krekla vēl labāk! :D Vēl mani, nezinu kāpēc, piesaistīja Aldera, muižas skrīveria tēls, lai arī dīvains, tomēr iespaidīgs. Bet lai vai kā, visi, kas būs redzējuši šo izrādi, sapratīs par ko iet runa. :D
Bet vienā brīdī mani pārņēma neliela bēda, jo tai pašā laikā, kad gāja teātris bija arī basketbols. Un tas man kā basketbola fanātam bija liels grēks nebūt tur un neatbalstīt savējos.Un vēl pie tam Lauvas spēlēja pret tādu grandu kā BK "Ventspils". Taču, diemžēl, mēs zaudējām! :( Un labāk neminēšu ar kādu rezultātu.
Pēc teātri galīgi negribējās doties uz māju pusi, tad nu ar Noru devāmies pēc Karīnas, lai varētu laist dzīvē. Sagaidījām viņu un viņas draugus pie Kurzemes un sākumā devāmies iesildīties. Sanāca labi, man palika jautri un es atvēros. :D Sākām ar Ingu laist uz muļķi. Smējāmies, bildējāmies un trakojām.
Šī ir vienīgā kaut cik normālā bilde :D --->>
Kad beidzot bija palicis tā dikti, dikti auksts, tad nu izdomājām, ka jāsāk iet uz kādu klubiņu. Sadalījāmies, jo Karīna, Ieva un Miķelis vēl palika iesildīties, bet es Nora un Inga devāmies uz nākamo mērķi. Iegājām Rokkafeinīcā, bet tālāk par apsargiem netikām. Bet mums tas netraucēja un mēs gājām uz Big7, jo tur tak kārtējais "Lol i pop" pārtijs! iegājām un uzreiz jau rāvām jumtu. Dejojām it kā nebūtu rītdienas! :D Dejojām pat uz tām štellēm uz kurām parasti dejo dejotājas. Bet tas bija superīgi. Tā izdejoties. Tas man bija vajadzīgs. Žēl tikai, ka stundas garunā, jo tad Ingai brauca pakaļ un tā bija mana vienīgā iespēja tikt droši un ātri mājās.
Tā nu arī pagāja mans vakars!
Un šeit vēl vakardienai netipiska dziesma, bet Inga vainīga, ka man patīk! :D :
26.10.10
Es zinu, ka ir labi...
Patlaban un jau visu dienu nāk miedziņš!
Tas tāpēc, ka iegāju pavēlu gulēt tikai kaut kur ap 2iem naktī. Bet tas ir tā vērts!
Atkal varu teikt tā-cik pagājušajā nedēļā jutos slikti, tik šonedēļ jūtos labi!Tas ir tik patīkami-atmosties un justies laimīgai kā taurenim, kas izšķīlies no savas čaulas tagad tiecas pret sauli!
Jūtu, ka mainos un tas ir patīkami! :) Lai šādi turpinās arī turpmāk!
Bet gribēju tikai padalīties ar jums šajā superīgajā dziesmā:
Man liekas, ka Oskaram Deigelim ar šo dziesmu izdevies ļoti labs skaņdarbs. Man tas iepatikās uzreiz! :)
Lai labi klausās!
Tas tāpēc, ka iegāju pavēlu gulēt tikai kaut kur ap 2iem naktī. Bet tas ir tā vērts!
Atkal varu teikt tā-cik pagājušajā nedēļā jutos slikti, tik šonedēļ jūtos labi!Tas ir tik patīkami-atmosties un justies laimīgai kā taurenim, kas izšķīlies no savas čaulas tagad tiecas pret sauli!
Jūtu, ka mainos un tas ir patīkami! :) Lai šādi turpinās arī turpmāk!
Bet gribēju tikai padalīties ar jums šajā superīgajā dziesmā:
Man liekas, ka Oskaram Deigelim ar šo dziesmu izdevies ļoti labs skaņdarbs. Man tas iepatikās uzreiz! :)
Lai labi klausās!
25.10.10
Mazliet savādāk...
No rīta, atverot atcis, pārņēma prieks-brīvlaiks! Tik ilgi gaidītais un lolotais brīvlaiks, kas paskries vienā mirklī! Nedaudz prieku aizēnoja skats pa logu-viss pelēks un slapjš, un it kā zemei, kokiem un cilvēkiem jau tā nepietiktu mitruma, tas arī vēl krita no debesīm. Vienā krišanā. [Kristīn, lai tev un Laurai veicas ar stopošanu! :)*]
Rītu pavadīju gulšņājot gutā un lasot jauniegūto grāmatu! [Jūs zinājāt, ka humpalu veikalos var atrast tiešām labas grāmatas par smieklīgi zemām naudām! Noteikti, ka jā! Bet, ja nē, tad iesaku tādos iegriezties. Vienīgā pieminēšanas vērtā lieta-grāmatas varētu nebūt latviešu valodā!] Tomēr arī jasaka, ka rīta programma pa TV nav tā labākā, ja nebūtu vācu kanālu, es aiz garlaicības jūgtos!
Bet par laimi, man jau bija plāns šodienai-ciemoties pie viena no maniem bubļikiem-Madaras. Tad nu ap puzdienlaiku aizpēros līdz viņai, daudz maz sausa, pateicoties manam jaunajam, dzeltenajam lietussargam! (sun) [Pēdējā laikā man aksesuāros ļoti iepatikusies šī krāsa!]
Viena no pirmajām ziņām, ar ko Madara mani sagaidīja bija tā, ka viņa man šodien salokos matus. Wuhūū! Ilgi jau gribējās kaut ko tādu sev atļauties, bet nebija ne aparāta, ne laika, ne pacietības. Bet šodien beidzot viss šie faktori saplūda kopā un es pārtapu par skruļdupsi! Taču, lai šāda frizūra pieturētos visu dienu un to varētu novērtēt arī mans vīrietis, bija un vēl joprojām ir nepieciešams ļoti daudz matu lakas, jo man mati nav tie paļāvīgākie. Kā mana mamma teica, man ir smagi mati. Un te, lūk, rezultāts:
Jāturpina cerēt, ka līdz vakaram mani mati izturēs tās lokas, kas man vēl palikušas un tad jau būs labi!
Lau jums jautrs vakars un superīgas tālākās brīvdienas!
Un te vēl tāda forša dziesma no mana žanra:
Rītu pavadīju gulšņājot gutā un lasot jauniegūto grāmatu! [Jūs zinājāt, ka humpalu veikalos var atrast tiešām labas grāmatas par smieklīgi zemām naudām! Noteikti, ka jā! Bet, ja nē, tad iesaku tādos iegriezties. Vienīgā pieminēšanas vērtā lieta-grāmatas varētu nebūt latviešu valodā!] Tomēr arī jasaka, ka rīta programma pa TV nav tā labākā, ja nebūtu vācu kanālu, es aiz garlaicības jūgtos!
Bet par laimi, man jau bija plāns šodienai-ciemoties pie viena no maniem bubļikiem-Madaras. Tad nu ap puzdienlaiku aizpēros līdz viņai, daudz maz sausa, pateicoties manam jaunajam, dzeltenajam lietussargam! (sun) [Pēdējā laikā man aksesuāros ļoti iepatikusies šī krāsa!]
