Mierīgai noskaņai!

Vēl joprojām ir neticība....

Bet stāsts ne par to!
Dziesma skaista, mierīga un visu dienu skan man galvā! (giggle)
Lai jums labi klausās, mīļie! :)

Sēru diena!

Šodienu sev personīgi atzīmēšu kā sēru dienu! :(
Vēl joprojām nespēju noticēt! 

 Tā laikam ir, ka lieli cilvēki mirst jauni!

Šonakt Latvija pazaudēja vienu no izcilākajiem mūziķiem, dzejniekiem, komponistiem un vispār cilvēkiem.
Kad uzzināju par viņa nāvi, jutos kā ar ūdeni aplieta-vismaz minūti mute bija vaļā un šokas bija milzīgs. Ir tāda sajūta, ka būtu aizgājis kāds tuvinieks.
Bet tā jau arī gandrīz var teikt, jo Mārtiņš nebija ar galvu mākoņos-viņš bija vietējais, savējais. Viņš bija viens no mums! Vienkārš, bet tai pašā laikā savādāks un īpašs. Mārtiņš vienmēr spēja dot cilvēkiem to enerģiju, kas viņā virmoja. Katrā koncertā varēja just to īpašo enerģiju. Katru reizi arī es uzlādējos ar šo enerģiju! Un nu tā vairs nekad nevarēšu darīt! :(
Atceros vēl šodien kā stāvēju pirmajā rindā, dziedāju līdzi visām dziesmām un izbļāvu visas iekšas, atstājot balsi koncerhallē vai pludmalē.
Katru reizi, kad uzzināju, ka Liepājā spēlēs Tumas, zināju, ka obligāti iešu un dziedāšu līdzi. Tā arī vajadzēja būt šo 6dien, kad viņiem vajadzēja uzstāties Rokkafeijnīcas dzimšanas dienas ballītē. Nu tā vairs nekad nebūs! :( Tas ir tik skumji! :(
Arī atceros cik ļoti mīlēju viņa mūziku [un daru to vēl šodien], uzstājoties skolas popielā ar F.L.Y. dziesmu Hello from mars.
Neesmu vēl saņēmusies klausīties Tumsas dziesmas, jo zinu, ka tad nu asaras būs. :( Bet godinot Mārtiņu tomēr to šovakar, pirms gulēt iešanas, izdarīšu!

Mīļajam Dieviņam priekš mūsu Mārtiņa bija lielāks plāns paredzēts!

Mārtiņš ir sarakstījis ideālas dziesmas un noteikti to būtu darījis arī nākotnē, ja vien būtu dota iespēja.
Kad Ēģiptē sniegs ir mana mīļākā Tumsas dziesma, lai gan ir grūti izvēlēties:

DJ, play my song!

Šodiena ir viena no tām dienām, kad beidzot saņēmos atrast kādas jaunas foršas dziesmas, jo uzmatās tāda kā atpalicības sajūta šajā lauciņā. Un meklējot dziesmas, sapratu, ka nedaudz, nedaudz mainījusies mana gaume-tagad ar vien vairāk pievelk ātras R'n'B dziesmas! Tā arī bija iepriekš, bet tad man topa aukšgalā bija liriskās dziesmas! :D Bet šadi paliek ar vien labāk!

Tātad šodienas jaunā playliste + dažas jau zināmas superīgas dziesmas:

1.  Pink-Fucking perfect
2. Chris Brown-Yeah 3x
3. David Guetta & Rihanna-Whos that chick
4. Enrique Iglesias & Ludacris-Tonight
5. Selena Gomez & The Scene-Round & round
6. Taio Cruz feat. Kylie Minogue-Higher
7. Usher-More
8. Fakts ft. Grafomāns & DJ Aspirins-Labrīt
9. Fergie-Fergalicious
10. Die Atzen-Disco Pogo
11. Katy Perry-E.T. (Futuristic Lover)
12. Westlife-Safe
13. Grafomāns-Izlaiduma nakts
14. Lady Antebellum-Need you now
15. One Republic-Good life
16. Musiqq-Dzīve izdodas
17. Pink-Raise your glass

 Par video ilgi domāju, kuru likšu, bet pēc ilgām pardomām izdomāju ielikt Pink-Fucking perfect,  jo šodien šis bija pirmais video, kuru noskatījos un, kura stāsts man uzreiz iepatikās! Cepums Pinkai par izdomu!



