Rezumē*

Tad nu arī es esmu izdomājusi tieši pirms gada beigām apkopot šī gada notikumus šajā rakstā. To ir bijis pietiekoši daudz - gan labo, gan slikto. Taču beigu beigās no tā visa var mācīties un nepieļaut vecās kļūdas atkal. Manu gadu labi raksturo teiciens - Ja veicas biznesā [manā gadījumā skolā], tad neveicas mīlestībā.

GADA SĀKUMS
Jau pirmie mēneši bija pietiekami bagāti ar piedzīvojumiem, cik pēdējos pāris gados kopā.
Gada pašā, pašā sākumā, t.i. 4. janvāris, man bija tas gods satuvināties ar nu jau man 2 ļooti svarīgām dūdām. Mūsu draudzības sākšanās iemesls ir diezgan interesants, taču šobrīd jau vairs ne tik aktuāls. Bet tik un tā tam vienam cilvēkam esmu pateicīga, jo viņa dēļ mēs tagad esam tik tuvas.

Tālāk sekoja dažādas lielākas un mazākas pieredzes - beidzot iesaistījos brīvprātīgajā darbā, kas man ļoti patika. Un pat uz kādu laiciņu lika domāt, ka pēc skolas beigšanas paņemšu gadu brīvu un došos brīvprātīgajā darbā uz kādu citu valsti, taču šis plāns tika atlikts uz kādu laiciņu.

Bet neilgi pēc šīs pozitīvās pieredzes sekoja kāds ļoti nepatīkams un pat sāpīgs notikums - Mārtiņa Freimaņa došanās aizsaulē, kas izraisīja sēras un skumjas lielākajā daļā latviešu, arī manī. Bija tāda sajūta it kā zaudētu tuvinieku, smagi.

Šie visi bija janvāra lielākie notikumi, bet februāris tālu neatpalika.

Februāris iesākās vēl joprojām sērojot, taču pēkšņi un negaidīti uzradās kāds, kas to visu palīdzēja sagremot. Iepazinos ar Jāni. Tomēr cik ātri tas viss iesākās, tik pat ātri tas arī beidzās, nepatīkami un smagi, marts bija sāpīgs, bet tik un tā paspējām kopā pavadīt daudzus neaizmirstamus un patīkamus mirkļus.

Bet februārī arī sākās mans uzvaras gājiens vācu valodas olimpiādē, kas beidzās diez gan pozitīvi un bagātīgi. Beigu beigās iegūta 3. vieta valstī un tam beidzot seko vizīte pie Liepājas mēra Ulda Seska. Pagodinājums un laime liela.

Un tad jau arī bija klāt pirmais no 3 lielajiem 12. klases pasākumiem - Žetonu vakars. Tas pagāja jauki un nosvinēts godam.

Šogad aprīlī arī pagadījās visunikālākā dzimšanas diena, kāda jebkad bijusi. Nekad neaizmirsīšu šo dienu. Bet lai sīkumi paliek pie manis.
Maijā jau visas domas rosījās ap vasaru, ka solījās būt pietiekoši raiba. Sākās eksāmeni, saņēmu vēl vienu stipendiju un centos prātā vēl nelaist vasaru, kas tā vien cīnījās tikt iekšā.

VASARA
Tā iesākās īsti tikai jūnija beigās, kad aiz muguras bija eksāmeni un izlaidums. Taču ar lepnumu varu teikt, ka eksāmeni ir nolikti labi: A, B, B un D līmenis. Lepojos ar sevi. Tāpēc arī izlaidums tika nosvinēts godam. Limuzīns, ģimene, balle un dejošana. Neaizmirstamas atmiņas.

Tam sekoja labākā Jāņu svinēšana kāda man pēdējo gadu laikā ir bijusi. Laba kompānija, forša vieta un atkal jau lieliskas atmiņas.

Tad nu arī varēja sākties īstā vasaras baudīšana - ballītes, smiekli, jūrmala, saule un brīvība.

Taču jau pašā jūlija sākumā gadījās tā, ka iepazinos ar kādu, nu ar Sandri. 2 mēnešu garumā bija prieki, smiekli, mīļums, kopā būšana, trakas ballītes un viss mudžeklis. Taču arī tam pienāca beigas un labi vien ir, ka pienāca...

Pa šo laiku vēl paspēju iestāties universitātē, negaidīti iekļūstot budžeta grupā. Liels šoks un vēl lielāks prieks. Un tad jau septembrī sākās studijas un visi ar tām saistītie pigori. Bet pagaidām man patīk, lai arī dažbrīd liekas, ka ir daudz par daudz darāmā, tomēr ir ļoti forši.

GADA OTRĀ PUSE
Septembrī notika arī kaut kas ļoti negaidīts, bet patīkams - saņēmu piedāvājumu piedalīties modes skatē, kam pēc mazām šaubām arī piekritu un tad nu 14. septembrī pirmo reizi spēru soli modeļu pasaulē. Iznākums nepeļams. Kopš tā laika arī ļoti bieži pa galvu maļas viena doma, heh.
Pirms tam arī paspēju vēl aizbraukt 2 dienu ekskursijā uz Igauniju un Somiju, ļoti skaistas valstis un izdevies brauciens. Pirmo reizi mūžā tik daudz braukājos ar kuģi un autobusu! Hehe!

Pēc tam sekoja mierīgais periods, kad dominēja tikai skola un ballītes nedēļas nogalēs.
Oktobrī vēl pa jauko nosvinējām manam vārdam svētkus

Un tad jau bija klāt novembris un viens no šī gada grandiozākajiem pasākumiem - 30 seconds to mars koncerts Rīgā. Tad nu mēs ar Kristu turp devāmies. Koncerts bija kolosāls, nepārspējams un neaizmirstams.



Tad nu jā, šāds un vēl piedzīvojumiem bagātāks ir bijis man 2011ais!

Novēlu jums nākošajā gadā daudz mīlestības, prieka, veiksmes un pozitīvu emociju, kā arī pūķa raksturu pieejot visam! :) :*

P.s. Arvil, ja tu tik tālu tiec, tad lūdzu iztiec bez jocīguma pogas uzspiešanas :D

Nonsense*

Vēls vakars. Sēžu viena. Kaķis blakus mīlīgi šņākuļo. Fonā laba mūzika Viss mierīgi. Vai tiešām? Ārienē jā. Bet kas ar iekšieni? Iekšienē viss ārdās un trako. Emocijas cīnās, viena pret otru. Vēlme to izdarīt ir milzīga, bet tik pat lielas ir bailes no atbildes, bailes no sekām. Kas būtu tas pareizas? Ko vajadzētu darīt? Es to varētu domāt ilgi un dikti, bet tik daudz laika gan man nav.
It kā jau vienkārši domāt, kas tur tik grūts? Kas tur tik traks? Ņem un izdari to! Beidzot zināsi atbildi, beidzot paliks vieglāk, ja to tā var teikt. Bet teorija un prakse ir tomēr mazliet atšķirīgas. Teorija nekad nespēs tev līdz galam pateikt, kādas būs sekas un kā tas viss liks tev justies. Un no tā arī man visvairāk ir bail. Pieredzēts pietiekoši daudz sāpīgu momentu, lai baidītos pacelt rokas un darīt kaut ko lietas labā. Prātā virmo visdažādākās domas, kas bremzē mani un manas rīcības. Pārāk liela situācijas analizēšana un uzmanības pievēršana sīkumiem ir ļoti liels šķērslis.
Dažreiz liekas, ka mans raksturs nav radīts, lai spētu iegūt kaut ko, ko es tiešām kāroju. Tad jau jājautā, kam tas vispār tad vēl noder? Šobrīd liekas, ka esmu nenormāli gļēva un nekad nedabūšu to, ko vēlos. Tas arī biedē.
Es pārāk daudz domāju, pārāk daudz cenšos neriskēt. Man obligāti jāpārdomā visi aspekti, jācenšas visu izdarīt pēc iespējas mierīgāk un saudzīgāk. Tas nav pareizi. Nu kāpēc man tādai jābūt? Nav kāda metode, kas spētu to labot? Es šādi šeit novārīšos līdz brīdim, kad viss būs par vēlu! Nu kāpēc es to pieļauju? Laimi ir jācenšas noķert par visām varītēm. Lai arī kādā paskatā vai formā tā nebūtu, vai ne? Lūdzu sakiet jā!
Man vajag celt savu pašnovērtējumu, man vajag motivāciju un iedrošinājumu!

Mončāā, saņemies taču beidzot!!! Tu taču to gribi!!!

A - dream - come - true*

Šogad 2. novembris nebija  kā visi iepriekšējie 2. novembri līdz šim. Šī diena kļuva par ļoti īpašu un patīkamu. Un vēl ilgi paliks atmiņā!
Tātad, mēs ar Kristu 2. novembra rītā nedevāmies katra uz savu skolu, bet gan kopā braucām uz Rīgu, jo mums vakarā tur bija jābūt, OBLIGĀTI.

Tā nu mēs laicīgi devāmies uz galvas pilsētu un ar 5 h rezervi mazliet pabaudījām Rīgas centru un lēnā solī devāmies uz "Arēnas Rīga" pusi. Nonācām tur daudz laicīgāk nekā cerēts, tāpēc vēl mazliet apskatījām apkārtni. Bet jau tajā laikā bariņš jaunu cilvēku bija ieņēmuši "Arēnas Rīga" B ieeju.
Pastaigājām un nolēmām doties uz arēnu, lēnām! Bet vienā brīdī mums garām pabrauca melns, ar tonētiem logiem autobuss. Abām mums salecās sirds, pielikām soli un nonācām pie arēnas, bet nekas ievērības cienīgs saistībā ar autobusu nenotika. Tad nu nolēmām beidzot stāties pie kādas no ieejām, apmetām riņķi ap arēnu, beigās nostājāmies pie B ieejas, bet nevis pie garās rindas, bet gan pie blakus durvīm, pie kurām, par brīnumu, nestāvēja gara rinda, tikai mazs bariņš cilvēku.

Gaidījām, gaidījām, laiks pienāca, tupinājām gaidīt, salām, bet tad BEIDZOT vērās durvis vaļā, pūlis sāka mesties iekšā. Paspēju vēl aizskriet uz tualeti, bet kā izrādījās tā bija maza kļūda.

Nonākot pie ieejas, kas veda uz arēnu, priekšā mums pavērās mazliet biedējošs skats - viena ieeja, apmēram 4 metrus gara, un uz to spiedās vairāki desmiti cilvēku. Kad beidzot varēja tikt iekš arēnas, tās masas bija nevaldāmas. Es personīgi, un arī Krista vairs negājām ar savām kājām, pūlis mūs burtiski nesa un gandrīz arī nospieda. Valdīja ārprāts. Taču veiksmīgi tikām arēnā un tad metāmies tuvāk skatuvei, cik nu mēs varējām tuvāk. Ātri vien pūlis savācās, visi centās tikt pēc iespējas tuvāk skatuvei, tādējādi atkal panākot to stāvokli, kas valdīja pie ieejas arēnā, taču ne tik spēcīgā līmenī. Bijām saspiestas, tuvu, viena otrai, bez jeb kādas privātās zonas, šajā gadījumā par to varējām aizmirst. Atkal stāvējām ilgi, kājas jau lika par sevi manīt. Tad nu uz skatuves beidzot kāpa iesildošā grupa TV OFF. Ja man jāsaka godīgi - nepatika man. Meitene dziedāja nesaprotami, atkārtojot vienas un tās pašas skaņas visu laiku, par daudz kratījās un bija nepareizi apģērbusies. Pēc uzstāšanās beigām atkal nācās kādu brīdi gaidīt. Gaidījām, sāka jau krist uz nerviem, bet tad...