Viena no pirmajām ziņām, ar ko Madara mani sagaidīja bija tā, ka viņa man šodien salokos matus. Wuhūū! Ilgi jau gribējās kaut ko tādu sev atļauties, bet nebija ne aparāta, ne laika, ne pacietības. Bet šodien beidzot viss šie faktori saplūda kopā un es pārtapu par skruļdupsi! Taču, lai šāda frizūra pieturētos visu dienu un to varētu novērtēt arī mans vīrietis, bija un vēl joprojām ir nepieciešams ļoti daudz matu lakas, jo man mati nav tie paļāvīgākie. Kā mana mamma teica, man ir smagi mati. Un te, lūk, rezultāts:
Jāturpina cerēt, ka līdz vakaram mani mati izturēs tās lokas, kas man vēl palikušas un tad jau būs labi!
Lau jums jautrs vakars un superīgas tālākās brīvdienas!
Un te vēl tāda forša dziesma no mana žanra:
24.10.10
Slēgtā tēma...
Vajag visu mūžu, lai iemīlētu cilvēku [manā gadījumā tie ir 3 mēneši], bet tikai vienu mirkli, lai šis cilvēks tevi sāpinātu.
Kad cilvēks iemīlas, viņš nesaprot, kas ar viņu notiek- viņš kļūst greizsirdīgs, neatgriezeniski stulbs un vēl ātri nokaitināms.
Otrdienas vakars mainīja visu! Uzzināju to, ko es jau nojautu ilgāku laiku, bet tik un tā tas nemainīja to, ka man sāpēja. Un drausmīgi! Sīkumos negribas iedziļināties, bet runa iet par mīlestību un tās stiķiem un niķiem.
Pēdējās dienas pagāja tādā kā apmātībā, nevarēju ne normāli ēst, ne dzert, ne smieties.
Cik ļoti es ar sevi lepojos trešdienas vakarā, tik pat ļoti es sevi ienīdu ceturtdienas rītā! Labi, ka tajā dienā nedevos uz skolu, bet gan bija iespēja braukt atpūsties un novērst domas, bet, protams, es ceļā neko citu nedarīju kā domāju par to un par to kā būs tālāk. Vairāk vai mazāk biju tuvu sabrukuma robežai. Liels pluss, ka tas nenotika, bija tam, ka nevienā brīdī nenācās būt vienai. Jo esmu tāds cilvēks, kas savas emocijas cenšas neizrādīt sabiedrībai un sēro vienatnē.
Un pašā vakarā es sapratu, ka biju pieļāvusi milzīgu kļūdu izdarot to, ko izdarīju trešdienas vakarā. Bet mana atruna-dzīvoju pirmo reizi un apjukums bija mana vakara vadmotīvs.
Visi man teica kā labāk darīt un kā nē, bet beigu beigās izvēli nācās darīt pašai un tagad pilnīgi un galīgi esmu pārliecināta, ka izdarīju pareizo izvēli. Tagad atkal viss ir kārtībā, jo izlēmu, ka iespēja izskaidroties jādod ir svarīgākajam cilvēkam šajā visā stāstā. [To īstenībā jau vajadzēja darīt pašā sākumā]. Un pēc šīs sarunas sapratu, ka pie vainas esam abi un labi, ka arī viņš to saprata. Tagad mēs varam drošāk un pārliecinošāk skatīties kopīgā nākotnē.
Dziesma, kas mani pavadīja šajās dienās:
Kad cilvēks iemīlas, viņš nesaprot, kas ar viņu notiek- viņš kļūst greizsirdīgs, neatgriezeniski stulbs un vēl ātri nokaitināms.
Otrdienas vakars mainīja visu! Uzzināju to, ko es jau nojautu ilgāku laiku, bet tik un tā tas nemainīja to, ka man sāpēja. Un drausmīgi! Sīkumos negribas iedziļināties, bet runa iet par mīlestību un tās stiķiem un niķiem.
Pēdējās dienas pagāja tādā kā apmātībā, nevarēju ne normāli ēst, ne dzert, ne smieties.
Viena no priekšrocībām būt par meiteni ir tas, ka mēs mākam noslēpt savas emocijas, lai netiktu uzdoti lieki jautājumi.Un pēdējās dienās šo īpašību es biju pielietojusi pārāk daudz.
Cik ļoti es ar sevi lepojos trešdienas vakarā, tik pat ļoti es sevi ienīdu ceturtdienas rītā! Labi, ka tajā dienā nedevos uz skolu, bet gan bija iespēja braukt atpūsties un novērst domas, bet, protams, es ceļā neko citu nedarīju kā domāju par to un par to kā būs tālāk. Vairāk vai mazāk biju tuvu sabrukuma robežai. Liels pluss, ka tas nenotika, bija tam, ka nevienā brīdī nenācās būt vienai. Jo esmu tāds cilvēks, kas savas emocijas cenšas neizrādīt sabiedrībai un sēro vienatnē.
Un pašā vakarā es sapratu, ka biju pieļāvusi milzīgu kļūdu izdarot to, ko izdarīju trešdienas vakarā. Bet mana atruna-dzīvoju pirmo reizi un apjukums bija mana vakara vadmotīvs.
Visi man teica kā labāk darīt un kā nē, bet beigu beigās izvēli nācās darīt pašai un tagad pilnīgi un galīgi esmu pārliecināta, ka izdarīju pareizo izvēli. Tagad atkal viss ir kārtībā, jo izlēmu, ka iespēja izskaidroties jādod ir svarīgākajam cilvēkam šajā visā stāstā. [To īstenībā jau vajadzēja darīt pašā sākumā]. Un pēc šīs sarunas sapratu, ka pie vainas esam abi un labi, ka arī viņš to saprata. Tagad mēs varam drošāk un pārliecinošāk skatīties kopīgā nākotnē.
Dziesma, kas mani pavadīja šajās dienās:
19.10.10
For the great Man upstairs...
Vai es tiešām savā iepriekšējā dzīvē vai arī bērnībā esmu izdarījusi kaut ko tik amorālu un ētiski nepareizu, ka pat laime ap mani met lielu loku?
It kā es jau nevaru sūdzēties par to, ka man ir slikta dzīve:
Ja jau man nesanāk šādi būt laimīgai, tad kāpēc mīļais Dieviņš mani radīja tādu, ar tādām jūtām, domāšanu un izskatu? Vai es tapu kādā Viņam nelabvēlīgā dienā? Negribas jau apstrīdēt Viņa darbu un Viņu pašu...bet es to nespēju izprast! Bet laikam jau neviens to nespēj! Esmu tādās kā krustcelēs, bet galīgi nelaikā!
Bet varbūt šis viss ir vienkārši mans egoisms un tieksme pēc perfektā, kas neeksistē! Gribas, lai viss ir pēc mana prāta un fantāzijām...tomēr saprotams, ka tā nekad un nekur nebūs!
Taču lai vai kā, savās nelaimēs nevajadzētu vainot citus, jo mēs paši dzīvojam savu dzīvi un pieļaujam visas kļūdas.
Varbūt šī ir kāda no manām lielajām kļūdām, kura man tagad ir jāsaprot un no kuras man tagad ir jāmācās!
_______________________________________________________________________________
Hoping for better times to come....SOON!
*Hope is the only universal liar who never loses his reputation for veracity.
It kā es jau nevaru sūdzēties par to, ka man ir slikta dzīve:
- Mani ir vislabākā un mīļākā ģimene, kuru mīlu es un, kas mīl mani.
- Man ir vislabākie un foršākie draugi pasaulē.
- Man nekā netrūkst-ir ko vilkt, ir ko ēst, ir jumts virs galvas, ir pat dators ar internetu, kas mani piemet pie tiem pāris procentiem, kas to var teikt par sevi-pasaules mērogā.
- Man pat ir mājdzīvnieki par kuriem varu atļauties rūpēties.