Lūk, tāda izskatās mana šodiens palylistīte! Dziesmas pietiekami dažādas un skanīgas! :)
Ja nu kas, lai jums labi klausās!

Brīvprātīgs neprāts!

Aiz muguras nu jau 4tā 2011tā gada nedēļas nogale, 4tā nedēļas nogale, kurā es nesēžu mājās, bet eju tautās. Un kā jau līdz šim šajā gadā arī šoreiz nogale izdevusies par visiem 100 % un ar interesantiem notikumiem.

Viss sākās 5dienas vakarā, kad bija jādodas uz brīvprātīgo sapulci priekš Maeistro Raimonda Paula 75. jubilejas koncerta. Jau tad satiku foršus cilvēkus un izsmējos. Pēc tam aizskrēju mājās un tur bija negaidīta jauna iepazīšanās-brāļa kursa biedrs, tiešām foršs, runātīgs džekiņš! Vēlāk mans ceļš mani veda pie Agnijas (Agii), lai tā godam atzīmētu viņas vārdiņa jubileju. Malibu, Martini un vakars jautrā kompānijā-tur nu nekādi nevarēja būt neizdevies vakars! Arī pēc tam satiekot Karīnīti un Ievuci! Mājupceļš arī izvērtās negaidīti jautrs-ar to pašu brāļa kursa biedru, kurš pie mums pa nakti palika. Patērzējām forši, pasmējāmies un aizslidojām mājās! Tā beidzās 5dienas vakars.

6diena sākās 12os no rīta, kad pamodos. Nedaudz bija laika mierīgi pagulšņāt un izbaudīt brīvo dienu, bet drīz viena nācās celties un iet dienas gaitās, gatavojoties savam brīvprātīgajam darba. Ielecu dušā, izmazgāju matus un paēdu. Pa starpai arī iepriecināju mammuci, uzdāvinot viņai biļeti uz koncertu. Un tā jau arī bija pienācis laiks doties uz Liepājas OC, kur notika koncerts. Ierados kopā ar foršajām meitenēm-Annu un Lindu. Un tad jau viss notika! Nolika mūs stāvēt pie durvīm un pārbaudīt biļetes. Tas gāja jautri un ātri. Viens no secinājumiem-man patīk būt laipnai un patīk laipni cilvēki! :) Kad cilvēki bija sanākuši un sasēdušies, arī mēs varējām izbaudīt koncertu, kurš tiešām izvērtās ļoti skaists, bet tomēr arī diezgan garš! Vairak kā 3 stundas! Un man jau pēc otrās kājas sāka sāpēt, jo bija jāstāv papēžu kurpēs. Un šim vakaram tas nu nekādi nebija derīgs, jo pēc koncerta pat nepaspēju mājās aizbraukt, jo bija jāiet ar foršulēm-Endiju un Kristu ballēties. Tad nu ar saviem pavasara puszābaciņiem uz mazu papēdi, kuri sākumā bija ērti laidos satikt viņas. Un kā jau katru nedēļas nogali sākumā nedaudz iesildījāmies un tad devāmies uz pirmo pieturas vietu-Pablo. Ieejos nedaudz pēc 23iem, protams, vēl nekas īpašs nenotika. Tad nu apsēdāmies, lai nedaudz varētu atpūtināt kājas. Lai pēc tam varētu laisties deju virpuļos! Skanēja dziesma pēc dziesmas līdz vairs nevarējām izturēt un vienkārši bija jāiet dejot. Laikam ejot, dziesmām skanot ar vien vairāk cilvēku sāka parādīties, to starp daudzi pazīstamies un arī hamelionu rotaļas, kas tā vien mudināja mani vienkārši iztrakoties un izrādīt savu prieku un bezrūpību. Tas arī tika izdarīts ar uzviju! Tālāk 2/3 no mums vēlējās aiziet līdz bufetei. Ģērbjoties, nāca vēl forši cilvēciņi-pazīstamie. Vienmēr prieks tādus redzēt. Apmetām līkumu, vēl vienu līkumu, iegriezāmies bufetē un tur tad gāja vaļā danči, tomēr 6dienā tur nebija tas pats, kas 5dienā. Savādāka publika, nedaudz savādāka atmosfēra. Tāpēc tur arī pārāk ilgi neuzturējāmies. Bet tik un tā šajā īsajā laikā sanāca satikt un redzēt vairāksu pazīstamos un zināmos. Pēc tam atgriezāmies Pablo, kur satikām Vio ar Līguci un 2ais piegājies vienkārši bija super izdevies. Nedaudz uzpildīju rezerves un tad metāmies deju trakumos. Liku sevi redzēt visiem, kuriem bija jāredz un dejoju cik uziet. Sanāca arī padancot ar tiem foršuļiem, ko satiku pirms tam. Tādas lietas man patīk! :) Tā nemanot bija pienākuši plkst 4 apmēram. Un mēs izdomājām doties mājup. Ceļš bija smags, jo kājas sāpēja nežēlīgi. Vēl pa ceļam ieskrēju bufetē, lai aizietu uz dāmu istabu! Un mājās biju pāri 4iem un devos gulēt.