...tad iedegās ekrāni - sāka rādīt īsfilmu, pūlis sāka trakot. Skanēja kolosāla dziesma. Pēc tam, laikam, kāda maza ķibele, bet tad beidzot bija tas brīdis klāt - uz skatuves kāpa iemesls, kāpēc mēs ar Kristu uzņēmāmies visu šo piedzīvojumu, uz skatuves kāpa 30 SECONDS TO MARS. Un mēs ar Kristu sākām trakot trakāk kā jebkad iepriekš. Jau pirmā dziesma bija uz viļņa - "Night of the hunter", nodevām uguņus par visiem 120%. Un tā vairākas dziesmas. Taču, diemžēl, vienā brīdī man palika neforši - trūka gaisa, trūka elpas, griezās galva. Tad nu nācās pamest mūsu ideālās vietas, gandrīz pie skatuves, lai dotos vairāk uz aizmuguri, kur bija vairāk gaisa un vietas. Bet nu veselība ir pirmajā vietā! Nopirku padzerties un atkal jutos ideāli. Tā nu baidījām koncertu un Džareda izgājienus no arēnas malas. Tik un tā viss bija kolosāli. Un, protams, šis ilgi, ilgi gaidītais koncerts paskrēja. Kā jau gaidīts. Bet emocijas bija nepārspējamas.

Rezumē: Kārtīgāk jāgatavojas šādiem masu pasākumiem. 30 seconds to mars dzīvē ir vēl labāki nekā ierakstos. Džareds ir seksīgs, haha, pat ar cepuri, lai gan dikti gribēju redzēt viņa matus, jo ļoti tie patīk, haha.
ŠĪ IR NAKTS KURU NEKAD, VAI VISMAZ ILGI NEAIZMIRSĪŠU!

Uz tikšanos, puišu! Gaidām atkal Latvijā!

Inspired by you*

Saka, ka bilde mēdz izteikt vairāk kā 1000 vārdu. Tad nu ļoti ceru, ka jūs sapratīsiet, ko es vēlos jums ar šīm bildēm pateikt. :) Uznāk iedvesma un tad vienkārši jāņem visu, kas vajadzīgs, lai varētu izpausties.

Cilvēks var atrast alternatīvas iespējas kā sevi izpaust,tiem ne vienmēr jābūt vārdiem. Ir mūzika, ir deja, ir zīmējumi un visbeidzot ir arī foto, mana aizraušanās, kaut gan tikai iesācējas līmenī.

Veicies man ir šādi:

Un ir vēl bildes...

What do you see when you close your eyes?

Ending a chapter!


Viss sākās pavisam savādi, pagātne nevarēja tikt ignorēta, bet tai pašā laikā vēlme pēc kaut kā tāda pārspēja visu un sākās risks - risks mēģināt, risks neatklāt, risks uzdrīkstēties. Sākumā, protams, viss bija lieliski, gluži kā sapnī. Bet jau tad varēja noprast, ka tā nebūs vienmēr, tam būs sekas. Lai arī kā negribēts, šis brīdis pienāca ātrāk nekā domāts, bet tai pašā laikā tas nepārsteidza. Bija savi Up's &Down's, līdz ūdens jau sāka smelties pāri. Viss sāka slīdēt lejup, bet tai pašā laikā attieksme nebija kā domāta, tā bija labvēlīga. Bija skaisti, bet visam ir savas beigas.  Un kā nekā kaut kā beigas ir arī kaut kā cita sākums, kaut kā labāka.

Sāpīgi, bļin. [05:53 / 28.08.11., Murgaina pasēdēšana]
Viss var sabrukt tikai vienā laika sprīdī. Dzērumā cilvēks saka, ko domā. [Bet var arī pilnīgi un galīgi murgot.] Vairs nav iespējams ticēt. Tā attieksme iekšēji izvaro un atstāj sapūt. Drausmīgi grauž, gribas kādu sist, bet tai pašā laikā ir sapratne par to, ka tas tā pat neko nemainīs. Vai nu tu esi tikai man un nevienai citai, vai visām citām, bet ne man. Bezizeja!

Nesapratne [12:24 / 30.08.11.]
Murgainā nakts vēl spilgti gozējas atmiņā, kā uz lielās plakātu sienas. Vārds pa vārdam atkal un atkal skan ausīs, katru reizi no jauna sāpinot un uzberot sāli uz atvērtajām brūcēm, šoreiz sāpinot vairāk kā iepriekš. Prāts atsakās to pieņemt, bet ļoti cenšas, lai pašai vieglāk. Tomēr katra jauna sms, katrs jauns vārds liek no jauna šaubīties par visu. Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc viņš to dara? Es taču visu sapratu, ar visu sāku samierināties. Negribas, lai mani čakarē un izturas kā pret stulbeni. 

Izvēle tika izdarīt. Nepatīkami bija, bet tagad apziņa saprot, ka tas bija labākais notikums. Tikai tagad gaismā nāk jauni un jauni atklājumi, kas stiprina pārliecību par notiekošo. Tas vairs nesāp, tikai nāk smiekli par to cik cilvēki var būt lieli liekuļi un meļi. Tajā visā vairs labāk neatgriezties un nezaudēt savu pašcieņu. Ir jābūt labākai par to visu. Tas ir svarīgāk nekā apmierināt kādu savu momenta iegribu. Tas nav tā vērts.

Just say nothing*

Ir brīži, kad uznāk tā, ka neko negribas un vienkārši nevar - ne padomāt, ne kādam izkratīt savu sirdi, neko. Vienalga vai tu esi dziļā mežā un stāsti to sev un apkārt esošajiem kokiem, zvēriem un klusumam, vai arī esi lielā, lielā pūlī, tevī klausītos kaut tūkstošiem cilvēku, bet tu vienkārši nevari ļaut vaļu vārdiem un izrādīt tā teikt verbālo caureju, lai arī varbūt tu to ļoti gribētu. Ir jāsamierinās, ka ne vienmēr prāts, sirds un runas orgāns sastrādāsies. Šī ir viena no tām reizēm, tāpēc padalīšos ar jums vienā dziesmā.
Ļoti patīk, kaut arī saprotu mazāk nekā pusi no tā, kas tiek dziedāts.

This goes out to my girls*

Vai atceries kā bērnībā tu piegāji pie kāda pavisam sveša bērna, vienalga kāds viņš bija, un viņš uzreiz kļuva par tavu vienīgo labāko draugu. Jūs bijāt tikai divi, neviens cits labāks jums nebija.Vai tas nebija jauki?!

Tagad man liekas, ka tā vairs ir tikai klišeja, ka cilvēkam var būt tikai viens labākais draugs. Man viņas ir vairākas. Un visas viņas man ir labākās, katra savā veidā. Katra no viņām pazīst mani savādāk, katrai no viņām es varu uzticēt savu sirdi. Vienalga kādi laiki, vienalga kādi notikumi, zinu, ka vienmēr kāda no viņām būs pieejama un gatava mani uzklausīt. Tā pat kā esmu priekš viņām visām. Dievam mūžam pateikšos, ka katra no viņām ir ienākusi manā dzīvē un papildinājusi to ar tik daudz skaistām emocijām, piedzīvojumiem, sarunām un kopā pavadīto laiku.

Visas manas meitenes, ES JŪS MĪLU NO VISAS SIRDS. PALDIES, KA MAN ESAT! :)

Atvadas! Man tas pietrūks?

Beidzot tas viss ir aiz muguras. 12 gadi skolas solā atsēdēti, pēdējie eksāmeni nolikti un izlaidums aiz muguras. Sajūtas dažādas - saviļņojums, prieks, bēdas, apmierinājums. Nācās atvadīties no foršiem cilvēkiem, no labiem skolotājiem un ierastajām telpām, bet tomēr ne viss, kas tur bija un tika piedzīvots pietrūks.

Lai arī visi bijām kā vien liela klase ar vienu skolotāju, tomēr nevarēja iztikt bez saviem stiķiem un niķiem.
Bieži vien dalījāmies divās frontēs - aktīvie un pasīvie. Protams, tie kuri mazākumā, tātad mēs, bija pasīvie, kas neko negribēja darīt, nekur negribēja piedalīties, kuru idejas bija nevajadzīgas. Ar to mēs iemācījāmies sadzīvot. Lai jau citi domā ko grib, viņi to tā pat domās. Taču uz beigām jau ļoti labi varēja redzēt, ka mēs tomēr esam tie autsaideri, tie, kurus neņem par pilnu, nācās bieži būt pašiem par sevi. Lai arī tika teikts, ka tā nav, tomēr varēja redzēt netiešu puses izvēlēšanos no konkrētiem cilvēkiem. Beigās jau vairs nebija nekāda prieka nevienu no pasākumiem domāt, jo vienmēr tikām pielīdzināt, salīdzināti un protams, tie, kam resursu vairāk, tiem arī viss būs labāk. Taču tie paši cilvēki, kas teikuši, ka salīdzināt nedrīkst, tomēr to dara.

Bet nu ko tur daudz, tas viss aiz muguras. Mēs esam pārdzīvošu to karu, kas tiek saukts par 12 gadiem skolā.
Jāsaka ardievas [ar lielāko prieku] negodībai, iekšējai diskriminācijai, sava veida naidam, konkurencei un visiem šiem pigoriem! Bet tai pašā laikā atrdievas lieliskiem skolotāju padomiem un atbalstam, mammai vienmēr blakus esam, superīgam kolektīvam, ļoti mājīgām telpām un beidzot skaistajai skolas fasādei!

Lai vai kā, par spīti visam ardievas kolosāliem gadiem!

The dark side*

Iepazīstoties ar cilvēku, protams, vienmēr acīs krīt tās labās īpašības. Tie labie darbiņi, kas tiek darīti. Un tie labie vārdi, kas tiek teikti. Tikai retākajā brīdī cilvēki spēs pamanīt, ka tomēr katram ir arī sava tumšā puse, gribam mēs to vai nē. Taču ir arī tā, ja mēs sākumā jau uzzinām par šo tumšo pusi, mums tik un tā ir grūti tam noticēt, līdz kamēr paši to nepieredzam. Mēs aiztaisām acis uz patiesību un noticam tam vienam cilvēkam, jo viņš taču ir parādījis, ka tomēr nav tāds kā citi. Ir jāuzmanās iepazīstot cilvēku, jārēķinās ar to, ka katram ir savu skeleti skapī.

Man arī sanāca iepazīties ar vienu tādu indivīdu, kuram īstenībā skapī slēpās ĻOTI daudz skeletu. Šim cilvēkam es veltīju lielu daļu sava pagājušā gada, bet tikai tagad tā īsti saprotu, cik man acis toreiz bija tā teikt aizmālētas. Pēdējās pāris dienas ir nācies pieredzēt, ka šis cilvēk tomēr ir divkosīgs un melīgs, kas liek saprast, ka toreiz viņš nemaz nebija tik ļoti savādāks. Zinu, ka arī toreiz tiku apmānīta un apmelota, bet tagad šis cilvēks cenšas bojāt dzīvi man tuviem cilvēkiem. Tas ir vienkārši nožēlojami. Par mani viņš var teikt, ko grib, mani tas neuztrauc, tā pat tas viss ir meli, jo viņš neko citu tā pat nemāk kā tikai melot. Mani šī tēma jau vairs sen neskar un nesatrauc. Bet, ja tas sāk darīt ļaunumu maniem draugiem, tad gan es palieku dusmīga. Viņš vienkārši nesaprot, kur iepinas ar šo visu. Viss ļaunais nāk atpakaļ, dubultā.
Smieklīgi ir arī tas, ka viņš neatbild par saviem vārdiem un turpina melot. Tik nožēlojami. Viņš ļauj sevi nolikt pie vietas meitenēm. Tas jau parāda par viņa vīrišķību un godīgumu. Lepojos ar savā meitenēm, ka viņas to izdarīja.