- Un es varētu turpināt daudz un dikti...
Ja jau man nesanāk šādi būt laimīgai, tad kāpēc mīļais Dieviņš mani radīja tādu, ar tādām jūtām, domāšanu un izskatu? Vai es tapu kādā Viņam nelabvēlīgā dienā? Negribas jau apstrīdēt Viņa darbu un Viņu pašu...bet es to nespēju izprast! Bet laikam jau neviens to nespēj! Esmu tādās kā krustcelēs, bet galīgi nelaikā!
Bet varbūt šis viss ir vienkārši mans egoisms un tieksme pēc perfektā, kas neeksistē! Gribas, lai viss ir pēc mana prāta un fantāzijām...tomēr saprotams, ka tā nekad un nekur nebūs!
Taču lai vai kā, savās nelaimēs nevajadzētu vainot citus, jo mēs paši dzīvojam savu dzīvi un pieļaujam visas kļūdas.
Varbūt šī ir kāda no manām lielajām kļūdām, kura man tagad ir jāsaprot un no kuras man tagad ir jāmācās!
_______________________________________________________________________________
Hoping for better times to come....SOON!
*Hope is the only universal liar who never loses his reputation for veracity.
17.10.10
Pirms saki kaut ko, padomā vai nesāpēs Tev pašam.
Šī nedēļa it kā bija kā visas pārējās.
Piecēlos, gāju uz skolu, nācu mājās, mācījos, dzīvojos.
Vienīgais, kas bija savādāks bija tas, ka nesatiku kādu īpašu cilvēku tik bieži un pietiekami cik vajadzētu. Tas bija mazliet...nu labi-ļoti neforši. Esmu cilvēks kā cilveks, arī man vajag to novērtējuma, patikas un laimes sajūtu, kuru spēj sniegt ne kurš katrs.
Pirmdien, 11jā bija mana vārda diena, bet šoreiz es pilnīgi un galīgi nejutos tā, ka varētu svinēt un līdz vakaram jūtas vispār bija pārvērtušās gandrīz vai ''depresijā''! Bet tad viena sīciņa īsziņa visu vērsa uz labo pusi. Un, kad tas brīdis arī pienāca, es vairs nespēju dusmoties. Nezinu kāpēc tā ir, bet tā ir. Viņš man laikam pārāk dārgs, lai ilgi dusmotos. Sevišķ, ja man viņš jāredz, kamēr dusmojos. Tad dusmas tiešām pagaist kā nebijušas. Un šajā nedēļā tas pierādījās vairākkārt.
Savas cerības liku uz nedēļas nogali, bet tas arī pilnībā neatmaksājās. Laikam jāsāk savas cerības ierobežot, lai gan tas jau ir sācis notikt. Realitāte sāk pārņemt sapņus.
Nedēļas nogale tiešām savas cerības neattaisnoja-kopīgs bija tikai vakars, kurā nebija divvientulības un rīts, kas tika pavadīts divatā, bet guļot, līdz pēdējam brīdim.
Pēdējais laiks vispār liekas dīvains, zem nelabvēlīgas zīmes-kur vien klausās, tur var sadzirdēt problēmas un nesapratni attiecībās, kas tiešām ir nepatīkami, jo laimei nevajag daudz, tikai pareizo attieksmi, kura šai laikā tik tiesa trūkst. To gandrīz varētu pat nosaukt par rudens depresiju! Kaut būtu tādas zāles, kas pret to līdzētu, gluži kā aspirīns pret galvassāpēm. Ar to tiktu atrisinātas tiešām daudzas problēmas.
Bet lai vai kā, beigās tomēr būs tā, ka es vairs nedusmošos, piedošu visu un jutīšos laimīga, kad būšu ar viņu. Tā būs! Vienmēr! Neprasiet kāpēc! Iemeslu jebkurš var izdomāt. Un, ja esi izdomājis, ta ļauj man teikt, ka tā arī ir un vienalga cik daudz vai maz laika ir pagājis.Tādai lietai nav noteikta laika perioda, kurā tā notiek vai arī īstais brīdis! Tā vienkārši ir un tam ir jāļaujas! Un es to daru, ar lielāko prieku!
Piecēlos, gāju uz skolu, nācu mājās, mācījos, dzīvojos.
Vienīgais, kas bija savādāks bija tas, ka nesatiku kādu īpašu cilvēku tik bieži un pietiekami cik vajadzētu. Tas bija mazliet...nu labi-ļoti neforši. Esmu cilvēks kā cilveks, arī man vajag to novērtējuma, patikas un laimes sajūtu, kuru spēj sniegt ne kurš katrs.
Pirmdien, 11jā bija mana vārda diena, bet šoreiz es pilnīgi un galīgi nejutos tā, ka varētu svinēt un līdz vakaram jūtas vispār bija pārvērtušās gandrīz vai ''depresijā''! Bet tad viena sīciņa īsziņa visu vērsa uz labo pusi. Un, kad tas brīdis arī pienāca, es vairs nespēju dusmoties. Nezinu kāpēc tā ir, bet tā ir. Viņš man laikam pārāk dārgs, lai ilgi dusmotos. Sevišķ, ja man viņš jāredz, kamēr dusmojos. Tad dusmas tiešām pagaist kā nebijušas. Un šajā nedēļā tas pierādījās vairākkārt.
Savas cerības liku uz nedēļas nogali, bet tas arī pilnībā neatmaksājās. Laikam jāsāk savas cerības ierobežot, lai gan tas jau ir sācis notikt. Realitāte sāk pārņemt sapņus.
Nedēļas nogale tiešām savas cerības neattaisnoja-kopīgs bija tikai vakars, kurā nebija divvientulības un rīts, kas tika pavadīts divatā, bet guļot, līdz pēdējam brīdim.
Pēdējais laiks vispār liekas dīvains, zem nelabvēlīgas zīmes-kur vien klausās, tur var sadzirdēt problēmas un nesapratni attiecībās, kas tiešām ir nepatīkami, jo laimei nevajag daudz, tikai pareizo attieksmi, kura šai laikā tik tiesa trūkst. To gandrīz varētu pat nosaukt par rudens depresiju! Kaut būtu tādas zāles, kas pret to līdzētu, gluži kā aspirīns pret galvassāpēm. Ar to tiktu atrisinātas tiešām daudzas problēmas.
Bet lai vai kā, beigās tomēr būs tā, ka es vairs nedusmošos, piedošu visu un jutīšos laimīga, kad būšu ar viņu. Tā būs! Vienmēr! Neprasiet kāpēc! Iemeslu jebkurš var izdomāt. Un, ja esi izdomājis, ta ļauj man teikt, ka tā arī ir un vienalga cik daudz vai maz laika ir pagājis.Tādai lietai nav noteikta laika perioda, kurā tā notiek vai arī īstais brīdis! Tā vienkārši ir un tam ir jāļaujas! Un es to daru, ar lielāko prieku!
10.10.10
Dienas, kad bezrūpīgā dzīve pārāk tāla...
10.10.10. Maģiskais datums, kad laimei būtu jāviesojas pie katra! BŪTU!
2 dienas, kuras bija lieliskas, bet varēja būt vēl labākas!
Kad tu apstājies, dzīve neapstājas...un tā negaidīsi tevi. Tev jāmēģina atgūt spēki un atkal jānoķer dzīve.