Jo nākamais rīts sākās jau pirms 12iem, kad mani pamodināja Egitas zvans. Nedaudz ar viņu patērzēju un tad jau bija jāceļas, jo 13:30 bija jābūt pie ledus halles, lai dotos iztērēt Hokejkaros nopelnīto balvu. Tas izvērtās tiešām par jautru pasākumu. Izsmējāmies, izslidojāmies un tad jau man atkal bija jādodas uz Liepājas OC, koncerta otro piegājienu. Kas šoreiz arī izvērtās par skaistu lietu. Varbūt es arī nonākšu TV, ja šo koncertu rādīs TV, jo šoreiz man tika uzticēts pavadīt kādu dzejnieku līdz skatuvei. Tas bija satraucošs moments. Bet nu pēc tam, tākā koncerts jau bija rezēts, varēju nedaudz atpūtināt savas kājiņas. Ar foršajām meitenēm pablandījāmies pa LOC un paskatījāmies kā "Lieājas lauvas" trenējas un gatavojas savai nākamajai spēlei. Tas bija paskaini man! Koncerts pagāja nemanot un tad nu jau arī devos mājās. Līdz pieturai ar foršulēm slidinājāmies un smējāmies. Un tad beidzot pēc garās, bet lieliskās nedēļas nogales 20os biju mājās, lai vairs nekur neiet, līdz nākošās dienas rītam. Nedaudz pagatavojos olimpiādei, kura tomēr izvērtās par katastrofu nākamajā dienā! Un tad jau arī devos gulēt, jo acis vienkārši vairs neturējās vaļā.

Lūk, tāda un vēl foršāka bija mana nedēļas nogale. Lai nāk nākamā!

Mans rezumē:
Brīvprātīgais darbs ir ļoti patīkama lieta. Patika palīdzēt un saņemt uzslavas.
Šāds darbs arī atīsta tevi pašu. Tu iemācies to, ka patīkami ir dot daudz un palīdzēt cilvēkiem, nesaņemot mantisku atalgojumu. Šoreiz mantiskais atalgojumsu bija pieredze, patīkami pavadītais laiks un skaistais koncerts. Un tagad ceru, ka vasarā tikšu brīvprātīgajā darbā uz kādu no Eiropas valstīm. Turam īkšķus!

Tavas jūtas ir tavas jūtas!

Jūtas ir katra cilvēka personīgs īpašums, neatkarīgi no tā, vai tās ir labas vai sliktas. Katra cilvēka jūtas ir viņa paša atbildība. Ja kādam ir skumjas vai prieki, tad katrs pats zina tam iemeslus un nes par to atbildību. Nav pareizi, ja uzņemamies atbildību par citu cilvēku jūtām. Piemēram: Es darīju to un to tikai tāpēc, ka citādi mani draugi par to dusmotos.

Katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi. Ja kāds uzņemas atbildību par citu cilvēku jūtām, tad viņš vairs nevar pieņemt lēmumu par to, kas ir pareizi un kas nepareizi. Ja sākam visiem izpatikt, tad zūd izvēle pašiem pieņemt pareizus lēmumus.

Ja jūtamies atbildīgi par citu cilvēku nepatiku, tad nevaram veiksmīgi veidot paši savu dzīvi. Līdz ar to ļaujam citiem kontrolēt savu dzīvi pēc viņu vērtējuma, nevis pēc savējā.