Bet visiem iesaku cilvēkus tomēr censties iepazīt labāk un uzzināt arī par viņu skeletiem skapī, lai jau sākumā būtu skaidrs ar ko ielaižamies un ar ko mums jārēķinās! :)

Breakingpoint*

Man tika atgādināts, ka šeit kādu laiku nekas jauns nav parādījies. Nu jā, bet varu tikai teikt, ka nav bijusi iedvesma neko rakstīt. Palasot vecos bloga ierakstus, saprotu cik labi mācēju izteikties, bet šobrīd uzradusies tāda kā blokāde. Nespēju neko sakarīgu uzrakstīt, lai gan tēmas ir pār pārēm. Laika arī it kā neatliek daudz, jo ir jau maijs, tūlīt sāksies eksāmeni, skola paņem daudz no manis un vēl privātā dzīve iejaucas pa vidu.

Trakums, bet vasara tiek šogad gaidīta vairāk kā jebkad, jo šovasar būs bez maz vai viss - sāksies jauna dzīve, vairs nebūšu skolniece, bet gan studente, darbs jau arī nodrošināts, kurš priekš manis ir kā radīts, jo uz to jādodas tikai 2 x nedēļā. Un neko grūtu tas nepieprasa. Zinu, ka būs piedzīvojumi, ballītes, jaunas iepazīšanās, skumjas atvadas, bet draudzība vienmēr būs. Un arī attiecību stāvoklis šobrīd ir pa prātam, jo negribas nekādus ierobežojumus vasarā. Protams, ja uzradīsies kāds, nestumšu prom, bet ir labi kā ir. Ir arī tā, ka pagaidām nezinu ko gribu, jo pagātne un tagadne vēl mijas kopā.

Vai tas tomēr nav bēdīgi, ja nevēlama pagātne maisās tagadnei pa kājām un traucē uzsākt jaunu, labāku nākotni. It kā visas zīmes liecina par to, ka vajadzētu šo dzīves nodaļu slēgt, nobāzt TOP SEACRET failu tālākajā nostūrī  un neļaut tām emocijām vairs izlauzties, bet visām šīm daudzajām zīmēm pretī stājas viena vienīga lieta, kas tomēr ir par visu spēcīgāka un tā ir SIRDS. Sakiet ko gribat, bet man viņa ir īpaši jūtīga, dīvainai, jo nespēj un laikam arī negrib palaist kaut ko, kas sen jau sevi izsmēlis un beidzies.

Bet lai vai kā, neļaušu tam bojāt savu garastāvokli, jo pēdējā laikā tomēr noticis tik daudz labu lietu. Dažam tās varētu likties mazsvarīgas, bet man tās nozīmē daudz. Tas ir tik skaisti, ai! "Liepājas lauvas" ieguva bronzas medaļas LBL čempionātā, tas ir tiešām neaprakstāmi forši, tās visas emocijas un piedzīvotais. Man kā basketbola fanei tas ir kaut kas neaizvietojams. Puikas, MALAČI! Beidzot arī tika novērtēta mana darbība, popularizējot Liepājas vārdu Latvijā. Tas bija liels pagodinājums. Ūnunun, vakar beidzot jutos tā pa īstam vajadzīga. "Labs darbs, kas padarīts", lai arī liekas nekas iespaidīgs, bet tomēr sajūtas ir pozitīvas.

Vienmēr gribas nobeigt ar kaut ko zīmīgu, taču šoreiz šīs dziesmas vārdi ir pietiekami zīmīgi:

NO means NO*

"Nē" ir ļoti spēcīgs vārds, kurš lielākajai daļai liek saprast, ka turpināt, runāt vai darīt vairs nav vērts. Tas īsi un kodolīgi parāda cilvēka attieksmi, bez liekām piebildēm, taču ne visi to tā uzreiz saprot. Ir cilvēki, kuri pie šī vārda neapstājas, viņi grib pierādīt, ka var labāk, ka var tālāk, ka var vairāk. Bieži tas arī izdodas, bet ir arī gadījumi, kad aplauzies būs vēl lielāks. Taču vajag domāt pozitīvi un neapstāties pie šīs atkārtotās neveiksmes.




Bet stāsts būs par to kā man nācās būt tai ļaunajai, kas saka NĒ un daudz šajā mazajā, mazajā laika posmiņā. Bet cilvēks tik un tā nepadevās un palika pozitīvs, lai gan mani tas šajā gaījumā biedēja.
Tad nu tas atgadījās sestdienas pēcpusdienā, kad man bija jādodas svinēt foršas dūdas dzimšanas dienu. Līdz ballītes vietai nācās braukt ar autobusu, tad nu es devos uz autoostu, tur ierados pirmā. Piesēdu, lai izdarītu savas ģēles, ausīs skanēja mūzika. Pēkšņi man pār seju pārgāja ēna, pacēlu galvu, redzu, tur kāds jauns vīrietis runā ar mani, es izņemu austiņas, dzirdu, ka viņš man saka: "Labdien!". Es, laipna būdama, saku to pašu atpakaļ. Bet ar to viss nebeidzas. Šis vīrietis jautā vai drīkst man blakus apsēsties, es saku: "NĒ", jo viņš mani tā kā mazliet biedē. Viņš turpina ar to, ka gribot iepazīties, taču es atkal atbildu ar izteiktu "NĒ!". Labi, pirmajam brīdim miers. Taču viņš nepadodas, nāk atpakaļ, uzdodot vēl jautājumus, uz kuriem es vēl izteiktāk atbildu ar "NĒ". Par laimi tajā brīdī nāk viena no foršajām dūdām gluži kā glābēja! Izstāstu viņai savu bēdu, bet nu jau mierīga. Dodamies iekšā painteresēties par biļetēm, apstājamies, lai nopētītu kādu plakātu par svētkiem Skrundā. Atkal ienāk viņš, šoreiz mums abām uzdodams jautājumus, uz kuriem mēs atkal izteikti attriecām "NĒ"! Paveicās ar to, ka parādījās vēl no mūsu kompānijas cilvēki. Tad nu atnāca mūsu autobuss, iekāpām, apsēdāmies, sākām braukt. Redzu, paskrien garām tas pats džekiņš, sabīstos, turpinam braukt, redzu šis māj. Tas bija uzjautrinoši.
Džekiņš izskatījās tāds mazliet traucēts, tas, protams, nav labi, bet ko padarīsi. Tomēr jauzteic arī viņa neatlaidība un cenšanās.

Hit the road*

Vai esmu jau tekusi, ka man ceļošanā patīk arī tā pati ceļošana [t.i. pati braukšana, lidošana utt]. Ja nē, tad saku to tagad, ja jā, tad nebaidos atkārtot.
Pēdējā laikā ir nācies pabieži braukāt uz dažādām pilsētām, ilgāku laiciņu. Un šis ilgākais laiciņš vienmēr izvēršas interesants, vienalga vai braucu viena, vai ar kādu kopā.

• Braucot ar kādu kopā šis ceļš izvēršas ļoti īss, jo tiek darītas dažādas muļķības, pārrunāta dzīve, kalti plāni nākotnei, pat izpalīdzēts kādā problēmā. Šāds brauciens ir kā privātā konsultācija ar kādu. Tikai šim vienam cilvēkam tu vari izstāstīt visu, kas uz sirds, neuztraucoties par to, ka kāds neīstais cilvēks to nedzird. Apkārt tev sēž pilnīgi svešiniekie, kurus neuztrauc ne tavi prieki, ne bēdas. Tas vairāk attiecas uz ceļošanu ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu. Atceros kā kādu laiciņu atpakaļ mēs - 3 meitenes, braucām uz Rīgu, nopļāpājām visu ceļu un man likās, ka pat 1 stunda nebija pagājusi kā mēs jau bijām Rīgā. Runājām par visu - par dzīvi, par atmiņām, par bērnību, velns, pat par to, kas bija aiz autobusa loga.Tas bija viens sasodīti labs brauciens!
• Braucot viens tu vari pilnīgi nodoties savām domām, vairāku stundu garumā tevi neviens netraucē, nav jārunā. Tu vari pilnīgi brīvi domāt par visu un visiem. Šie brīži ir tādi mazliet svēti, kad tu vari ieiet sevī un baudīt to mieru un domas. Šādā veidā tu vari aizdomāties līdz TĀDĀM lietām, bet tas tomēr ir forši - atcerēties, pārdomāt, izdomāt, izsecināt. Vēl jo labāk, ja vari ausīs ielikt austiņas un uzgriest savu mīļāko mūziku. Tad tu tiec paņemts un viss cits apkārt tev tiek izslēkts - cilvēki, skaņas. Šīs sajūtas tiešām ir foršas un nonākot gala mērķī tu es jau pavisam ar jaunu sparu un idejām. 

Vakar man trāpījās kaut kas no abiem, devos uz Rīgu kopā ar kādu cilvēku. Turpceļā runājām par visu ko, plānojām, izdomājām, apspriedām. Bet atpakaļceļā, kamēr mana līdzgaitniece atpūtās, es pilnībā nodevos savām domām un mūzikai, pētīju, kas notiek aiz loga un izslēdzu visu sev apkārt. Tie bija tiešām forši momenti, neskaitot dienu, kas tika pavadīta Rīgā.

Nezagt!

I'm all in*

Viņa ir piesardzīga, apdomīga un uzņem visu nopietni. Pirms dara kustību, pārdomā alternatīvos variantus, kurus varēs pielietot. Ir jūtīga, emocionāla un intuitīva pret attieksmi, kas virzīta pret viņu. Viņa spēj viegli iegūt labus draugus, kaut gan pārāk lielā kompānijā kļūst mazliet nervoza. Viņa ir dabiski sirsnīga, draudzīga un emocionāli saprotoša, pacietīga. Novērtē draudzību vairāk par jebko citu. Viņai pastāvīgi ir vajadzība pēc mīlestības un pieķeršanās kādam. Bieži mainās garastāvoklis, tādēļ bieži cieš no satraukuma un nemiera sajūtas. Viņa parasti pēta savu partneri, pirms pielaiž to sv tuvāk. Nekad nepieprasa kaut ko pretī pret īstām jūtām, ko smiedz partnerim. Viņas sirsnība nenes satraukumu dzīvē, bet nes dziļu izaugsmi attiecībās.

Lifehouse

 No vietas, kur esi tu

Tik tālu no tās vietas, kur esi tu

Šīs jūdzes ir kā pasaules starp mums

Un tu man pietrūksti

Jā, tu man pietrūksti

Tik tālu no tās vietas, kur esi tu

Es stāvu zem zvaigznēm

Un es vēlos kaut tu būtu te

Man pietrūkst gadi, kuri tika dzēsti

Man pietrūkst tas, kā saule izgaismo tavu seju

Man pietrūkst visas mazās lietiņas

Nekad nebūtu domājis, ka tās man nozīmē visu

Jā, tu man pietrūksti

Un es vēlos kaut tu būtu te

Es jūtu tavus sirdspukstus

Es redzu tavas sejas ēnas puses

Tikai zini, lai arī kur tu būtu

Jā, tu man pietrūksti

Un es vēlos kaut tu būtu te

Man pietrūkst gadi, kuri tika dzēsti

Man pietrūkst tas, kā saule izgaismo tavu seju

Man pietrūkst visas mazās lietiņas

Nekad nebūtu domājis, ka tās man nozīmē visu

Jā, tu man pietrūksti

Un es vēlos kaut tu būtu te

Tik tālu no tās vietas, kur esi tu

Šīs jūdzes ir kā pasaules starp mums

Un tu man pietrūksti

Jā, tu man pietrūksti

Un es vēlos kaut tu būtu te

You'd never imagine...