[Neliela ziņa sev: Ļaujiet man kaut ko pastāstīt ko jūs jau zinat. Pasaulē nav tikai saulesstariņi un varavīksnes. Tā ir ļoti ļauna un nejauka vieta, un sasitīs Tevi līdz pat ceļgaliem, un Tevi tur arī atstās, ja Tu to ļausi. Tu, es , viņš vai neredzamais cilvēks nesitīs tik stipri cik dzīve. Bet ne viss atkarīgs no tā cik spēcīgi Tu vari iesist, svarīgāk ir cik spēcīgus sitienus no dzīves Tu spēsi izturēt, un, vai spēsi turpināt kustēties. Cik Tu vari izturēt un turpināt kustēties. Tikai tā tu spēsi uzvarēt. Tagad, ja Tu saproti ko vērts Tu esi, tad ej tur ārā un dabū to kā vērts Tu esi. Bet Tev būs jābūt ļoti lielam gribasspēkam un Tu nerādīsi pirkstus uz cilvēkiem un neteiksi, ka es esmu tur dēļ viņa, viņas vai tā cilvēka, jo tikai gļēvuļi tā dara un Tu tas neesi. Tu esi labāks par viņiem. (No d.w. d.gr. face.lv)]
...
Es spēju būt saprotoša, bet visam pienāk savs gals. Tikai es to neizrādīšu, turpināšu valkāt savu masku un izlikties, ka dzīvojam idillē. Lai gan tai pašā laikā es gribētu dzīvot bohēmā, bet tādā tumšākā un drūmākā. Piektdienas vakars bija vakars, kad es izdomāju nosvinēt savu 3 dienas vēlāk esošo vārda dienu. Un šī bija perfektā bohēma, dzērienu ziņā. Speju aizmirst raizes, kas mani pārņem ikdienā, bet žēl tikai, ka tas bija uz pāris stundām un realitāte mani ātri vien noķēra.
Jau labu laiku man galvā ir juceklis, kuru tā vien gribas sakārtot, bet kad esi sācis ķerties pie darba un virsējo kārtu kaut cik savedis kārtībā, tad zem šīs kārtas atklājas vēl jaunas un lielas nekārtības, kas ar katru brīdi pavairojas. Vai es spēšu to visu savest kārtībā? Vai es spēšu sevi savest kārtībā? Vai es spēšu mainīt to visu?
Tie ir tikai pāris jautājumi uz kuriem atbildi atrast nebūs viegli.
Labi, ka ir cilvēki, kas šo atbilžu meklējumos ir man blakus, jo viena es nespētu visu šo nastu aiznest līdz galam.
Tādus vakarus, kāds bija vakar es gribētu biežāk, tikai lai tās emocijas būtu īstas, alkohola neizraisītas. Jo tāda attieksme ir viss, ko man vajag un viss, ko es gribētu sajust katru dienu vai kaut katru otro dienu. Tas nav daudz ko es prasu, vai ne?! Tas tik tiešām bija ļoti patīkami un mīļi, un arī nedaudz pārsteidzoši, bet tieši tāpēc jau tas arī bija tik labi. Un citējot kādas labas dziesmas vārdus, vakardien vakarā vienkārši gribējās freeze a moment, it's never been better, freeze a moment, while we're together.
05.10.10
Aint no sunshine when he's gone!
Nepatīk, ja šādi sanāk. Visam labajam ceļā stājas darbs, nauda un visi citi pekstiņi! :(
Tā ir tikai man vai arī vēl kāds jūtas tā līdzīgi?
Nemaz nezinu ko šajā visā vainot! It kā jau ne vienu. Tās ir nepatīkamas sakritības.
Bet vai ir pareizi to visu laist sev tik tuvu klāt un tā pārdzīvot, jo tas jau nev nekas traks, IT KĀ, netikties vienu dienu vairāk vai mazā?!
Bet man kā unikāli jūtīgai personai tas ir kaut kas. Dažkārt tas vienkārši krīt uz nerviem! |-(
Ja vien man būtu tāda ierīce, kas spēj noņemt šāda veida sāpes! :P Un šajā gadījumā lai tas nav alkohols! :D
Karočīte, baigais murgs sanāca, bet šīs dziesmas tā atbilstoši manām šā brīža emocijām! [Vienvārdsakot raudamās dziesmas! :D]
Nekad neesmu daudz turējusi no solījumiem, pārāk daudz vilšanos bijušas, lai tos ņemtu vērā. Bet tagad atkal liku tos lielākā vērtē, taču šajā gadījumā solījumu devējs neko daudz no tiem netur.
Tā ir tikai man vai arī vēl kāds jūtas tā līdzīgi?
Nemaz nezinu ko šajā visā vainot! It kā jau ne vienu. Tās ir nepatīkamas sakritības.
Bet vai ir pareizi to visu laist sev tik tuvu klāt un tā pārdzīvot, jo tas jau nev nekas traks, IT KĀ, netikties vienu dienu vairāk vai mazā?!
Bet man kā unikāli jūtīgai personai tas ir kaut kas. Dažkārt tas vienkārši krīt uz nerviem! |-(
Ja vien man būtu tāda ierīce, kas spēj noņemt šāda veida sāpes! :P Un šajā gadījumā lai tas nav alkohols! :D
Karočīte, baigais murgs sanāca, bet šīs dziesmas tā atbilstoši manām šā brīža emocijām! [Vienvārdsakot raudamās dziesmas! :D]
28.09.10
Perfektākais neizdevies rīts!
Jāsāk ar to, ka nakti nebiju pavadījusi mājās. Jā, es-apzinīgais, pareizas, kārtīgais bla, bla,bla-cilvēks, darba dienā nebiju pa nakti mājās. Bet nedomājiet, ka es dzerstījos vai klaiņoju. Taču nē! Es biju savās "otrajās mājās", pie sava drauga.
Vakars bija patīkams, nakts [neskatoties uz to, ka nevarēju normāli pagulēt tai čīkstošajā gultā] arī bija jauka un pamosties viņa blakus-par to skaistākas sajūtas nav.
Taču drīz vien mūs noķēra realitāte un fakts, ka man vēl jāpaspēj nokļūt mājās un paņemt pekeles skolai. Tā nu līdz pēdējam brīdim izbaudot rītu kopā, es steigā cēlos un vēlos, lai sataisītos. Atverot āra durvis sejā iešļācās rīta svaigums, bet šoreiz kopā ar slapjumu, kas manas ausis "aplaimoja" visu nakti, sitot savas lāses pret palodzi. [Šis nu ir maziņš mīnusiņš guļot pie loga.] Lietus bija ieildzis jau kopš iepriekšējā vakara un vēl visu rītu nepameta debesis. Un tā nu sākās manas nedienas. Jau iepriekšējā vakarā mans vienīgais slapjuma atraidītājs tika sagrauts, saplēsts, nopostīts un izļurkāts. Tā nu tas nonāca tuvākajā atkritumu tvertnē. Un ar to arī pa galam bija mans vienīgais aizsargs no lietus. Labi, ka autobusa pieturā bija pajumte, kur patverties. Vismaz es tajā vakarā neizskatījos pēc pilnīgi slapja kranča. Jo mazliet tomēr sanāca salīt, izkāpjot no autobusa un ejot pie sava drauga. Vēl es varēju pabaudīt "jauko" mitrumu, kamēr mani atnāca ielaist iekšā. Tā nu es ar nu jau slapjām kājām un matiem tiku siltumā, kur nedaudz varēju atvilkt elpu un apsildīties. Cik nu ļoti garažā var apsildītioes! Un tad nu devāmies iekšā, kur es dabuju tējas krūzi, un man kā tējas nedzērājai jāatzīsts, ka šoreiz bija dzerama, pat garšīga. Dabuju arī kārtējo mīlestības un uzticības devu no šuneļa, nu īsti kas tas vairs par šuneli, jau līdz ciskai man. Bet nu Džīna ir viens vella foršs suns. Upss, nedaudz aizrāvos...