Ja DIEVA Dēls būtu centies visiem izpatikt un tā padarīt visus laimīgus, tad garīga jaunpiedzimšana nebūtu iespējama. Principā, ja kāds uz mums dusmojas, tad tas nozīmē, ka sākam, vai esam iemācījušies pateikt ļaunumam „Nē”. Tā ir pretošanās varmācībai. Ja citiem, vai tuviniekiem nepatīk lēmumi, kurus es esmu pieņēmis, jo tā saka RADĪTĀJS, tad tas nozīmē, ka sāku vai jau esmu kļuvis pieaudzis un pastāvīgs cilvēks.

„Svētīgi Jūs Esiet, kad ir cilvēki, kuri Jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo Jūsu vārdu visa RADĪTĀJA un Cilvēka Dēla dēļ. Priecājieties viņā Dienā un dejojiet, jo Jūsu alga ir liela Tēvmājās, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši Praviešiem...”

Ja ir cilvēki kuri mūs ienīst par to, ka esam līdzjūtīgi, piedāvājot piedošanu un DIEVA Patiesību, tad varam būt droši, ka Esam uz pareizā ceļa. Ja savukārt uzņemamies atbildību par citu cilvēku nostāju un jūtām, tad esam ieņēmuši vietu ļaunuma pusē.

DIEVA Dēls sacīja, ka nav nācis atnest mieru, bet zobenu. Šķelšanos ģimenē izraisa ne tikai tas, ja kāds nolemj paklausīt DIEVA likumiem un Dēla Liecībām, bet cēloņi ir daudz dziļāki.

Piemēram: vīram ir jāatstāj vecāki un jāpieķeras savai sievai. Dēlam ir jākļūst pieaugušam. Ja dēls uzņemas atbildību par tēvmājām un vecāku vēlmēm, tad nevar kļūt patstāvīgs. DIEVS liek runāt un darboties saskaņā ar Patiesību. Kas nestrādā, tam nebūs ēst, saka RADĪTĀJS. Vecākiem nav pienākums savus bērnus ēdināt un aprūpēt līdz 60..., kā to viens otrs vēlas.

Daudz valdonīgas personības uzskata, ka ir tiesīgas valdīt pār citiem, izrādot dusmas vai skumjas. Mums vienmēr vajadzētu būt iejūtīgiem pret līdzcilvēku jūtām, ko izraisa mūsu izvēle, bet nevajag uzņemties atbildību par to, kā viņi šai sakarībā jūtas. Uzņemties atbildību par kāda citu jūtām ir visneiejūtīgākā rīcība. Katram pašam ir jāizvērtē sava neapmierinātība, vilšanās un jāuzņemas par to atbildība. Neviens no mums nespēj iegūt visu ko vēlamies.

Ja sieva dusmojas, ka nespēj no vīra dabūt visu ko vēlas, bet vīrs jūtas atbildīgs par viņas dusmām, tad nekad nevarēs veidot ar sievu godīgas un atklātas attiecības un otrādi. Var jau ar savu muti nemitīgi piekrist visām iegribām un vēlmēm, bet ar savu rīcību nekad tās visas nespēs izpildīt un tā rodas konflikta situācija. Ir jābūt godīgam un jāpasaka „nē”, kad nav reālas iepējas to īstenot dzīvē. Uzņemoties atbildību par otra jūtām un laimi zūd brīvības sajūta, rodās vainas apziņa un tā jau ir verdzība. Ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kurš par ko ir atbildīgs.

Ikvienam ir jābūt atbildīgam par savu rīcību citu cilvēku priekšā, bet nav jābūt atbildīgam par viņu jūtām. Uzņemoties atbildību par savām jūtām ikviens var atrisināt jebkuru grūtu situāciju.

Atbildība par jūtu atrisināšanu gulstas uz to cilvēku, kurš piedzīvo šīs jūtas.
Uldis Priede

Do you understand me?!

Runāšanas manierei ir liela nozīme savstarpējo attiecību veidošanā. Maiga atbilde nomierina dusmas, bet skarbi vārdi sagrauj savstarpējās attiecības. Tieši tāpēc dusmu uzplūdumā teikto no sarunu partnera puses ir vēlams uztvert kā informāciju par Viņa vai Viņas izjūtām, par pārdzīvoto emocionālo notikuma uztveri. Turpinājumā vēlams laipni izteikt savu redzējumu par notikušo un ievadīt miermīlīgu risinājumujautājuma izpētes virzienā.