Ir pagājušas nepilnas 10 dienas kopš pēdējā ieraksta, bet tajā laikā ir noticis tiešām neizsakāmi daudz gan labu, gan netik labu lietu.

• Nedēļas nogalē sapratu, ka viss nemaz nav tik pašsaprotams. Mūsdienās esam pieraduši pie daudz kā un vienmēr domājam, ka tas būs vienmēr, bet dēļ dažiem sīkumiem un neparedzētām lietām tas vairs var nebūt. Tā vienkārši, bez brīdinājuma. Lai arī tā bija tikai nedēļas nogale, tā tomēr man lika saprast, ka nevajadzētu tā pārspīlēt ar savām vēlmēm un gribēšanu pēc jaunām lietām. Pārāk daudz no tā var izvērsties negatīv, ja ne uzreiz, tad vēlāk gan. 
• Tad nu 1dien bija mana dzimšanas diena, kura man atmiņā paliks, man liekas, mūžīgi. Šādi pavadītu dienu nekad mūžā nebiju gaidījusi, kad no rīta atvēru acis. Lielāko dienas daļu nebija nekāda noskaņojuma, nebija sajūta, ka būtu mana īpašā diena. Par laimi, vakarā mazliet tā uzradās un viss noslēdzās uz pozitīvas nots. Šogad arī vairāk nekā ierasts draudziņu par mai atcerējās un tas arī raisīja diktidiktidikti pozitīvas emocijas. 
• Bet 2dienā devos uz LiepU, lai sekotu Komunikācijas vadības studentiem pa pēdām. Šī diena izvērtās dikti interesanta un pamācoša. Sapratu to, ka es tiešām to gribu, lai arī varbūt uz pirmo skatu tas man nepiestāvētu un priekš manis varētu likties par grūtu, tomēr esmu nolēmusi sev un citiem pierādīt, ka es to varu. Un sajūta arī ir pareizā, ka šī universitāte ir īstā vieta man. ļoti patika atmosfēra, kas valdīja kurā un kas nāca no šīs fakultātes direktores. Rīt arī vēl jāaiziet jāpaklausās sevi interesējoša lekcija un tad nu domāju, ka būs visi 100% par došanos tieši uz LiepU! 
• Diemžēl nācās arī saprast, ka izlaidums nebūs tomēr tik pozitīvs cik cerēts. Nu vismaz tā plānošana. Jo jau tagad izveidojušies lieli kašķi saistībā ar tā svinēšanu. Nemaz negribas domāt kas būs tālāk. Man žēl savu un savu mīļo klases biedru nervu! Turamies, mīļie!

Perfect time*

Šodien esmu sapratusi, ka ir ĪSTAIS LAIKS JAUNAM SĀKUMAM.

Jā, pagātnē esmu pieļāvusi vairākas zīmīgas kļūdas un neesmu no tām mācījusies, bet ar šodienu saprotu savas kļūdas un no tām mācīšos. Nevēlos vairs atkārtoti piedzīvot visus tos nelāgos mirkļus, kuri dažu brīdi liek par sevi manīt vēl šodien.

Es sākšu šeit un tagad!

Apnīk tikai runāt un neko nedarīt. Ar Jaunā gada iestāšanos, apņēmos mainīties. Daļēji tas arī notika, par ko man liels prieks. Taču es labprāt vēl nedaudz mainītos, sevišķi tajā jomā, kurā to visvairāk vajag. Esmu jūtami nobriedusi pārmaiņām un laiks arī ir tāds labvēlīgs un piemērots.

Turēšos pie sava dzīves moto un iešu uz priekšu, ar paceltu galvu! :)


Nav svarīgi, ko domās citi - jo viņi tāpat domās, ko gribēs. /P.Koelju /

Smile, somebody loves you!

18 veidi, kas liktu meitenei pasmaidīt 

 

1. Saki viņai, ka viņa ir skaista . Visām sievietēm patīk, kad viņai saka komplimentus !

2. Turi viņai roku jebkurā brīdī .Pat ja tas ir tikai sekundi .

3. Samīļo viņu no aizmugures. Tas var arī būt kā maziņš pārsteigums no tavas puses.

4. Neej izklaidēties ar savu bijušo bez savas draudzenes. Tu nezini cik varbūt viņā iekšēji sāp.

5. Kad tu runā ar kādu citu meitenei tad pēc tam aizej pie savas draudzenes un samīļo viņu, lai viņa zinātu, ka tu esi viņas un vairāk nevienas.

6. Raksti viņai dažādas zīmītes vai piezvani viņai, lai tikai pateiktu "Sveika !" 

7. Iepazīstināt viņu saviem draugiem ... kā savu MEITENI .

8. Paņem viņu no kādiem tusiņiem vai meiteņu ballītes ... Meitenēm tas patīk. 

9. Dari tā, lai viņa smejas .

10. Atļauj viņai gulēt uz tavām rokām ...

11. Ja viņa ir dusmīga, tad noskūpsti viņu .

12. Ja tu par viņu satraucies(rūpējies), tad pasaki to viņai .

13. Tad, kad tu esi kopā ar draugiem un viņu, tad izturies pret viņu tā, kad tu esi tikai tu un viņa .

14. Skaties viņai acīs un smaidi. 

15. Skūpsti viņu tad, kad jūs esat lietū . 

16. Ja tu klausies mūziku, tad ļauj viņai arī klausīties ..

17. Aceries viņas dzimšanas dienu...

18. Puisim jādāvina 3 lietas, pirmā mīkstā mantiņa, viņa vienmēr to samīļos, kad ies gulēt, otrā ir kāda rotaslieta, bet trešā ir kāds krekliņš, viņa to vienmēr valkās, kad ies gulēt. 

Hello! My name is...

MONTA

Monta, lat. mōns (ģen. montis) - kalns, klints.

Dzīves ceļa piepildījums ir humānisma attieksme. Tu esi ideālists, romantisks, tādēļ mīlestībā viegli ievainojams, žēlsirdīgs, uzticams un godājams. Tu jūti līdzi cilvēkiem, kuri ir nelaimīgāki par tevi, un, ja vien tev ir iespēja palīdzēt, tu to noteikti darīsi. Savā dzīves ceļā, ļoti iespējams, ka tu nodarbosies ar labdarību, darbosies nekomerciālās organizācijās, slimnīcās. Tu ļoti ātri iegūsti draugus, jo cilvēkus piesaista tavs pozitīvisms, tolerance un brīvība no aizspriedumiem. Tev ir ļoti liela atbildības sajūta pret cilvēci, tādēļ par savu padarīto darbu sabiedrības labā tu tiec dāsni atalgots. Materiālās vajadzības tev nav pirmajā vietā, tādēļ tu nekļūsi ļoti bagāts sava dāsnuma un izpalīdzības dēļ. (kas viegli nāk, tas viegli aiziet). Tavs jūtīgums un radošums izpaužas kā liels potenciāls dažādos mākslas veidos teātrī, mūzikā, dejā un citur. Tu vari būt lielisks tiesnesis, garīgais līderis, dziednieks un skolotājs savas neizsīkstošās enerģijas dēļ. Attiecībās tev jāmeklē cilvēks, kurš gatavs dot tikpat cik tu, tad tās būs ilgstošas un stabilas, tomēr, ja tavai otrajai pusītei svarīgākas būs materiālās vērtības, problēmas parādīsies ļoti ātri. Negatīvās īpašības, no kurām vajadzētu izvairīties ir ambīciju, egoisma trūkums, jāvairās no vēlmes gūt panākumus vairākās nozarēs vienlaikus, pārliekas lietu dramatizēšanas, žēlsirdības un līdzcietības, un bikluma.

 Kādu laiku man savs vārds nepatika, bet nu esmu pilnīgi apmierināta ar to. Nemaz nevaru iedomāties, ka man kāds cits vārds vēl varētu piestāvēt. Hehe! Un šī vārda apraksts man vienkārši ideāli atbilst. Mamma ir stāstījusi, ka savu vārdu nekādā īpašā veidā neesmu ieguvusi, bet to man iedeva tētis un tāpēc vien jau es savu vārdu mīlu, cienu un loloju! Ticu arī tam, ka dotie vārdi nosaka mūsu tālāko dzīve, jau kopš dzimšanas mūsu liktenis tiek nolemts, mums nezinot!

Bet kā diezin ir ar vārdu "savstarpējo pievilkšanos"?

Vai ir tā, ka kāds konkrēts vārds pievelk kādu citu konkrētu vārdu?

Savā gadījumā varu teikt, ka tā ir! :D Savas vēl jaunās dzīves laikā ir nācies sastapt un iepazīt ļoooti daudz pretējā dzimuma pārstāvjus ar vienu vārdu. Gan rados, gan arī ne-rados! Sākumā jau nekas īpašs tas nebija, bet nu pēdējā laikā gan liekas, ka tas jau ir kaut kas vairāk kā tikai sagadīšanās. Šis vārds pats par sevi man patīk, bet, ja tas tā turpināsies, man viņš ātri vien sāks apnikt! :D Beigās jau sāk notikt tā, ka man sāk palikt bail iepazīties ar jauniem šāda vārda nesējiem, jo neviļus nākas viņus visus salīdzināt un bāzt vienā maisā. Taču tik un tā es to daru un pēc tam smejos par sevi, jo vienmēr prātā virmo doma "ATKAL JAU! NU CIK VAR? :D", bet tas ir uzjautrinoši! Un apzinos arī to, ka tomēr viņi visi nav vienādi, lai arī ko šis vārds par viņiem neizteiktu! Katram jādod iespēja! Vēl jau arī liela nozīme ir horoskopa zīmei! :D

Shit happens*

Ir pagājusi puse no brīvlaika. Un man JAU pietiek piedzīvojumu un notikumu. Pilnīgi bail domāt, kas varētu sekot tālāk. Bet nu, man liekas, ka trākākais, kas varēja notikt, jau notika. Vismaz tas ir kāds mazs mierinājums, lai gan tas notikums jau daudz maz norakstījis arī atlikušās brīvdienas. Bet nu neļaušu tam vēl vairāk sabojāt savas brīvās dienas. Turpināšu baudīt vēlos rītus, ilgos vakarus, garlaicību atsevišķās dienas daļās un to apziņu, ka nākošā diena nesāksies jau 7os un neturpināsies, deldējot beņķus skolā, mācoties to, no kā puse turpmākajā dzīve NOTEIKTI NEBŪS vajadzīga.
Bet nu no šīm brīvdienām arī būšu ieguvusi jaunu pieredzi un jaunu mācību. Man pietiek ar divām reizēm šādi aplausties. Par laimi, šoreiz sevi ātri vien spēju saņemt rokās, lai arī dikten gribējās paārdīties. Labi, ka tajā visā laikā nenācās būt vienai, jo tad gan nervi būtu pa īso sagājuši. Hehe! Jābrīnās, ka par spīti tam, bildes sanāca diez gan labas.

NEZAGT!

Bet šādos gadījumos laikam arī iztēle sāk vislabāk darboties. Sadomāju dažādākās bildes, kādas varētu safotogrāfēt. Ceru, ka visas šīs idejas varēs arī realizēt! Un atradīsies līdzgaitnieki, kuri vēlēsies palīdzēt tās piepildīt!