Bija domāts tikai par mana lietussarga likteni pastāstīt. Bet tad tālāk-tā nu es varēju doties uz pieturu, kurai nav pajumstes, bez lietussarga, jo arī manam vīrietim mājās nebija neviena lietussarga. Tad nu es pozitīvi domājot, ka autobuss tūlīt būs klāt samierinājos ar to, ka jāiet un jāstāv biki lietū. Iedevu buču uz atvadām un devos atkal mitrināties. Un tomēr sanāca mitrināties vairāk nekā domāju, jo noteiktajā lakā domātais autobuss nemaz neatnāca un arī nākamais neatnāca. Tā nu es varēju stāvēt kā šoreiz jau riktīgi slapjš krancis un laiks arī man skrēja prom. Sāka jau uzmākties stresiņš. Bet tad maziņš veiksmes stariņš tomār man uzsmaidīja un mana ilgā gaidīšana atmaksājās, atnāca autobuss, bet 10ais, un tas nozīmēja, ka man būs lieks apkārt ceļš ko iet, jo man vēl bija jāsavāc savas pekeles, un tas atkal nozīmēje, ka man vajadzēs lieki slapināt sevi. Izlecu no autobusa, ļāvu sevi slapināt lietum, paspēju vēl peļķē ielekt, kas tomēr nebija tik patīkami un jautri kā toreiz vasarā ar Kristīni. Ieskrēju mājās, man vēl bija 9 minūtes līdz stundas sākumam, un man līdz skolai parasti jāiet 10 minūtes. Beidzot arī dabuju sevi redzēt spogulī un WOW, vienvārdsakot SLAPJI! Atrī ļāvu ķemmei izskriet caur matiem un uzmaucu cepuri. Izšāvos ārā pa durvīm un metos uz skolu. Par laimi tur nonākdama sapratu, ka pārāk daudz neesmu nokavējusi. Problēmas man nedraud. Iegāju kabinetā un beidzot dabuju atvilkt elpu. Bet neskatoties uz visu man bija ļoti labs garastāvoklis. Vienīgais, kas man vēl dienas gaitā nedaudz uztraukumu piedeva bija tas, ka nejutos gluži vesela un satraucos par to, ka šodien sports, tāpēc izlēmu šodien nesportot, bet tas nemaz nebija problemātiski, jo beigās izrādījās, ka mums spots ir atrunāts un mēs varējām citas lietas darīt. Tā mūsu diena bija mazliet īsāka un es biju atkal kaut ko jaunu piedzīvojusi! Vienkārši perfektākais neizdevies rīts! :)
Vakars bija patīkams, nakts [neskatoties uz to, ka nevarēju normāli pagulēt tai čīkstošajā gultā] arī bija jauka un pamosties viņa blakus-par to skaistākas sajūtas nav.
Taču drīz vien mūs noķēra realitāte un fakts, ka man vēl jāpaspēj nokļūt mājās un paņemt pekeles skolai. Tā nu līdz pēdējam brīdim izbaudot rītu kopā, es steigā cēlos un vēlos, lai sataisītos. Atverot āra durvis sejā iešļācās rīta svaigums, bet šoreiz kopā ar slapjumu, kas manas ausis "aplaimoja" visu nakti, sitot savas lāses pret palodzi. [Šis nu ir maziņš mīnusiņš guļot pie loga.] Lietus bija ieildzis jau kopš iepriekšējā vakara un vēl visu rītu nepameta debesis. Un tā nu sākās manas nedienas. Jau iepriekšējā vakarā mans vienīgais slapjuma atraidītājs tika sagrauts, saplēsts, nopostīts un izļurkāts. Tā nu tas nonāca tuvākajā atkritumu tvertnē. Un ar to arī pa galam bija mans vienīgais aizsargs no lietus. Labi, ka autobusa pieturā bija pajumte, kur patverties. Vismaz es tajā vakarā neizskatījos pēc pilnīgi slapja kranča. Jo mazliet tomēr sanāca salīt, izkāpjot no autobusa un ejot pie sava drauga. Vēl es varēju pabaudīt "jauko" mitrumu, kamēr mani atnāca ielaist iekšā. Tā nu es ar nu jau slapjām kājām un matiem tiku siltumā, kur nedaudz varēju atvilkt elpu un apsildīties. Cik nu ļoti garažā var apsildītioes! Un tad nu devāmies iekšā, kur es dabuju tējas krūzi, un man kā tējas nedzērājai jāatzīsts, ka šoreiz bija dzerama, pat garšīga. Dabuju arī kārtējo mīlestības un uzticības devu no šuneļa, nu īsti kas tas vairs par šuneli, jau līdz ciskai man. Bet nu Džīna ir viens vella foršs suns. Upss, nedaudz aizrāvos...
Bija domāts tikai par mana lietussarga likteni pastāstīt. Bet tad tālāk-tā nu es varēju doties uz pieturu, kurai nav pajumstes, bez lietussarga, jo arī manam vīrietim mājās nebija neviena lietussarga. Tad nu es pozitīvi domājot, ka autobuss tūlīt būs klāt samierinājos ar to, ka jāiet un jāstāv biki lietū. Iedevu buču uz atvadām un devos atkal mitrināties. Un tomēr sanāca mitrināties vairāk nekā domāju, jo noteiktajā lakā domātais autobuss nemaz neatnāca un arī nākamais neatnāca. Tā nu es varēju stāvēt kā šoreiz jau riktīgi slapjš krancis un laiks arī man skrēja prom. Sāka jau uzmākties stresiņš. Bet tad maziņš veiksmes stariņš tomār man uzsmaidīja un mana ilgā gaidīšana atmaksājās, atnāca autobuss, bet 10ais, un tas nozīmēja, ka man būs lieks apkārt ceļš ko iet, jo man vēl bija jāsavāc savas pekeles, un tas atkal nozīmēje, ka man vajadzēs lieki slapināt sevi. Izlecu no autobusa, ļāvu sevi slapināt lietum, paspēju vēl peļķē ielekt, kas tomēr nebija tik patīkami un jautri kā toreiz vasarā ar Kristīni. Ieskrēju mājās, man vēl bija 9 minūtes līdz stundas sākumam, un man līdz skolai parasti jāiet 10 minūtes. Beidzot arī dabuju sevi redzēt spogulī un WOW, vienvārdsakot SLAPJI! Atrī ļāvu ķemmei izskriet caur matiem un uzmaucu cepuri. Izšāvos ārā pa durvīm un metos uz skolu. Par laimi tur nonākdama sapratu, ka pārāk daudz neesmu nokavējusi. Problēmas man nedraud. Iegāju kabinetā un beidzot dabuju atvilkt elpu. Bet neskatoties uz visu man bija ļoti labs garastāvoklis. Vienīgais, kas man vēl dienas gaitā nedaudz uztraukumu piedeva bija tas, ka nejutos gluži vesela un satraucos par to, ka šodien sports, tāpēc izlēmu šodien nesportot, bet tas nemaz nebija problemātiski, jo beigās izrādījās, ka mums spots ir atrunāts un mēs varējām citas lietas darīt. Tā mūsu diena bija mazliet īsāka un es biju atkal kaut ko jaunu piedzīvojusi! Vienkārši perfektākais neizdevies rīts! :)
27.09.10
Music speaks what cannot be expressed.