Tomēr ir svarīgi apzināties, ka jebkurš jautājuma risinājuma veids ne vienmēr ir vienīgais veids kā interpretēt notikušo. Ja sarunas gaitā kāds sevi ieceļ par tiesnesi un otru par sodāmu noziedznieku, tad tuvība kļūst neiespējama. Svarīgi ir apzināties, ka nav saprātīgi vakardienu sajaukt ar šodienu tā sabojājot jauku un skaistu esošo dienu. Pagātnes kļūdām ir jākļūst par vēsturi. Tā ir izvēle dzīvot brīvam no vakardienas kļūdām.

Piedošana nav tikai jūtu un žēlastības izpausme, bet tās ir savstarpējas saistības. Tā ir izvēle apmierināt otra cilvēka vēlmi un vajadzības saņemt izpratni par notikušo un iespēju pilnveidoties.

Ja kaut ko pieprasām no otra sarunu partnera, tad tā ir tāda kā vecāku izturēšanās pret mazu bērnu, jo tās nav līdzvērtīgu partneru attiecības. Tāpēc veids kā izteikt savas vēlmes un vajadzības ir svarīgākais moments sarunu gaitā. Ja izsaka savas vēlmes un vajadzību kā bezierunu pieprasījumu, tad tiek iznīcinātas tuvu attiecību iespējas, bet ja kā lūgumu, tad ar to parādam ceļu uz tuvību. Lūgums ietver izvēli. Ir neiespējami saglabāt labas attiecības izsakot pieprasījumu un nicinājumu sarunu partneru starpā.

Visnozīmīgākā cilvēka vajadzība ir nepieciešamība tikt novērtētam. To var izdarīt tieši, netieši un rakstveidā. Tie ir vārdi, kuri ceļ un vairo tuvu attiecību izaugsmi. Tiešā veidā to varam apliecināt skatoties acīs un veltot partnerim nedalītu uzmanību. Jo biežāk, jo labāk.

Stāstot citiem, cik lieliska ir tava draudzene, draugs, darba biedrs utt., rodas iespēja, ka kāds to viņiem atstāstīs un to ir patīkami dzirdēt no citiem.

Rakstītā Vārda burvība slēpjas tajā momentā, ka tos ir iespējams pārlasīt atkal un atkal no jauna. Saņēmējs šo liecību noliks īpašā vietā un pārlasīs ne reizi vien un pat pēc daudziem gadiem tas atgādinās, ka ir vajadzīgs un novērtēts.

Slikta izturēšanās vienam pret otru iznīcina tuvību. Tā sagrauj un attālina prieku būt kopā, jo netiek uztvertas otra vajadzības. Komplimenti un atzinīgi vārdi ir spēcīgi savstarpējās saziņas līdzekļi. Dzirdot atzinīgu novērtējumu ikviens cenšas arī otra partnera dzīves veidā un rīcībā saskatīt to labāko un skaistāko, kuru ir vērts uzteikt. Savstarpējās tuvības mērķis ir darīt kaut ko labu savstarpējo attiecību izaugsmē un ilgizturībā.

Svarīgs ir arī uzticības un drosmes faktors. Drosmes trūkums ne reti traucē veidot labas attiecības ar cilvēkiem pēc kuru sabiedrības tiecamies. Ne reti gaidām no tuvākiem cilvēkiem iedrošinājuma vārdus, lai veidotu ar citiem labas attiecības, kurus izvēlamies par saviem draugiem. Iespējams, ka ne vienmēr ir tik vienkārši otru uzmundrināt šai virzienā, bet ja to darām, tad droši vien piepūle ne vienu vien reizi atmaksāsies.

Uldis Priede

Katrs dzīves mirklis ir neatsverams dārgums...

...kas palīdz personībai attīstīties tālāk!