Taču ne tikai sliktas lietas ir notikušas šajā laikā-šajā nedēļā esmu arī ieguvusi ne gluži jaunus, bet kontaktus. Vienvārdsakot, esmu uzlabojusi attiecības ar foršiem cilvēkiem. Un arī tā pa meitenīgam-beidzot tikusi atsūtīta mana kleita, kas mani dikti iepriecināja. Un arī manu aksesuāru krājumu ir pavairojusi kāds ļoti foršs kareklis. Lai arī tas tādas mazliet bērnišķīgs [jebšu blonds] prieciņš, taču tas tik un tā padarīja manu dienu labāku. Un šobrīd es ņemu visu, kas nāk pretī, lai arī cik bērnišķīgs vai smieklīgs šis notikums, lieta vai iemesls nebūtu.

Labi, ka arī jau ir uzskaitītas lietas, kas liek justies vislabāk, lai gan tur nav visas, bet vairums [ja ne visas] noteikti atbilst! Palasot šo un nedaudz aizdomājoties, justies labi nemaz nav tik traki grūti! Lai arī tas tomēr ir mazliet čīzīgi! Hehe!

Take a look --->

I ♥ Music!

Vakar sanāca foršs čilliņa vakariņš ar meitenēm un arī zēniem. Mierīgā garā pāsēdējām, papļāpājām utt. Vakara izskaņā tika pārskatīta Harīša mūzikas izlase. Jāteic, ka šai dūdai ir viena superīga mūzikas gaume, kas ļoti līdzinās manai. Pateicoties šim vakaram es atkal no jauna atklāju mīlestību pret dažām lieliskām pavecākām un mazāk populārām dziesmām. Manu playlisti atkal no jauna papildināja tādas grupas kā Daughty, State of shock un Lifehouse, kā arī mākslinieki kā Hinder un Kris Allen. Jau visu rītu un pusdienlaiku šīs dziesmas piepilda manas istabas. Dziesmas vairāk ir lēnas un mierīgas, tādas, kādas man patika 2008./2009. gadā. Ar šīm dziesmām arī saistās dažādi notikumi-gan pozitīvi, gan negatīvi, taču šobrīd vienkārši prieks, ka atkal iepatikšās dziesmas. Un, protams, sanāk arī atcerēties dažādos notikumus, bet tas vairāk priecē nekā uzjundī tā laika sajūtas. Visu rītu sanācis dzīvot pagātnē. Bet patīkamā.

Tad nu te arī būs pāris dziesmas, ka atkal iepatikušās un arī jaunas, kas iepatikušās, no šīem māksliniekiem:

1. Daughtry - HOME  Piezīme: Šī dziesma dikti iepatikās, kad pavadīju 2 nedēļas ASV, kad klausījos, vienmēr atgādināja par mājām un lika ilgoties. 
2. Hinder - LIPS OF AN ANGEL
3. State of shock - MONEY HONEY
4. Lifehouse - YOU & ME
5. Lifehouse - ALL IN Piezīme: Šai dziesmai uzdūros nejauši, meklējot vecos labos abalus, bet iepatikās uzreiz.

Mūzika nav domāta tikai izklaidei vai labsajūtaim, tā ir kas vairāk, gandrīz vai ideoloģija. Tu vari spriest par cilvēku, zinot, kādu mūziku viņš klausās. Mūzika tev parādīs kāds ir cilvēks.

Trakais marts*

Marts tikai pusē un esmu paspējusi pabūt jau uz 2ām dzimšanas dienām. Tik pat daudz vēl priekšā šajā nedēļas nogalē vien un nebrīnīšos, ja arī nākošajā nogalē tikšu kaut kur uz kādu dzimšanas dienu uzaicināta, jo iespējamība pastāv. Un šomēnes tieši tuvajiem cilvēkiem ir dzimšanas dienas, tāpēc nevar būt nekādas atrunas un nekādu neiešanu. Šobrīd jau paliek ar vien grūtāk izdomāt dāvanas, jo to ir nācies pārāk bieži darīt. Kaut nu nauda nāktu tik pat bieži cik martā ir dzimšanas dienu. Hehe. Tad problēmas nebūtu, jo pēdējā laikā tās dāvanas, ko izdomāju, ir pietiekami dārgas, lai es tās nevrētu atļauties realizēt. Taču lai vai kā tajā vakarā, kad notiek kāda ballīte, tas ir mazsvarīgi, jo kopā būšana ievieš lielāku prieku pr visu pārējo.

Pirmā dzimšanas diena bija Lieņukam. Vienīgā negatīvā lieta, kas sevī ietvēra vēl izrietošas sekas bija tas, ka biju apslimusi un tas man liedza doties tālāk Liepājas nakts dzīvē pēc pasēdēšanas pie Lienes, jo man nākošajā nedēļā vajadzēja būt uz pekām, lai varētu doties uz Rīgu, uz valsts olimpiādi vācu valodā. [Kurā vēl neesmu uzzinājusi rezultātus, lai gan solīts bija jau vēlākais vakar publicēt.] Bet nu pasēdēšana pie lieņuka bija forša-papļāpājām, pasmējāmies un, protams, pabildējāmies. Bez tā jau nu nekādi! Hehe. Vienmēr patīk šādi vakari, un 5dienas vakars varētu būt līdzīgs, jo došos pie Lienes māsas, Ilzes uz dzimšanas dienu, kurai paliek 18! Plāns izklausījās pietiekoši interesants, bet tai pašā laikā nenogurdinošs, jo nākošajā dienā Jusiks svinēs savu dzimenīti un tā gan solās būt tāda sasodīti traka padarīšana. Haha. Gan viņai, gan Karīnītei jau pieteicu, ka būs tā pa rīktīgo. Bet ceru, ka neizies no rāmjiem. Pie viņas arī solās būt pietiekami daudz foršu, bet kādu laiciņu nesatiktu, cilvēku, taču tieši tpc ballīte būs superīga! Pilnīgi jau sāk kāroties, te tā rakstot.

Bet nu lieliska ballīte bija arī pagājušajā nedēļas nogalē, šī nogale vispār bija bez maz vai ideāla. Savus 18! svinēja mana vissuperīgākā māsīca un visforšākais brālēns. Abi bija sadomājuši un saorganizējuši ballīti nepajokam. Dikti patika. Teplas noīrētas, galdi uzklāti, par programmu padomāts. Tiešām super. Kompānija arī bija ļoti patīkama. Un nespēju vien beigt jūsmot cik man tomēr tie brāļi ir forši! Ar abiem tgd ir super attiecības un nekādu strīdu. Tas vecums jau pāri. Vēl viena lieta, kas īpaši patika šajā visā bija tas, ka nebiju viena šajā ballītē, mani pavadīja mans mīļums. Tas šo visu padarīja vēl patīkamāku. Priecājos, ka viņš man ir!

NEZAGT!

I'm proud to be a woman!

Šodien ir 8. marts-vispasaules sieviešu diena!
Tā jau iesākās diez gan jauki! Nu īstenībā kā vienmēr! :D
Bet tu viena priecīga doma bija-šodien stundas tikai līdz 13iem. Tā bija skolas dāvana mums, meitenēm/sievietēm. Tas nekas, ka labumu guva arī džeki no tā! :D Diena arī ātri pagāja! Saņēmu arī dažu labu pārsteidzošu apsveikumu. Bet tas nespēja sabojāt manu labo omu!
Lielu devumu manam pozitīvajam garastāvoklim deva arī tas, ka šon atkal varēju satikt savu foršuli! /sun/

Tad nu līdz brīdim, kad bija jābrauc uz centru bija nedaudz laiciņa, mazliet parūpējos par savu veselību, kura pēdējās dienās nebija bijusi tā labākā. Nedaudz relaksējos. un tad jau arī bija jādodas uz centru.
Sākumā vajadzēja nokārtot vienu ģēli, kura tik un tā neizdevās.[Gāāāš, tas jau ir ievilcies bez maz vai 3 mēnešus. Tā nedrīkst.] Tad nu biju brīva ātrāk nekā domāts. tad nu sāku savu staigāšanas tūri. Pa tirgu, Gaismas modēm un Kurzemi. Tad vēl klāt nāca Drogas un atkal Kurzeme. Bija jau biki piegirezies staigāt. Tad nu izdomāju iet pasēdēt "Trīs sivēnos" kamēr gaidu mīļumu. Iegāju, nopirku dzērienu + bulciņu un apsēdos. Knapi biju sākusi ēst, kad jau. protams, mīļums zvanīja. Šis nu bija visur izslavētais Mērfija likums! Ejot iekšā kafeijnīcā man jau bija tāda nojausma, ka tā būs. Bet nu anyway, tas jau netraucēja. Viņš atnāca, es ātri apēdu un izdzēru, tad devāmies tālāk uz veičiem, meklēt dāvanu. Vienu lietu jau noskatījām un tad devāmies tālāk uz Rimi.
Tur viņš mani nedaudz pārsteidza, iedeva man paturēt puķes, kuras bija visu šo laiku nēsājis līdzi. It kā jau domāju vai tās ir man vai kā. Bet nu nejautāju. Tad nu vienā brīdī, kad turēju šīs puķes, viņš pagriezās un iedeva man buču, pasakot, ka šīs esot man. Tas bija dikti mīļi.
Tad nu meklējot dāvanu, sanāca iegriezties arī pie nedaudz ņiprākiem dzērieniem-jā, kā viņš arī teica, tā vienmēr ir, kad meklē dāvanu, bet beigās nonāk pie tā, ka domā kas tiks dzerts! Tā ir vienmēr!
Pavadījām kopā tiešām skaistu pēcpusidenu! Un notika tas ko es vienmēr esmu gribējusi. It kā jau nekas īpašs, bet man tomēr ļoti patīkams un īpašs. Viņš man iedeva buču uz pieres. Tā vienkārši. Vienmēr esmu gribējusi, lai kāds man tā izdara! :D

Un jā, tagad esmu mājās. Atliek vien izmācīties un tad jau jāčeko TV!  
Šon būšu riktīga meitene-21os kustināšu savu dupsi pie TV ekrāna, lai skatītos "Krēslu"! :D
 
Tāda nu bija mana, šī īpašā meiteņu diena.


Sava dzimuma pārstāvēm novēlu atlikušos šīs dienas daļu tik pat ļoti skaistu cik līdz šim.

 Īstenībā mēs jau tādas arī esam! ;) Angels in Disguise!

One down, two to go!

Pagājusī piektdiena bija nedaudz savādāka kā citas.
Liepājas 15. vidusskolas aktu zālē viss rosījās un darījās, lai varētu notikt Žetonvakars!
Jā, mums beidzot bija ilgi gaidītasi žetonvakars! ^_^

Vakara tēma bija laika mašīna!
Tad nu 11tie bija ļoti pacentušies, lai mūs pārsteigtu un apsveiktu - katra klase parādīja kādi mēs būsim pēc aptuveni 20 gadiem. Jāsaka, ka daži daudz nebūs mainījušies un vēl turēsies pie tā, kas ir šodien, bet citi būs kļuvuši pavisam citādi. Bet tas ir vadoties pēc 11to domām! :D Bija ļoti jautri paskatīties kā tas viss it kā būs! īpaši pārsteidza un uzjautrināja Justīnas nākotnes tēls-pāvests! :D Tas bija šoks visiem! :D

Protams neizpalika arī skaistie vārdi no direktora, kas tam visam piedeva vēl tādu foršāku noti. Jutos ļoti saviļņota un emocionāli pacilāta pēc visa šī foršā pasākuma.

Viso noslēdām mēs ar saviem priekšnesumiem. Mums bija tiešām skaists, mierīgs un emocionāls uznāciens. Teicām laba upateicības vārdus skolotājiem. Atcerējāmies nedaudz no pagātnes paši un ieskatījāmies nākotnē. Tas nekas, ka varvūt kāds mazumiņš nojuka, tik un tā mums bija patiesi skaists priekšnesums.