Šie pāris muzikālie baudījumi man pēdējās dienās ir pildījuši manu sirsniņu un manas ausis ar pozitīvām emocijām!
1.
The Script-For the first time
Šiem foršajiem cilvēkiem ir tiešām izdevies radīt kārtējo skanīgo un patieso gabalu. Un šis nav pirmais muzikālais darinājums, kas viņiem ir izdevies. Tādi ir "Breakeven", "The man who can't be moved" un vēl daudzi citi gabali. Kādu laiku bija piemirsušies, bet priecājos, ka atkal atradu.
Ļoti patīk tas mesidžs, kas tiek pasniegts dziesmā, vārdi tiešām ir patiesi un attiecināmi uz katra cilvēka reālo dzīvi. Šāda lirika ir arī vislabākā, kas tiešām ir reāla un nāk no personīgās pieredzes un sirds. Pozitīvi pārsteidz arī video klips, kurš ir kā īsfilma. Šādi video man patīk visvairāk, kad tu vari klausīties fantastisku skaņdarbu un vēl pie tam noskatīties filmu. Tas ir, ja šo skaņdarbu vēro TV vai internetā, bet arī klausoties mp3 versiju ir tik pat patīkami to klausīties, tu pats vari izveidot filmu savā iztēlē un tas nemaz nav grūti, jo lirika tev visu pasaka priekšā!
2.
Ameerah-Sound of missing you (Tj's candlelight mix)
Patīk, protams, arī dziesmas parastā versija, bet šajam skaņdarbam tiešām iepatikās pats, pats sākums un mūzikas instrumentu pavadījums. Klavieres un vijole tiešām pielietotas neaprakstāmi skaistā veidā un miksējumā. Šis gabals vairāk domāts mierīgiem, romantiskiem, liriskiem vakariem vienatnē (vai arī divatā) sveču gaismā, bet tas neliedz to diendienā klausīties.
3.
Katy Perry-Teenage dream
Lūk, Keitijai ir izdevies parādīt sevi citā gaismā, vismaz manās acīs. Biju pieradusi pie viņas jautrajiem, aktīvajiem, krāsainajiem skaņdarbiem un video klipiem. Bet šis nu ir savādāks-dziesma mierīga un patīkama ausīm. Vārdi arī ir mierīgāki un romantiskāki. Un video. Video ir atturīgākās krāsās un mierīgāks, pieskaņots vārdiem. Patīk tas, ka viņa parāda savu mierīgo, nevainīgo pusi. Bez parūkām, izaicinošiem, acīs krītošiem tērpiem. Varu teikt-daudzpusīga māksliniece.
Un kā pēdējais šodienas gabals-
4.
Bruno Mars-Just the way you are
Nebiju domājusi, ka šī mākslinieka kāds gabals man iepatiksies. Bet re kā! Nau jau viņš slikts mākslinieks, bet Billionaire man neiepatikās.
Bet nu šis ir tiešām ļoooti skanīgs gabals un kompliments (un, tā teikt, arī padoms) meitenēm. Katra meitene, kura jūtas nedroša savā izskatā vai raksturā, ieklausoties šīs dziesmas vārdos varētu justies kaut nedaudz labāk. Man šī dziesma liek justies labāk. Ja man kāds šo dziesmu veltītu, es tiešām justos laimīga un novērtēta.
Tad nu lūk, šī ir mana mazā šī vakara un pēdējā laika pleiliste, nu vismaz daļiņa no tās. Četras skaistas, skanīgas, varbūt pat pamācošas dziesmas.
Lai labi klausās! :)
1.
The Script-For the first time
Šiem foršajiem cilvēkiem ir tiešām izdevies radīt kārtējo skanīgo un patieso gabalu. Un šis nav pirmais muzikālais darinājums, kas viņiem ir izdevies. Tādi ir "Breakeven", "The man who can't be moved" un vēl daudzi citi gabali. Kādu laiku bija piemirsušies, bet priecājos, ka atkal atradu.
Ļoti patīk tas mesidžs, kas tiek pasniegts dziesmā, vārdi tiešām ir patiesi un attiecināmi uz katra cilvēka reālo dzīvi. Šāda lirika ir arī vislabākā, kas tiešām ir reāla un nāk no personīgās pieredzes un sirds. Pozitīvi pārsteidz arī video klips, kurš ir kā īsfilma. Šādi video man patīk visvairāk, kad tu vari klausīties fantastisku skaņdarbu un vēl pie tam noskatīties filmu. Tas ir, ja šo skaņdarbu vēro TV vai internetā, bet arī klausoties mp3 versiju ir tik pat patīkami to klausīties, tu pats vari izveidot filmu savā iztēlē un tas nemaz nav grūti, jo lirika tev visu pasaka priekšā!
2.
Ameerah-Sound of missing you (Tj's candlelight mix)
Patīk, protams, arī dziesmas parastā versija, bet šajam skaņdarbam tiešām iepatikās pats, pats sākums un mūzikas instrumentu pavadījums. Klavieres un vijole tiešām pielietotas neaprakstāmi skaistā veidā un miksējumā. Šis gabals vairāk domāts mierīgiem, romantiskiem, liriskiem vakariem vienatnē (vai arī divatā) sveču gaismā, bet tas neliedz to diendienā klausīties.
3.
Katy Perry-Teenage dream
Lūk, Keitijai ir izdevies parādīt sevi citā gaismā, vismaz manās acīs. Biju pieradusi pie viņas jautrajiem, aktīvajiem, krāsainajiem skaņdarbiem un video klipiem. Bet šis nu ir savādāks-dziesma mierīga un patīkama ausīm. Vārdi arī ir mierīgāki un romantiskāki. Un video. Video ir atturīgākās krāsās un mierīgāks, pieskaņots vārdiem. Patīk tas, ka viņa parāda savu mierīgo, nevainīgo pusi. Bez parūkām, izaicinošiem, acīs krītošiem tērpiem. Varu teikt-daudzpusīga māksliniece.
Un kā pēdējais šodienas gabals-
4.
Bruno Mars-Just the way you are
Nebiju domājusi, ka šī mākslinieka kāds gabals man iepatiksies. Bet re kā! Nau jau viņš slikts mākslinieks, bet Billionaire man neiepatikās.
Bet nu šis ir tiešām ļoooti skanīgs gabals un kompliments (un, tā teikt, arī padoms) meitenēm. Katra meitene, kura jūtas nedroša savā izskatā vai raksturā, ieklausoties šīs dziesmas vārdos varētu justies kaut nedaudz labāk. Man šī dziesma liek justies labāk. Ja man kāds šo dziesmu veltītu, es tiešām justos laimīga un novērtēta.
Tad nu lūk, šī ir mana mazā šī vakara un pēdējā laika pleiliste, nu vismaz daļiņa no tās. Četras skaistas, skanīgas, varbūt pat pamācošas dziesmas.
Lai labi klausās! :)
21.09.10
Noslēpums nav viltotā laimē!
Ja tā tiešām ir, tad man liekas, ka mana laime kkur baigi dziļi man ieperinājusies, jo kaut kā viņa negrib līst laukā! Un to "vienmēr jābūt laimīgam" padarīšanu arī esmu izmēģinājusi, bet kā izliekas es laikam kaut ko daru nepareizi vai arī man ir pārāk mazs gribasspēks [kas tiešām tā varētu būt!], jo es nespēju katru dienu būt laimīga un vienmēr izstarot pozitīvismu. Negribas kaut kā ticēt, ka tas vispār ir iespējams.