Pēdējā laikā ir nācies dzirdēt dažu nepatīkamu lietu par sevi. Cik nu nepatīkama, bet nu dažam man tuvam cilvēkam kaut kas manī vars nepatīk.
Esmu pēdējā laikā daudz mainījusies-uz labu vai sliktu, nevaru pateikt. Bet man patīk kāda tagad esmu. Tomēr ne visiem tā liekas. Labs piemērs tam bija pagājusī piektdiena! Pirms šī vakara tiku nosaukta par iedomīgu, kas nepatika šim cilvēkam. Teicu, ka šīs personas klātbūtnē centīšos piebremzēt sevi  un tā arī darīšu, bet negribu vairs mainīties atpakaļ uz to pelēko peli, kura biju kādreiz.

Es savu dzīvi un katru tās mirkli esmu iemācījusies baudīt kārtīgāk un vairāk. Kāpēc lai es to tagad mainītu? Beidzot es uzdrīkstos kaut ko pateikt! Un arī pateikt pretī! Uzdrīkstos dzīvot skaļāk un jautrāk. Uzdrīkstos riskēt un baudīt! Un ja tas man nāk par labu, tad slikti tas nu nekādi nevar būt, vai ne?!

Un piektdien vakarā vienkārši gribēju tā riktīgi bez rūpēm un raizēm izbaudīt savu dzīvi. Varbūt tiešām pāršāvu pār strīpu, bet vakars bija izdevies un man bija labi. Ir labs teiciens: Nenožēlo neko, kas tajā brīdī lika tev justies labi!
Es atzīstu, ka vajadzētu nedaudz piebremzēt, centīšos to arī izdarīt, bet tik un tā nenožēloju neko no piektdienas vakara! Tas man parādīja, ka esmu spējīga...nu vienalga uz ko esmu spējīga, šis vakars vēl vairāk pacēla manu pašapziņu, kas man arī bija vajadzīgs! :)

P.S. Mums ar Karīnu patīk virtuvē... :D [No piektdienas izdevušās vakara!]

Wanna take a walk tonight?

Protams, man jau vienmēr veicas ar to tikšanu mājās no draugiem, ballītes vai sazinvēl kā, dēļ kapēc esmu attālāk no mājām.
Pagājušajā otrdienā nebija citādi. Laikam manai veiksmei bija vienalga, ka bija ziema, liels sniega daudzums, kurš arī turpināja viegli laisties lejā no debesīm, kādi ap. - 3 grādi un vēl pie tam man vēl nebija pilnīgi sadzījusi izmežģītā kāja. Tik daudz manai veiksmei nesvarīgu faktoru!


Vakars sākās superīgi-tikos ar meitenēm. Pavadījām jauku vakaru, skatoties filmas, ēdot un dzerot gardumus, paklačojoties, nedaudz pabildējoties un patrakojot!

Bet tad nu man bija laiks doties mājās. Devāmies uz pieturu, lai gaidītu pēdējo autobusu. Superīgās meitenes man pavadīja. Tad nu mēs tur tā smuki stāvējām un gaidījām, gaidījām un gaidījām. Nostāvējām tur kādas 20 minutes, noteikti. Tad arī lēnām sapratām, ka nu tomēr nebūs tas autobuss. Man nekas cits neatlikā kā kustēt uzpriekšu ar kājām. Kad abas meitenes bija aizgājušas pa mājām, pavadot cik nu tālu viņas var, gāju uz Ganību ieli, ar cerību, ka vēl varbūt noķeršu mikrīti. Paspēju vēl arī piezvanīt mammai un pabrīdināt par savu vēlo ierašanos. Pulkstenis jau rādija 10 minūtes pirms pusnakts. Cerība palika niecīga. Samierinājos ar savu likteni, iespraudu mūziku ausīs un lingāju mājās. Pāris cilvēki vēl šajā vēlajā nakts stundā blandījās pa ielām. Kāds kaut kur steidzās, kāds kaut ko gaidīja (ja tas bija autobuss vai mikrītis, varēja gaidīt ilgi. haha), cits vēl kaut ko citu darīja. Kārtējo reizi ejot nu jau ierasto maršrutu varēju pārdomāt daudzas lietas, vairāk vai mazāk svarīgas. Mājās ierados nedaudz pirms 1iem. Laikam , ka skrējo jo mugura bija slapja. Kamēr vēl sakārtojos un sataisījos gulēšanai, bija jau pāri 1iem. Un vismaz šoreiz varēju normāli pagulēt, neceļoties pa nakti vairākas reizes.