Lai arī pāris dienas pēc šī pasākuma uzradušās problēmas nedaudz izmainījušas mūsu nostāju, tik un tā pats pasākums bija izdevies! Paldies par to 11iem!
Ideāli pavadīts laiks bija arī pēc tam, svinēšanā! Bet lai tas paliek pie manis! ;) :D

Neviļus nācās atcerēties, ka vēl nesenā pagātnē mēs paši bijām tie 11tie, kas rīkoja 12iem Žetonvakaru, ar priekšnesumiem un pateicības vārdiem. Cik tomēr laiks ātri iet! Drīz vien pienāks pēdējais zvans un izlaidums un tad jau būs jāsaka atvadas skolai un jādodas studentu gaitās! Turam īkšķus, lai mums veicas! :)

Lookback*

Šī nedēļa pati par sevi stāv zem Žetonvakara zīmes. Katru dienu tiek darīts, rakstīts, taisīts un mēģināts, lai 5dienas vakarā varētu skaisti un neaizmirstami pateikties dzīves/jaunības gadu svarīgākajām un svarīgajām personām.

Bet šodien bija neliela atveldze no tā.
Mammas klase/ 5. klase šodien rīkoja klases vakaru un palūdz man un Madarai būt kā žūrijai, jo mazie ķipari ir uzorganizējuši pasākumu nepajokam-ar talantu šovu, priekšnesumiem un spēlēm. Aizejot pat mazliet pārsteigums bija, par to,ka tik rūpīgi un interesanti viss ticis izplānots un sakārtots.
Neviļus nācās atcerēties un vilkt paralēles ar saviem pamatskolas gadiem un klases vakariem.
Jāatzīst, ka toreiz mums nebija tik liela izdoma. Mēs uz šādiem pasākumiem vienkāŗši nācām, lai pasēdētu, paēstu un uzspēlētu kādu spēli, varbūt. Interesanti jau bija, bet salīdzinot ar šodien redzēto tomēr liekas, ke esam bijuši baigie pasīvisti vai sliņķi!
Bet viena smieklīgi lieta tomēr bija-mazie spēlēja spēli, kurā jāatrod sava otrā pusīte un jādanco. Pirmā daļa vēl gāja raiti, bet, kad lieta nonāca līdz dejošanai, kļuva smieklīgi. Mazie dikti kautrējās uzlūgt viens otru, lai arī priekšnesumu laikā izstrāvoja lielu pašpārliecinātības devu. Puikas ākstījās, lai noslēptu savu nedrošumu, meitenes centās tēlot tās vēsās, lai paslēptu savu kautrīgumu. Bija uzjautriniši, bet tai pašā laikā nedaudz žēl viņu. Tad nu centos šamos iedrošināt, teikdama, ka šādas lietas tāpat agrāk vai vēlāk nāksies darīt, tad kāpēc arī neievākt to pieredzi, bet, protams, kas sekoja bija atrunas. Taču beigās jau mazie saņēmās un uzrāva kādu danci, kaut arī nepārliecinoši.

Tad nu nācās padomāt vai arī mēs savos pamatskolas gados uzvedāmies tik smieklīgi?! Bet nejau arī tai sliktākajā ziņā. Varētu vien tā būt, jo toreiz jau arī mums nebija tā pieredze, kas ir šodien, gribējās visu izmēģināt, neskatoties uz to vai pieatāv vai nē, vai ir labi vai nē. Bet nu jau esam atraduši savu nišu dzīvē un laikam jau labi arī ir!

Kārtējā murgainā nodokļu politika...

Sākumā jāpiebilst, ka esmu priecīga, ka tomēr skolotāju algas tomēr vairāk negriezīs....

Toties mūsu gudrie vīreļi tur augšā izdomājuši atkal pacelt dažu labu nodokli-šoreiz benzīnam, alkoholam un cigaretēm.

Atbalstu, ka paceļ nodokli cigaretēm un daļēji arī, ka paceļ alkoholam, bet nu benzīnam šoreiz varbūt ir lieki.
Noteikt būs dažs labs cilvēks, kurš dēļ šī atmetīs smēķēšanu, tas priecē. Noteikti arī būs mazāk alkoholisma gadījumu, arī tādu, kur iesaistīti jaunieši, bet nu nedomāju, ka būs mazāk cilvēku, kas nbrauks ar mašīnu. Šādi tik atkal lieki tiek noslaukta nauda no godīgajiem nodokļu maksātājiem, kuriem vēl jāpacieš un bez maz vai jābaro tie, kuri šādā gadījumā izvēlētos zagt šo preci.
Jo tālāk iet, jo mazāk es vispār sāku saprast kaut ko no šī visa murga. Agrāk vēlējos kļūt par poletologu, bet tagad jau pilnībā zudusi visa interese un vēlēšanās tur iesaistīties, bail par saviem nerviem un godīgumu.


Tāpēc arī atbalstu kaut ko šādu ---> Protests
Lai gan nedomāju, ka kaut kas tāds daudz mainīs, šīs 30 minūtes vissmagākās būs tikai tiem večukiņiem, kas non-stopā triec iekšā alko, bet nu viss sākas no mazumiņa un cilvēku gribasspēka!
Lai veicas!

Man ir daudz draugu, bet ķīmija nepieder pie tiem! :D

Vakar bija viena no retajām tik tiešām interesantajām stundām!
Šajā stundā mani piemeklēja maza neveiksme, kas mijās ar palielāku šoku! :D

Šajā stundā bija paredzēts praktiskais darbs. Mēs bijām sava ideālā četrotne! Kurā es no visiem vismazāk sapratu! :D

Ķīmija nekad nav bijusi mana stiprā puse, un šoreiz tas lieliski apstiprinājās!

Tātad, bija jābūt 3 pārbaudījumiem-eksperimentiem. Visus mēs izdarījām labi, tikai pēdējā arī notika ķibele, kad jau bija bez maz vai jābeidzas! :D
Pēdējā eksperimentā vajadzēja karsēt vielu līdz kamēr izdalās gāze un tad to gāzi varēja aizdedzināt. Viss okē, mēs sildam, precīzāk es, pārējās mundri vēro un garīgi mani atbalsta. :D Tad nu beizot mums sāk izdalītes gāze, skolotāja saka, lai dedzinam-tā arī daram. Bet tā vietā lai būtu smuka liesmiņa, mums, tas ir man, viss aiziet pa gaisu! :D Izšļācas degošais šķidrums, kas nokrīt uz galda un grīdas. Un diemžēl netiek pasaudzēta mana soma. Uz pāris sekundēm galda maza daļa bija liesmās, izskatījās ekstrēmi, bet smieklīgi! :D Un tgd manai somai ir izdedzis neliels caurums! :D
Skolotāja, protams, histērijā, bet viss taču kārtībā! :D Un viņa pati arī nedaudz vainīga! :D

Vot šī ķīmijas stunda bija jautra! Vajadzētu vēl kko tādu! :D

Sorry! My bad!

Kārtējā izdevusies nedēļas nogale!
Un viss noskaidrots arī ir! Tas ir super! [Esi vienmēr poooozitīīīvs! :D ]

Tātad viss sākās ar 5dienu, beidzot bija pienācis GACHO koncerts.
Pa dienu jau nedaudz  iesildījos, kopā ar Noru. Protams, bez starpgadījumiem neizpalika-vienā brīdī pazuda elektrība! Taču glābējs-Noras tētis visu saveda kārtībā, bet es jau tad biju prom, lai gatavotos tālākajām norisēm. Atskrēju mājās, lai jau pēc 1 h dotos tālāk. Ātri sataisījos, pārģērbos un nedaudz interaktīvi padarbojos, tad jau bija jāskrien uz autobusu. Līdz Rimi tiku ātri, bet tad nu bija nedaudz jāpagaida manu visforšāko māsīcu un viņas visforšāko draudzeni. Kad nu viņas bija klāt, devāmies iekš Rimi, lai iečekot, kas piedāvājumā. Atradām to, kas šim vakaram derēja un devāmies tālāk. Tikko izgājušas no Rimi, atradām savu mazo placīti un uzreiz man jau sāka zvanīt, tas bija manējais. Nepaspēju pacelt tel., lkm no aukstuma pogas negribēja spiesties! Tad nu pazvanīju atpakaļ, sarunājām, kur mums jābūt un aidā. Devāmies.

Vienā brīdī pamanīju, ka man papēdis lec pakaļ, atlīmējies. Vāks! Nesapratu-pirkt vai nepirkt superlīmi, lai salīmētu. Tomēr beigās izdomāju nopirkt un labi vien bija, jo, kad jau līmēju, pamanīju, ka zole atlīmējusies vēl vairāk. Ātri salīmēju un viss kaut cik kārtībā. Vismaz izturēja visu nakti!

Aizgājām līdz norunātajai vietai un tur pat jau bija arī mūsu mazās kompānijas papildinājums! Tālākais ceļš veda uz Fonteinu, iegājām, nolikām jakas un atsēdāmies. Sēdējām, pļāpājām un ar laiku mūsu kompānija paplašinājās, mums piebiedrojāsvēl foršas meitenes.

NEZAGT!

Vēl nedaudz pačillojām pagrabstāvā, bet tad devāmies uz augšu, kur notiks Gacho koncerts. Tur jau bija salasījusies tauta, mēs arī kaut kur iefiltrējāmies un sākām dancot. Tādā veidā laiks pagāja nemanot. Jo kā uzzināju pēc tam-Gacho uzstājās ar 4 h [!] nokavēšanos. Koncerts vnk. BOMBA! Tika dziedātas visas labākās dziesmas-manā skatījumā! Jumsts tika norauts!
Un arī tur neiztikām bez starpgadījumiem, taču ar labām beigām un nelielu krutuma efektiņu. Man atkal ir noveicies ar viņu!
Tālākais ceļš veda uz Bufeti. Tur arī mums vienkārši kolosāli pavadīts laiks! Dejas, mūzika, pūlis, pavisu arī Gacho, kas manām mazajām sagādāja neizsakāmu laimes brīdi!
Vai esmu jau teikusi, ka jutos LAIMĪGA!?!  Tā bija!
Vakars IDEĀLS, kompānija IDEĀLA!

Vēl kāds ieteikums - Ja nu bufetē sakārojas ūdeni-tīru, svaigu, bez piejaukumiem, atrodi kādu tukšu glāzīti, aizej līdz meiteņu/džeku tualetei un tur esošajā izlietnē to izmazgā un uzpildi ar dzīvības sulu! Tas ir vienkārši un izdevīgi!

Tur mēs uzkavējāmies līdz slēgšanas brīdim! Uz beigām jau no alām izlīda dīvaina paskata zvēri!
Tad nu mans un J mājupceļš bija ar kājām, nekas jauns, taču šoreiz bija pārmērīgs nogurums! Mājās mēs bijām kaut kur ap 7iem! Kamēr vēl gulta tika saklāta un buljons uztaisīts, gultā varējām likties tikai ap kādiem 7:30 un ilgi gulēt ar nesanāca! Jau 9os bijām augšā un par gulēšanu nedrīkstēja būt ne runas! Pavadījām kopā skaistu rīt un tad jau viņam bija jādodas mājup.

Turpmākā diena bija ciemošanās pie visforšākajiem radiņiem, kur paralēli vēl bija jācenšas neaizmigt!
Mājās jādodas atkal neiztiekot bez starpgadījumiem, taču viss beidzās labi, un mana potīte tik traki nemaz necieta!
Un tad nu neizbēgamākā dienas/vakara/nakts daļa-GULĒT!

Vienvārd sakot lieliska nedēļas nogale!
Un tā nesaprašana, kas bija pagājušās nedēļas vidū arī vairs nav aktuāla, jo nu viss ir noskaidrojies! :)
Patīkami!
Kārtējo reizi atkal visu biju pārpratusi un vienkārši pati biju vainīga! Jāsāk censties nedaudz to pamainīt!