Varbūt šo rakstu ir iedvesmojuši mani pēdējo dienu notikumi un ar tiem saistītās sajūtas, bet neskatoties uz to domāju, ka būt laimīga vienmēr nemaz nav tas labākais variants.
Vajag kādreiz arī paraudāt, jo asaras taču attīra dvēseli.
Vajag kādreiz arī paklaigāt, jo tas taču palīdz tikt vaļā no stresa.
Vajag kādreiz arī padusmoties, jo nav vērts vienmēr dzīvot melos un tēlot, ka tev viss patīk.
Vienkārši vajag reāli skatīties uz pasaulie, lietām un cilvēkiem. To dzīves dziļo domu var arī atrast caur reālu skatījumu uz visu, netikai pozitīvi domājot un jūtoties laimīgi.
Es tiešām esmu viens labs piemērs tam visam-neesmu tas pozitīvi domājošais laimes iemiesojums. Esmu pieredzējusi un jutusi pietiekami daudz sliktā un netikai tāpēc, ka pati tā gribu vai arī tāpēc, ka esmu nu jau pabijis tīnis. Bet tāpēc, ka dzīvē man ne vienmēr ir gājis viegli. Priekš sava vecuma varu teikt, ka esmu pieredzējusi pietiekami daudz un esmu norūdīta. Un vai tāpēc man dzīvē ir pagājušas iespējas gar degunu! Nē! Tieši dēļ visa šī spēju saprast to dzīves dziļo domu un jēgu. Protams, bieži esmu priecīga un pozitīva, jo raksturs man tāds, bet tas, ko es te cenšos izmurgot ir tas, ka laimīgam un pozitīvam vienmēr būt nav jēgas. Kādu laiku tas varētu iet labi, bet ko tālāk? Vai tie cilvēk spēs novērtēt tos patiesās laimes brīžus? Es teiktu, ka nē! Vienmēr pozitīvo un laimīgo cilvēku laime, manuprāt, ar laiku kļūst viltota. Tā vairs nav patiesa un tīra.
Bet, protams, katrs pats var izvēlēties savu skatījumu uz dzīvi! :)
18.09.10
Nekad un nemūžam!
"Nemūžam nepiedošu!" - skarbi vārdi, vai ne? It sevišķi, ja tie tiek teikti Tev.
Cik atceros, man neviens tā nekad nav teicis, bet esmu dzirdējusi citus sakām.... Dusmās, aizvainojumā, sāpēs - vai tiešām no sirds? Nē! Patiesībā piedodu labprāt, varbūt tādēļ, ka pašai ir ticis daudz piedots. Tomēr ir lietas, kas nenākas tik viegli. Tikai tad es nesaku: "Nemūžam tev nepiedošu!" - tad gribas slēpties aiz vienaldzības maskas.
Reizēm liekas - man pret to otru nekas nav, bet izrādās - lielā lauska ir izņemta, bet mazās vēl palikušas. Piedošana ir process. Vispirms izdusmoties, izsērot, izdzīvot aizvainojumu, pēc tam - saskatīt otru un vēlēties dāvāt viņam piedošanu, pat ja viņš to nelūdz.
Manuprāt, piedošana ir kā parāda norakstīšana. Vai aizmirstu? Nē, neaizmirstu... Bet atmiņas nekļūst par iemeslu, lai apzīmogotu šo cilvēku uz mūžu ar "VAINĪGS".
Vienkārši - nevajag gaidīt no cilvēkiem pārāk daudz. Un ne jau ieņemt tādu cietēja pozu: "ak, visi jau tik slikti, ne uz vienu nevar paļauties", bet gan atcerēties, ka patiesībā ir maz cilvēku, kas otram apzināti dara pāri
Lai to saprastu, ir jāspēj redzēt tālāk par savu aizvainojumu, tālāk par sevi, ieraudzīt otrā tādu pašu ievainotu cilvēku, kāds esi pats. Esmu dzirdējusi cilvēkus sakām: es nevaru piedot, jo viņš man nelūdz piedošanu, bet, manuprāt, piedošana pirmām kārtām ir apzināts gribas lēmums - tā ir izvēle. Tās nav tikai sajūtas. Es izvēlos piedot. Jā, tas ir grūti un manī ir dusmas, bet es negribu nēsāt tās sev līdzi kā akmeņu maisu un negribu dzīvot pagātnē... Tomēr piedot nenozīmē ļaut, lai otrs turpina netaisnības, - piedod, bet neesi rotaļlieta otra rokās.
Piedot nozīmē būt brīvam un pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir: jā, arī vāji, netaisnīgi un cūcīgi. Zinu, par ko runāju, jo esmu izvēlējusies piedot ļoti, ļoti daudz, daudz vairāk nekā tikai nozagtas lietas - arī to, ko citi nepiedod nekad. Šī piedošana joprojām ir procesā. Bet piedošana atbrīvo mīlestību, un mīlestība patiešām spēj mainīt pasauli!
[no .R.-Sarmules d.]
Tā pa tēmai:
Cik atceros, man neviens tā nekad nav teicis, bet esmu dzirdējusi citus sakām.... Dusmās, aizvainojumā, sāpēs - vai tiešām no sirds? Nē! Patiesībā piedodu labprāt, varbūt tādēļ, ka pašai ir ticis daudz piedots. Tomēr ir lietas, kas nenākas tik viegli. Tikai tad es nesaku: "Nemūžam tev nepiedošu!" - tad gribas slēpties aiz vienaldzības maskas.
Reizēm liekas - man pret to otru nekas nav, bet izrādās - lielā lauska ir izņemta, bet mazās vēl palikušas. Piedošana ir process. Vispirms izdusmoties, izsērot, izdzīvot aizvainojumu, pēc tam - saskatīt otru un vēlēties dāvāt viņam piedošanu, pat ja viņš to nelūdz.
Manuprāt, piedošana ir kā parāda norakstīšana. Vai aizmirstu? Nē, neaizmirstu... Bet atmiņas nekļūst par iemeslu, lai apzīmogotu šo cilvēku uz mūžu ar "VAINĪGS".
Vienkārši - nevajag gaidīt no cilvēkiem pārāk daudz. Un ne jau ieņemt tādu cietēja pozu: "ak, visi jau tik slikti, ne uz vienu nevar paļauties", bet gan atcerēties, ka patiesībā ir maz cilvēku, kas otram apzināti dara pāri
Lai to saprastu, ir jāspēj redzēt tālāk par savu aizvainojumu, tālāk par sevi, ieraudzīt otrā tādu pašu ievainotu cilvēku, kāds esi pats. Esmu dzirdējusi cilvēkus sakām: es nevaru piedot, jo viņš man nelūdz piedošanu, bet, manuprāt, piedošana pirmām kārtām ir apzināts gribas lēmums - tā ir izvēle. Tās nav tikai sajūtas. Es izvēlos piedot. Jā, tas ir grūti un manī ir dusmas, bet es negribu nēsāt tās sev līdzi kā akmeņu maisu un negribu dzīvot pagātnē... Tomēr piedot nenozīmē ļaut, lai otrs turpina netaisnības, - piedod, bet neesi rotaļlieta otra rokās.
Piedot nozīmē būt brīvam un pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir: jā, arī vāji, netaisnīgi un cūcīgi. Zinu, par ko runāju, jo esmu izvēlējusies piedot ļoti, ļoti daudz, daudz vairāk nekā tikai nozagtas lietas - arī to, ko citi nepiedod nekad. Šī piedošana joprojām ir procesā. Bet piedošana atbrīvo mīlestību, un mīlestība patiešām spēj mainīt pasauli!
