Par mani

Mans fotoattēls
Tipiski netipiska mūsdienu meitene! ;) Ar saviem stiķiem un niķiem, bet tomēr vienmēr pozitīva! Galvenais, ka pašai labi! ;)

30.12.11

Rezumē*

Tad nu arī es esmu izdomājusi tieši pirms gada beigām apkopot šī gada notikumus šajā rakstā. To ir bijis pietiekoši daudz - gan labo, gan slikto. Taču beigu beigās no tā visa var mācīties un nepieļaut vecās kļūdas atkal. Manu gadu labi raksturo teiciens - Ja veicas biznesā [manā gadījumā skolā], tad neveicas mīlestībā.

GADA SĀKUMS
Jau pirmie mēneši bija pietiekami bagāti ar piedzīvojumiem, cik pēdējos pāris gados kopā.
Gada pašā, pašā sākumā, t.i. 4. janvāris, man bija tas gods satuvināties ar nu jau man 2 ļooti svarīgām dūdām. Mūsu draudzības sākšanās iemesls ir diezgan interesants, taču šobrīd jau vairs ne tik aktuāls. Bet tik un tā tam vienam cilvēkam esmu pateicīga, jo viņa dēļ mēs tagad esam tik tuvas.

Tālāk sekoja dažādas lielākas un mazākas pieredzes - beidzot iesaistījos brīvprātīgajā darbā, kas man ļoti patika. Un pat uz kādu laiciņu lika domāt, ka pēc skolas beigšanas paņemšu gadu brīvu un došos brīvprātīgajā darbā uz kādu citu valsti, taču šis plāns tika atlikts uz kādu laiciņu.

Bet neilgi pēc šīs pozitīvās pieredzes sekoja kāds ļoti nepatīkams un pat sāpīgs notikums - Mārtiņa Freimaņa došanās aizsaulē, kas izraisīja sēras un skumjas lielākajā daļā latviešu, arī manī. Bija tāda sajūta it kā zaudētu tuvinieku, smagi.

Šie visi bija janvāra lielākie notikumi, bet februāris tālu neatpalika.

Februāris iesākās vēl joprojām sērojot, taču pēkšņi un negaidīti uzradās kāds, kas to visu palīdzēja sagremot. Iepazinos ar Jāni. Tomēr cik ātri tas viss iesākās, tik pat ātri tas arī beidzās, nepatīkami un smagi, marts bija sāpīgs, bet tik un tā paspējām kopā pavadīt daudzus neaizmirstamus un patīkamus mirkļus.

Bet februārī arī sākās mans uzvaras gājiens vācu valodas olimpiādē, kas beidzās diez gan pozitīvi un bagātīgi. Beigu beigās iegūta 3. vieta valstī un tam beidzot seko vizīte pie Liepājas mēra Ulda Seska. Pagodinājums un laime liela.

Un tad jau arī bija klāt pirmais no 3 lielajiem 12. klases pasākumiem - Žetonu vakars. Tas pagāja jauki un nosvinēts godam.

Šogad aprīlī arī pagadījās visunikālākā dzimšanas diena, kāda jebkad bijusi. Nekad neaizmirsīšu šo dienu. Bet lai sīkumi paliek pie manis.
Maijā jau visas domas rosījās ap vasaru, ka solījās būt pietiekoši raiba. Sākās eksāmeni, saņēmu vēl vienu stipendiju un centos prātā vēl nelaist vasaru, kas tā vien cīnījās tikt iekšā.

VASARA
Tā iesākās īsti tikai jūnija beigās, kad aiz muguras bija eksāmeni un izlaidums. Taču ar lepnumu varu teikt, ka eksāmeni ir nolikti labi: A, B, B un D līmenis. Lepojos ar sevi. Tāpēc arī izlaidums tika nosvinēts godam. Limuzīns, ģimene, balle un dejošana. Neaizmirstamas atmiņas.

Tam sekoja labākā Jāņu svinēšana kāda man pēdējo gadu laikā ir bijusi. Laba kompānija, forša vieta un atkal jau lieliskas atmiņas.

Tad nu arī varēja sākties īstā vasaras baudīšana - ballītes, smiekli, jūrmala, saule un brīvība.

Taču jau pašā jūlija sākumā gadījās tā, ka iepazinos ar kādu, nu ar Sandri. 2 mēnešu garumā bija prieki, smiekli, mīļums, kopā būšana, trakas ballītes un viss mudžeklis. Taču arī tam pienāca beigas un labi vien ir, ka pienāca...

Pa šo laiku vēl paspēju iestāties universitātē, negaidīti iekļūstot budžeta grupā. Liels šoks un vēl lielāks prieks. Un tad jau septembrī sākās studijas un visi ar tām saistītie pigori. Bet pagaidām man patīk, lai arī dažbrīd liekas, ka ir daudz par daudz darāmā, tomēr ir ļoti forši.

GADA OTRĀ PUSE
Septembrī notika arī kaut kas ļoti negaidīts, bet patīkams - saņēmu piedāvājumu piedalīties modes skatē, kam pēc mazām šaubām arī piekritu un tad nu 14. septembrī pirmo reizi spēru soli modeļu pasaulē. Iznākums nepeļams. Kopš tā laika arī ļoti bieži pa galvu maļas viena doma, heh.
Pirms tam arī paspēju vēl aizbraukt 2 dienu ekskursijā uz Igauniju un Somiju, ļoti skaistas valstis un izdevies brauciens. Pirmo reizi mūžā tik daudz braukājos ar kuģi un autobusu! Hehe!

Pēc tam sekoja mierīgais periods, kad dominēja tikai skola un ballītes nedēļas nogalēs.
Oktobrī vēl pa jauko nosvinējām manam vārdam svētkus

Un tad jau bija klāt novembris un viens no šī gada grandiozākajiem pasākumiem - 30 seconds to mars koncerts Rīgā. Tad nu mēs ar Kristu turp devāmies. Koncerts bija kolosāls, nepārspējams un neaizmirstams.



Tad nu jā, šāds un vēl piedzīvojumiem bagātāks ir bijis man 2011ais!

Novēlu jums nākošajā gadā daudz mīlestības, prieka, veiksmes un pozitīvu emociju, kā arī pūķa raksturu pieejot visam! :) :*

P.s. Arvil, ja tu tik tālu tiec, tad lūdzu iztiec bez jocīguma pogas uzspiešanas :D