Upside down*

Tā ir vai man tikai tā liekas, ka pēdējā laikā daudzi cilvēki ir mainījušies un daudzi nav tādi kā pirmajā brīdī liekas! Tā noteikti ir, jo nekad nekas nav kā izskatās. Žēl, ka tā, jo tādā veidā daža laba draudzība iet secen.

Bet varbūt tomēr man arī tā tikai izliekas, jo tā reāli tikai 1 cilvēks ir mainījis savu attieksmi. Un lkm arī dēļ tā liekas, ka visi citi arī mainās. Tas ir galīg garām! Apnīk sacerēties un aplausties! Pieķerties un nenoturēties! Turpmāk paļaušos tikai uz sevi šādos jautājumos! Nebūšu "ātri pieejama"! [Lūdzu saprast pareizi!]

Bet visu konkrētāk tredzēsim rīt, gribu, lai viss noskaidrojas šajā nedēļā!
Rīt GACHOOOO! /party/

Skarbā patiesība!

" Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru... Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas."
Māte Terēza

Gadā ir tikai divas dienas,kurās mēs neko nevaram iesākt.
Viena ir vakardiena un otra-rītdiena.
Tādējādi šodien ir īstā diena,lai mīlētu,ticētu,darītu un galvenokārt-dzīvotu!

Nedomā.
Ja domā, tad nerunā.
Ja domā un runā, tad neraksti.
Ja domā, runā un raksti, neparaksties.
Ja domā, runā, raksti un paraksties, tad nebrīnies.

Cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis.
Tu pieradināji mani, un tagad esi atbildīgs par mani. Tu esi atbildīgs par visu, ko daru, par visu, ko domāju, ko jūtu. To tev vajadzēja zināt. To tev vajadzēja jau sākumā saprast.
Tagad ir par vēlu. Tagad tu esi atbildīgs par visu, kas ar mani noticis, notiek un notiks. Notiks tā un ne citādi, vienīgi tālab, ka tu mani pieradināji.
Tu mani pieradināji un nu vairs nezini, ko ar mani iesākt. Tu sāc baidīties! Tev bail no atbildības. Bet tur neviens neko vairs nespēj līdzēt, jo cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis.
Nepieradini, ja tev bail no atbildības.

Happy fu**ing valentines day!

Nu ko, atkal pienācis 14. februāris. Visiem labāk zināma kā Valentīndiena! Skaistie mīlnieku svētki, kad atzīstas jūtās un izrāda simpātijas uķi puķi! It kā to nevarētu darīt gada citās dienās.
Neesmu antifans vai kā, vienkārši neliekas, ka būtu pārākā vajadzība pēc šīs dienas. Nekad mūžā neesmu svinējusi ar kādu kopā, varbūt arī tpc liekas, ka diena tāda NEKĀDA. Bet nu tik un tā nepiesaistoša! Nerodas nekādas emocijas, skolā izlīmētās sirsniņas liekas vairāk uzjautrinošas nekā mīļas vai romantiskas, pa ziņām rādītie kadri saistībā ar valentīndienu jau kaitina.
Tomēr, lai pilnīgi neizkristu no rāmjiem, šodien izdomāju sev mazu programmiņu, lai palutinātu sevi, jo es mīlu sevi un šodien kā nekā jāizrāda jūtas un jāmīl, un kpc lai tā nebūtu es pati. [Bet 6dien svinēšu 2tā! :D]
Izdomāju, ka šodien ielīdīšu vannā-tā pa foršo, ar putām. Iedegšu pāris svecītes. Uzgriezīšu mūziku. Un ļaušos mieram un harmonijai! 

Un vēl viena lieta, kas mani patur pie normāliem cilvēkiem šodien :D Man patīk lēnās, romantiskās dziesmas! :D
Te viena laba:



Un visiem mīlniekiem-turaties pie savām otrajām pusītēm, nepazaudējiet un mīliet, jo skaistākas lietas pasaulē nav! :)

Vai zināt?

Vai zināt, ka tie, kas izskatās ļoti stipri, sirdī ir reāli vāji un nobijušies?
Vai zināt, ka tiem, kas tērē daudz laika un spēka citu aizstāvēšanai pašiem ir nepieciešams kāds, kas viņus aizstāvētu?
Vai zināt, ka visgrūtāk pasakāmās frāzes ir: "Es Tevi mīlu", "Piedod" un "Palīdzi man"?
Vai zināt, ka tie, kas apģērbā izvēlas sarkano un balto krāsu ir pašpārliecināti?
Vai zināt, ka tie, kas apģērbā izvēlas dzelteno krāsu ir apmierināti ar savu izskatu?
Vai zināt, ka tie, kas apģērbā izvēlas melno krāsu grib, lai viņus nepamanītu un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība un atbalsts?
Vai zināt, ka tad, kad kādam palīdzat, šī palīdzība pie jums atgriežas dubultā?
Vai zināt, ka vieglāk pateikt ko jūtat, ir rakstiski nekā pateikt to sarunā „aci pret aci”? Bet Jums būtu jāzina arī tas, ka tieši tie vārdi, kas tiek teikti personīgi tiek augstāk vērtēti!
Vai zināt, ka tad, ja kaut ko ļoti spēcīgi vēlaties, jūsu vēlēšanās piepildās?
Vai zināt, ka, ja ticat tam, tad varat kļūt gan skaists, gan vesels, gan bagāts?
Taču neticat visam, kas te rakstīts pirms neesat to izmēģinājuši paši.
Ja Jūs zināt, ka ir kāds kam kaut kas ir vajadzīgs, un jūs zināt, ka varat palīdzēt, tad Jūs redzēsiet, ka viss labais ko darīsiet atgriezīsies pie jums dubultā!
Šodien draudzības bumba atrodas Jūsu rokās.

Mēs katrs esam burvju mākslinieks...

Vakardienas vakars bija ideāli izdevies! :)
Kāpēc?
Tāpēc, ka Harītim sanāca uzmeistarot ideālu ballīti!
Viss sākas pēc 18iem, kad es beidzot nonācu Ezerkrastā. [Ar slapjām kājām, protams!] Gāju uz viņas dzīvokli un pie pašām durvīm sastapu vēl vienu viešņu-Eviju, kura nebija pārliecināta, kur Harītis dzīvo, lai gan viņa stāvēja tieši pie viņas durvīm! (giggle) Mēs bijām pirmās viešņas un Hrītis mūs sagaidīja pusgatavs. Viņai mugurā bija foršs leoparda raksta kreklņš, bet kājās trenuškas. Yo, pacān, vnk.! :D Tā nu mēs sēdējām un gaidījām un lēnām ieradās arī pārējie! Tā nu visi saradās, mēs paēdām, padzērām un sākām jautroties. Spēlējām spēles, runājām, bildējāmies. Vakars bija lielisks. Paspējām vēl aiziet līdz veičītim un tajā padziedāt! :D Vēlāk devāmies ārdīties pa klubiņiem! Pirmā pietura-PABLO. Tur tāda pašvaka publika, uzg;aj;am paklausīties Kleinu, tur jau kaut kas bik vairāk. Paspējām vēl arī sarunāt, ka Kleins novelta Harītim dziesmiņu. Tas bija forši! Tālāk devāmies it kā uz COYOTE FLY, kur netikām iekšā un tad nākamā pietura RED SUN BUFFET. Tur jau nu bija deftīga ballīte. Izdejojāmies pa smuko. Viss ideāli! Diemžēl man ātrāk vajadzēja doties prom, jo bija ĻOTI agri jāceļas, lai dotos uz Rīgu, uz olimpiādi.

Šeit pāris bilžuki ---->

Un tā šodien iegāju gulēt 2os, lai celtos jau 5:30 un dotos uz olimpiādi. Gandrīz aizgulējuos! Paldis, mammuci, ka piecēli! :*  Bet nu ātri, ātri sataisījos un gāju uz savu savākšanas vietu! Laukā, protams, atkal sniga, bet vismaz ar kaut cik sausām kājām tiku līdz turienei, biki nācās pagaidīt, bet tad jau mikriņš bija klāt! Āh jā, šodien mani pavadīja Liena, kuru iepazinu Harīša ballītē. Redz, ka tomēr šādas nejaušas satikšanās noved pie lielām lietām, jo Lienai obligāti vajadzēja tikt uz Rīgu šodien. :) Man prieks, ka varu palīdzēt kādam! :)
Tad nu pa ceļam bikiņ papļāpājām, centos pagulēt, bet sanāca tāds caurs/nekāds miegs! Un tad jau arī bijām Rīgā. Diezgan laicīgi 9:30! Un viss sākas tikai 10:00! Tā nu 30 minūtes paklaiņojām pa centru. Tad nāca piereģistrēšanās, telpas atrašana un laika nosišana. Tā nu sākām pļāpāt ar meiteni no 5. vsk. Izvērtās par foršu pļāpāšanu! :) Tad arī pienāca plkst. 11, kad vajadzēja sākt rakstīt. Un tā nu es atkal uzmurgoju kaut ko 1 h laikā, lai gan bija dotas 2as. Bet nju ceru, ka tomēr beigās viss būs labi. TURAM ĪKŠĶUS!
Tā nu tad ar Lienu pavazājāmies pa veicīšie, es neko neatradu un tad jau arī Rīgas prieks bija galā, jo 2os izbraucām no Rīgas, bet mājās jau bijām 16:30! :O Ku mums ātrs šoferītis bija! Paceļam vēl biju tā iemigusi, ka pat nedzirdēju, ka man zvana Jusis! :D Labi, ka Liena mani pamodināja!Un tā nu arī pārguruse nonācu mājās!

Lai jums vēl jautrs vakars, es eju gulēt! :)
Buč, buč,
Mončīc!

Someday i'm gonna be...

Šodien uz skolu bija atnākusi kāda sieviete, kura mums pastāstīja visu par un ap brīvprātīgo darbu Eiropā.
Viņa pastāstija tik interesantas informācijas, ka mana interese par brīvprātīgo darbu palielinājās bezmērā!

Tātad piesakoties brīvrātīgajam darbam, tev ir vajadzīgs CV un motivācijas vēstule angļu valodā. Tikai!
Taču tev tiek dots tik daudz-apdrošināšana uz visu projekta laiku, nauda ēšanai, transportam, kabatas nauda.
Arī lidmašīnas biļetes tiek apmaksātas par 90 %, pašam tikai jāatrod 10 %, un tas nav daudz!
Tas ir vienkārši tik iespaidīgi un izdevīgi to darīt, arī ja tev kādas nopietnas kaites piemetas vai kaut vai zobu sāpes, visi ārsti tiek apmaksāti. Un ja tu arī paliec stāvoklī, tev viss tur ir nodrošināts.Dzīves vieta arī norošināta. Un vēl starpkultūru saskara! Tas taču ir vienreizēji!
Labs stāsts iz kādas brīvprātīgās pieredzes-meitene bija devusies brīvprātīgajā darbā uz Vāciju. Liepājā viņai nebija tie labākie apstākļi, nebija naudiņas. Un viņai bija kaut kāda kaite ausī un bija vajadzīga operācija, kura izmaksāja 10000 eiro un to viņai šī projekta ietvaros arī apmaksāja. Iespaidīgi, vai ne? Šāds projekts var būt dzīvību glābjošs, bez maz vai!

Šobrīd par 70% esmu pārliecināta, ka pēc skolas pabeigšanas ņemšu tā saukto Gap year, lai paplašinātu savu redzes loku, gūtu jaunu pieredzi un apciemotu kādu citu valsti.
Tā kā universitātei nedaudz vajadzēs pagaidīt, es ceru!