[no .R.-Sarmules d.]
Tā pa tēmai:
13.09.10
Pirmdiena! Viss tikai sākas!
Piecēlos ar domu, ka girbu gulēt! Protmas! Jo sācies taču laiks, kad gulēšana kļuvusi mazsvarīga.
Šis ir arī laiks, kad vien ar grūtībām ir iespēja tikt vaļā no mācībām un skolas. Tas nekas, ka pēc 8ām skolā nosēdētām stundām tev jau galva kūp, tev tik un tā ir jāņem klades, burtnīcas un grāmatas un atkal jāver tās vaļā, lai izpildītu mājasdarbus, kas arī nav tie vienkāršākie, un, protmas, tieši šādi piemēri stundā nav ņemti! [Paldies skolotāj, paldies!]
Nespēju vēl pieslēgties skolai!
Atkal gribas visus tos foršos vasars piedzīvojumus un mierīgos, izgulētos rītus, bez stresa, bez steigas, ar viņu!
Lai gan viena pozitīva lieta tam tomēr arī ir-šonedēļ Latvijā atgriežas viens no brāļiem. Tas, kurš bija Grieķijā. Kaut kā jau tomēr pietrūka viņš! Un arī fotoaparāts atgriezīsies pie manis! Tā nu tiešām ir prieka ziņa.
Nē, ir arī vēl viena pozitīva ziņa, bet tā ir tālejošākā-šis ir pēdējais gads. Pēdējais gads, kad mēs mācāmies kā zvēri un rakstām kontroldarbus tajās mācībās, kuras mums nākotnē nu nekādi nevajadzēs. It kā jau šī doma nomierina, bet sēžot te šajā brīdī tomēr ir stresiņš, jo viss tak tikai tikko ir sācies! Un liekas, ka izlaidums ir tīīīīk tāāāālu!
Bet šobrīd,ka beidzot grāmatas, klades un burtnīcas ir aizvērtas-pievērsīšos citām lietām!
Jaukākam vakaram, te jums dīvains skaņdarbs ar savu video!
Šis ir arī laiks, kad vien ar grūtībām ir iespēja tikt vaļā no mācībām un skolas. Tas nekas, ka pēc 8ām skolā nosēdētām stundām tev jau galva kūp, tev tik un tā ir jāņem klades, burtnīcas un grāmatas un atkal jāver tās vaļā, lai izpildītu mājasdarbus, kas arī nav tie vienkāršākie, un, protmas, tieši šādi piemēri stundā nav ņemti! [Paldies skolotāj, paldies!]
Nespēju vēl pieslēgties skolai!
Atkal gribas visus tos foršos vasars piedzīvojumus un mierīgos, izgulētos rītus, bez stresa, bez steigas, ar viņu!
Lai gan viena pozitīva lieta tam tomēr arī ir-šonedēļ Latvijā atgriežas viens no brāļiem. Tas, kurš bija Grieķijā. Kaut kā jau tomēr pietrūka viņš! Un arī fotoaparāts atgriezīsies pie manis! Tā nu tiešām ir prieka ziņa.
Nē, ir arī vēl viena pozitīva ziņa, bet tā ir tālejošākā-šis ir pēdējais gads. Pēdējais gads, kad mēs mācāmies kā zvēri un rakstām kontroldarbus tajās mācībās, kuras mums nākotnē nu nekādi nevajadzēs. It kā jau šī doma nomierina, bet sēžot te šajā brīdī tomēr ir stresiņš, jo viss tak tikai tikko ir sācies! Un liekas, ka izlaidums ir tīīīīk tāāāālu!
Bet šobrīd,ka beidzot grāmatas, klades un burtnīcas ir aizvērtas-pievērsīšos citām lietām!
Jaukākam vakaram, te jums dīvains skaņdarbs ar savu video!
10.09.10
Greizā sirds!
Šīs vairāk būs manas pārdomas par greizsirdību! Par to cik greizsirdīga esmu es, kā es skatos uz greizsirdību un par to kā turēties tai pretī!
Ko lai saka-veselīga greizsirdības deva nevienam nenāk par ļaunu.
Domāju, ka cilvēks jūtas novērtēts un saprot, ka kaut ko nozīmē otram cilvēkam, ja šis otrais cilvēks izrāda šo veselīgo greizsirdības daudzumu.
Domāju, ka es jau nu noteikti neesmu maniakāli greizsirdīga.
Man arī šādi cilvēki nepatīk.
Ar savu pārmērīgo greizsirdību šīe cilvēki viegli var sabojāt savas attiecības. Nespēju saprast kā var savu otro pusīti uzskatīt par savu īpašumu, uzraudzīt katru viņa soli un neļaut dzīvot netikai attiecībām, bet arī sev. Katram ir vajadzīga sava privātā, personīgā dzīve un brīži sev.
Bet... varbūt arī par maz greizsirdības var nākt par sliktu attiecībām. Otrs cilvēks var domāt, ka šajai personai viņš ir vienaldzīgs un viņu attiecības ir meli, ka šis cilvēks tikai tā pat ir kopā ar otru cilvēku, jo, piemēram, viņam vienam ir garlaicīgi utt.
Atrisinājums:
Vienmēr "propagandēju" to, ka savrīgākais attiecībās ir komunikācija. Abiem cilvēkiem vajag runāt-atklāti un daudz-lai attiecības būtu stabilas un ilgstošas.
Par greizsirdību arī runāt ir vēlams, tā var uzzināt kā uz to visu skatās otrā persona.
Runāju no personīgās pieredzes!
Pēc būtības neesmu greizsirdīgs cilvēks. Es spēju sniegt pietiekami lielu uzticības devu.Vai nebūt ļoti greizsirdīgam ir labi?
Ko lai saka-veselīga greizsirdības deva nevienam nenāk par ļaunu.
Domāju, ka cilvēks jūtas novērtēts un saprot, ka kaut ko nozīmē otram cilvēkam, ja šis otrais cilvēks izrāda šo veselīgo greizsirdības daudzumu.
Būtībā jau greizsirdība ir tikai zaudēšanas baiļu atspoguļojums.Tas nav slikti, ja cilvēks kādam ir pieķēries un nevēlas viņu zaudēt. Otram cilvēkam tas jānovērtē!
Domāju, ka es jau nu noteikti neesmu maniakāli greizsirdīga.
Man arī šādi cilvēki nepatīk.
Ar savu pārmērīgo greizsirdību šīe cilvēki viegli var sabojāt savas attiecības. Nespēju saprast kā var savu otro pusīti uzskatīt par savu īpašumu, uzraudzīt katru viņa soli un neļaut dzīvot netikai attiecībām, bet arī sev. Katram ir vajadzīga sava privātā, personīgā dzīve un brīži sev.
Bet... varbūt arī par maz greizsirdības var nākt par sliktu attiecībām. Otrs cilvēks var domāt, ka šajai personai viņš ir vienaldzīgs un viņu attiecības ir meli, ka šis cilvēks tikai tā pat ir kopā ar otru cilvēku, jo, piemēram, viņam vienam ir garlaicīgi utt.
Atrisinājums:
Vienmēr "propagandēju" to, ka savrīgākais attiecībās ir komunikācija. Abiem cilvēkiem vajag runāt-atklāti un daudz-lai attiecības būtu stabilas un ilgstošas.
Par greizsirdību arī runāt ir vēlams, tā var uzzināt kā uz to visu skatās otrā persona.
Runāju no personīgās pieredzes!
Abonēt:
Ziņas (Atom)