Nu jau pagājušajā gadā (cik dīvaini tā teikt, tas bija tikai 9 dienas atpakaļ) šādas pastaigas nebija retums. Arī dažas labas reizes nācās iet mājās vienai, bet dažbrīd, par laimi, arī bija cilvēki, kas gāja kopā ar mani. Paldies par to!

Bet lai vai kā, šādas pastaigas tomēr ir patīkamas un vajadzīgas.

Tā vakara dziesmas, kas tagad dikten patīk:

Nav orģināls, bet šīs versijas dēl dziesma arī iepatikās:


Šī nu ir viena no top dziesmām:

Never give up on anybody. Miracles happen every day*

Autortiesības manējās

Mīlestība ir vajadzīga visiem. Mīlestība ir daļa no cilvēka dabas - tā ir ēšana, dzeršana un gulēšana. It bieži daudzi no mums ir vērojuši saulrietu pilnīgā vientulībā un domājuši "Kāda tam visam jēga? Man nav neviena ar ko dalīties šajā skaistumā!"
Šādos brīžos svētīgi uzdot jautājumu: cik bieži mēs gluži vienkārši esam pagriezuši galvu uz citu pusi, kad mums kāds lūdzis mīlestību? Cik bieži mēs esam baidījušies pieiet kādam klāt un skaidri un gaiši atzīties mīlestībā?
Ar vientulību ir jābūt uzmanīgam. Šis netikums ir tikpat bīstams kā narkotikas. Ja saulriets vairs neatstāj nekādu iespaidu uz Tevi, esi pazemīgs un dodies meklēt mīlestību.
Atceries, jo vairāk Tu būsi gatavs dot, jo vairāk saņemsi pretī.

Taču mīlestība vienmēr ir kaut kas nebijis. Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā - vienmēr mēs sastopamiesar kaut ko jaunu.
Mīlestība var mūs iesviest ellē vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci. Atsakoties no mīlestības un baidoties pastiept roku, lai noplūktu augļus no pārpilnā dzīves koka, mēs nomirsim badā. Mīlestība ir jāmeklē, kaut arī tas prasītu garas ciešanu un skumju stundas, dienas vai nedēļas.
Dodoties meklēt mīlestību, mums jāatceras, ka tajā pašā brīdī arī mīlestība dodas mums pretim.
Un izglābj mūs.
(P.Koelju)

New year-New life?

Jaunais gads jau pirmajos brīžos nes lielas izmaiņas, gribam mēs to vai nē!
Ja pagājušajā gadā bija vēl cerības, tad šogad tādu vispār vairs nav! Protams, tas neattiecas uz visu. Vairs nav cerība atgūt to, kas reiz man bija. It kā jau bija aprasts ar šo domu, bet tad atkal viss tika uzjundīts un atkal nesaprašanā iemests. Kādu laiku tad atkal cerība parādījās, bet nu tagad tā vairs nav. Ir prom, uz neatgriešanos. Bet, godīgi sakot, tas ir arī tas, ko gribēju. Skaidrība jaunajā gadā, lai arī kāda tā būtu. Žēl, ka tā izrādījās šāda, bet nu es zinu un saprotu, ko sagaidīt no šī gada. Tas būs bagāts ar visu-jauniem cilvēkiem, jaunām draudzībām, jauniem piedzīvojumiem, jaunām aizraušanām u.d.c.
Esmu arī apņēmusies nedaudz pamainīt sevi un savu dzīves veidu-nav jau tā, ka man nepatīk kā ir tgd, bet pastāv tas, kas mainās! Un šajā apņemšanā neesmu viena!

2011 New memories, new mistakes, new heartaches, new people, new tears, new laughs, new beginnings, new goals, new you, new year!

Saprast, ko no sevis un šī gada gaidīt, palīdzēja arī maza zīlēšana. Nekas profesionāls vai maģijas pildīts. Vienkārši skaitļi, attēli un teksti. Vienmēr pārsteidz tas, ka šādas lietiņas, lai arī tām ne pārāk ticu, tomēr izrādās vairāk patiesas nekā domāts. Un tas tad arī mudina mani vairāk ticēt tādām lietām. Jo sakritība ir pārāk liela.

Un te vēl kāda ideāla dziesma, ar ideālu tekstu, kas pilnībā atbilst man šajā laikā.
It's a quarter after one, I'm a little drunk and I need you now
Said I wouldn't call but I lost all control and I need you now