For a moment*

Mani reizēm pārņem sajūt, kad gribu visu pateikt, izdarīt, uzzināt, bet es nevaru, jo drīkstu aizbildināties ar laika trūkumu. Taču es zinu! Laika nekad nav par maz, lai ko veiktu… Bet atruna, taču strādā. Neatrunā sevi no dzīves mirkļu baudas. Kaut reizi dzīvē sajūti zāles smaržu, vasaras naktī, kad tu steidzies, lai paspētu laikā aizskriet, pirms paliek auksti. Kaut reizi dzīvē pieskaries rasas pilienam garajos zāles stiebros, pašā rīta agrumā, kad ejot mājās tu apstājies vēl brīdi līdz gaismas māju logos atkal iedegas un tevi atmasko. Kaut reizi dzīvē ieraugi visas septiņas varavīksnes krāsas, kad pēc spēcīga negaisa pirmie saules stari apspīd, katru šīs pasaules mazāko stūrīti, it kā saukdama : „Viss atkal būs labi!” Kaut reizi pagriez savu mīļāko dziesmu mazliet klusāk, jo īstā dziesma neprasa decibelus, bet tā prasa sajūtas ,un tu to pavisam labi zini. Kaut reizi dzīvē sadzirdi putna ķērcienu, kad tu miegains klanies pie zilā ekrāna, bet pēc brīža jau esi gatavs skriet pie loga, lai putnu arī ieraudzītu. Kaut reizi dzīvē uzrāpies koka augstākajā galotnē, lai adrenalīns tevī nesas daudz straujāk, lai tavi vaigi sarkst, jo tu zini ,kad esi dzīvs. Kaut reizi ielec dziļākajā peļķē ar saviem raibajiem gumijas zābakiem, lai parādītu, ka tu vēl spēj atmodināt sevī bērnu un sajust, kā tavā sejā atplaukst tas pats bērnišķīgs smīns. Tas pats smīns, kurš tavu seju rotāja, tad, kad bērnībā biji sastrādājies nedarbus . Kaut reizi dzīvē samaksā ar negulētām naktīm, lai uz jumta vērojot naksnīgās zvaigznes un rastu atbildes uz savas dvēseles jautājumiem. Kaut reizi dzīvē ir jāieelpo mazliet dziļāk, jāpieliecas mazliet zemāk, jāatguļas mazliet rāmāk, jāpasmaida mazliet siltāk, jāierauga mazliet skaidrāk, jāsatausta mazliet maigāk un jādzīvo mazliet vieglāk. Ir jāatrod laiks, lai pateiktu mazliet skaidrāk, lai izdarītu mazliet labāk, lai uzzinātu mazliet vairāk! Tu taču esi dzīvs! Vai tiešām tev nav laika burvībai?