Par mani

Mans fotoattēls
Tipiski netipiska mūsdienu meitene! ;) Ar saviem stiķiem un niķiem, bet tomēr vienmēr pozitīva! Galvenais, ka pašai labi! ;)

15.09.11

What do you see when you close your eyes?

Ending a chapter!


Viss sākās pavisam savādi, pagātne nevarēja tikt ignorēta, bet tai pašā laikā vēlme pēc kaut kā tāda pārspēja visu un sākās risks - risks mēģināt, risks neatklāt, risks uzdrīkstēties. Sākumā, protams, viss bija lieliski, gluži kā sapnī. Bet jau tad varēja noprast, ka tā nebūs vienmēr, tam būs sekas. Lai arī kā negribēts, šis brīdis pienāca ātrāk nekā domāts, bet tai pašā laikā tas nepārsteidza. Bija savi Up's &Down's, līdz ūdens jau sāka smelties pāri. Viss sāka slīdēt lejup, bet tai pašā laikā attieksme nebija kā domāta, tā bija labvēlīga. Bija skaisti, bet visam ir savas beigas.  Un kā nekā kaut kā beigas ir arī kaut kā cita sākums, kaut kā labāka.

Sāpīgi, bļin. [05:53 / 28.08.11., Murgaina pasēdēšana]
Viss var sabrukt tikai vienā laika sprīdī. Dzērumā cilvēks saka, ko domā. [Bet var arī pilnīgi un galīgi murgot.] Vairs nav iespējams ticēt. Tā attieksme iekšēji izvaro un atstāj sapūt. Drausmīgi grauž, gribas kādu sist, bet tai pašā laikā ir sapratne par to, ka tas tā pat neko nemainīs. Vai nu tu esi tikai man un nevienai citai, vai visām citām, bet ne man. Bezizeja!
Nesapratne [12:24 / 30.08.11.]
Murgainā nakts vēl spilgti gozējas atmiņā, kā uz lielās plakātu sienas. Vārds pa vārdam atkal un atkal skan ausīs, katru reizi no jauna sāpinot un uzberot sāli uz atvērtajām brūcēm, šoreiz sāpinot vairāk kā iepriekš. Prāts atsakās to pieņemt, bet ļoti cenšas, lai pašai vieglāk. Tomēr katra jauna sms, katrs jauns vārds liek no jauna šaubīties par visu. Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc viņš to dara? Es taču visu sapratu, ar visu sāku samierināties. Negribas, lai mani čakarē un izturas kā pret stulbeni. 

Izvēle tika izdarīt. Nepatīkami bija, bet tagad apziņa saprot, ka tas bija labākais notikums. Tikai tagad gaismā nāk jauni un jauni atklājumi, kas stiprina pārliecību par notiekošo. Tas vairs nesāp, tikai nāk smiekli par to cik cilvēki var būt lieli liekuļi un meļi. Tajā visā vairs labāk neatgriezties un nezaudēt savu pašcieņu. Ir jābūt labākai par to visu. Tas ir svarīgāk nekā apmierināt kādu savu momenta iegribu. Tas nav tā vērts.