Too little too much!

Pēdējā laikā nācies pieredzēt to, ka daži labi cilvēki tomēr ir divkosīgs.
Šiem cilvēkiem moto, man liekas, ir-Ka tik kaut kur iederēties, ka tik pār kādu patenkot.

Jāsaka uzreiz, ka šādi cilvēki man nepatīk-tie, kas ir pielīdēji un liekuļi, kas ir nepatiesi.Nespēju izprast viņu prātu darbību-Kāpēc viņi saka lietas, kas nav patiesas? Kāpēc viņi vienā brīdī draudzējas ar cilvēku, bet nākošajā jau aprunā? Kāpēc viņi saviem "draugiem" saka lietas, zinot, ka tas viņus aizskars, tikai tāpēc, ka šie "draugi" ir viņiem izdarījuši kaut ko ne pa prātam.
Pietiek vien pavērot cilvēku kādu mazu laiciņu, lai jau varētu pateikt kāds viņš ir un dažreiz, man nemaz nevajag laiciņu, jau pēc pirmā kontakta var pateikt kāds viņš ir. Bieži vien mans iespaids ir pozitīs, bet ir arī šie izņēmumi, kurus nu nekādi nevar piedabūt patikt sev. Bet viņi paši vien pie tā ir vainīgi.
Negribu nevienam mācīt dzīvot, katrs pats izvēlas ceļus kurus iet, bet lai pēc tam šis cilvēks nebrīnās, ka citi viņu vairs negribēs saukt par savu draugu.
Nesaprotu, kā var sāpināt savus draugus? Teikt lietas, kuras NOTEIKTI sāpinās draugu. Darīt lietas, ka viņu sāpinās. Ideāls piemērs ir, ja draudzene [dzērumā vai nedzērumā-pilnīgi vienalga], salaiž ar draudzenes [ex] džeku. Tas nav pareizi, ja vēl šis [ex] džeks kaut ko [daudz] nozīmē. Tas jau vien parāda, ka tas cilvēks šo draudzību netur augstā vērtē. Draudzība ir jālolo un jāsaudzē, par to ir jārūpējas katru dienu, katru mīļu brīdi.

Esmu Dievam katru dienu pateicīga, ka Viņš man devis nevien lielisku ģimeni, bet arī pašus superīgākos draugus, kurus es nekad negribētu pazaudēt! Mīļie, jūs man esat zelta vietā! :)*

Ieteikums visiem: Nekad neapbēdiniet savus draugus, nelieciet viņiem justies slikti, nesāpiniet viņus-un ja kāds cits to ir izdarījis, tad uzrociet viņu un lieciet viņam ciest dēļ šāda nodarījuma! :D

Mierīgai noskaņai!

Vēl joprojām ir neticība....

Bet stāsts ne par to!
Dziesma skaista, mierīga un visu dienu skan man galvā! (giggle)
Lai jums labi klausās, mīļie! :)

Sēru diena!

Šodienu sev personīgi atzīmēšu kā sēru dienu! :(
Vēl joprojām nespēju noticēt! 

 Tā laikam ir, ka lieli cilvēki mirst jauni!

Šonakt Latvija pazaudēja vienu no izcilākajiem mūziķiem, dzejniekiem, komponistiem un vispār cilvēkiem.
Kad uzzināju par viņa nāvi, jutos kā ar ūdeni aplieta-vismaz minūti mute bija vaļā un šokas bija milzīgs. Ir tāda sajūta, ka būtu aizgājis kāds tuvinieks.
Bet tā jau arī gandrīz var teikt, jo Mārtiņš nebija ar galvu mākoņos-viņš bija vietējais, savējais. Viņš bija viens no mums! Vienkārš, bet tai pašā laikā savādāks un īpašs. Mārtiņš vienmēr spēja dot cilvēkiem to enerģiju, kas viņā virmoja. Katrā koncertā varēja just to īpašo enerģiju. Katru reizi arī es uzlādējos ar šo enerģiju! Un nu tā vairs nekad nevarēšu darīt! :(
Atceros vēl šodien kā stāvēju pirmajā rindā, dziedāju līdzi visām dziesmām un izbļāvu visas iekšas, atstājot balsi koncerhallē vai pludmalē.
Katru reizi, kad uzzināju, ka Liepājā spēlēs Tumas, zināju, ka obligāti iešu un dziedāšu līdzi. Tā arī vajadzēja būt šo 6dien, kad viņiem vajadzēja uzstāties Rokkafeijnīcas dzimšanas dienas ballītē. Nu tā vairs nekad nebūs! :( Tas ir tik skumji! :(
Arī atceros cik ļoti mīlēju viņa mūziku [un daru to vēl šodien], uzstājoties skolas popielā ar F.L.Y. dziesmu Hello from mars.
Neesmu vēl saņēmusies klausīties Tumsas dziesmas, jo zinu, ka tad nu asaras būs. :( Bet godinot Mārtiņu tomēr to šovakar, pirms gulēt iešanas, izdarīšu!

Mīļajam Dieviņam priekš mūsu Mārtiņa bija lielāks plāns paredzēts!

Mārtiņš ir sarakstījis ideālas dziesmas un noteikti to būtu darījis arī nākotnē, ja vien būtu dota iespēja.
Kad Ēģiptē sniegs ir mana mīļākā Tumsas dziesma, lai gan ir grūti izvēlēties:

DJ, play my song!

Šodiena ir viena no tām dienām, kad beidzot saņēmos atrast kādas jaunas foršas dziesmas, jo uzmatās tāda kā atpalicības sajūta šajā lauciņā. Un meklējot dziesmas, sapratu, ka nedaudz, nedaudz mainījusies mana gaume-tagad ar vien vairāk pievelk ātras R'n'B dziesmas! Tā arī bija iepriekš, bet tad man topa aukšgalā bija liriskās dziesmas! :D Bet šadi paliek ar vien labāk!

Tātad šodienas jaunā playliste + dažas jau zināmas superīgas dziesmas:

1.  Pink-Fucking perfect
2. Chris Brown-Yeah 3x
3. David Guetta & Rihanna-Whos that chick
4. Enrique Iglesias & Ludacris-Tonight
5. Selena Gomez & The Scene-Round & round
6. Taio Cruz feat. Kylie Minogue-Higher
7. Usher-More
8. Fakts ft. Grafomāns & DJ Aspirins-Labrīt
9. Fergie-Fergalicious
10. Die Atzen-Disco Pogo
11. Katy Perry-E.T. (Futuristic Lover)
12. Westlife-Safe
13. Grafomāns-Izlaiduma nakts
14. Lady Antebellum-Need you now
15. One Republic-Good life
16. Musiqq-Dzīve izdodas
17. Pink-Raise your glass

 Par video ilgi domāju, kuru likšu, bet pēc ilgām pardomām izdomāju ielikt Pink-Fucking perfect,  jo šodien šis bija pirmais video, kuru noskatījos un, kura stāsts man uzreiz iepatikās! Cepums Pinkai par izdomu!



Lūk, tāda izskatās mana šodiens palylistīte! Dziesmas pietiekami dažādas un skanīgas! :)
Ja nu kas, lai jums labi klausās!

Brīvprātīgs neprāts!

Aiz muguras nu jau 4tā 2011tā gada nedēļas nogale, 4tā nedēļas nogale, kurā es nesēžu mājās, bet eju tautās. Un kā jau līdz šim šajā gadā arī šoreiz nogale izdevusies par visiem 100 % un ar interesantiem notikumiem.

Viss sākās 5dienas vakarā, kad bija jādodas uz brīvprātīgo sapulci priekš Maeistro Raimonda Paula 75. jubilejas koncerta. Jau tad satiku foršus cilvēkus un izsmējos. Pēc tam aizskrēju mājās un tur bija negaidīta jauna iepazīšanās-brāļa kursa biedrs, tiešām foršs, runātīgs džekiņš! Vēlāk mans ceļš mani veda pie Agnijas (Agii), lai tā godam atzīmētu viņas vārdiņa jubileju. Malibu, Martini un vakars jautrā kompānijā-tur nu nekādi nevarēja būt neizdevies vakars! Arī pēc tam satiekot Karīnīti un Ievuci! Mājupceļš arī izvērtās negaidīti jautrs-ar to pašu brāļa kursa biedru, kurš pie mums pa nakti palika. Patērzējām forši, pasmējāmies un aizslidojām mājās! Tā beidzās 5dienas vakars.

6diena sākās 12os no rīta, kad pamodos. Nedaudz bija laika mierīgi pagulšņāt un izbaudīt brīvo dienu, bet drīz viena nācās celties un iet dienas gaitās, gatavojoties savam brīvprātīgajam darba. Ielecu dušā, izmazgāju matus un paēdu. Pa starpai arī iepriecināju mammuci, uzdāvinot viņai biļeti uz koncertu. Un tā jau arī bija pienācis laiks doties uz Liepājas OC, kur notika koncerts. Ierados kopā ar foršajām meitenēm-Annu un Lindu. Un tad jau viss notika! Nolika mūs stāvēt pie durvīm un pārbaudīt biļetes. Tas gāja jautri un ātri. Viens no secinājumiem-man patīk būt laipnai un patīk laipni cilvēki! :) Kad cilvēki bija sanākuši un sasēdušies, arī mēs varējām izbaudīt koncertu, kurš tiešām izvērtās ļoti skaists, bet tomēr arī diezgan garš! Vairak kā 3 stundas! Un man jau pēc otrās kājas sāka sāpēt, jo bija jāstāv papēžu kurpēs. Un šim vakaram tas nu nekādi nebija derīgs, jo pēc koncerta pat nepaspēju mājās aizbraukt, jo bija jāiet ar foršulēm-Endiju un Kristu ballēties. Tad nu ar saviem pavasara puszābaciņiem uz mazu papēdi, kuri sākumā bija ērti laidos satikt viņas. Un kā jau katru nedēļas nogali sākumā nedaudz iesildījāmies un tad devāmies uz pirmo pieturas vietu-Pablo. Ieejos nedaudz pēc 23iem, protams, vēl nekas īpašs nenotika. Tad nu apsēdāmies, lai nedaudz varētu atpūtināt kājas. Lai pēc tam varētu laisties deju virpuļos! Skanēja dziesma pēc dziesmas līdz vairs nevarējām izturēt un vienkārši bija jāiet dejot. Laikam ejot, dziesmām skanot ar vien vairāk cilvēku sāka parādīties, to starp daudzi pazīstamies un arī hamelionu rotaļas, kas tā vien mudināja mani vienkārši iztrakoties un izrādīt savu prieku un bezrūpību. Tas arī tika izdarīts ar uzviju! Tālāk 2/3 no mums vēlējās aiziet līdz bufetei. Ģērbjoties, nāca vēl forši cilvēciņi-pazīstamie. Vienmēr prieks tādus redzēt. Apmetām līkumu, vēl vienu līkumu, iegriezāmies bufetē un tur tad gāja vaļā danči, tomēr 6dienā tur nebija tas pats, kas 5dienā. Savādāka publika, nedaudz savādāka atmosfēra. Tāpēc tur arī pārāk ilgi neuzturējāmies. Bet tik un tā šajā īsajā laikā sanāca satikt un redzēt vairāksu pazīstamos un zināmos. Pēc tam atgriezāmies Pablo, kur satikām Vio ar Līguci un 2ais piegājies vienkārši bija super izdevies. Nedaudz uzpildīju rezerves un tad metāmies deju trakumos. Liku sevi redzēt visiem, kuriem bija jāredz un dejoju cik uziet. Sanāca arī padancot ar tiem foršuļiem, ko satiku pirms tam. Tādas lietas man patīk! :) Tā nemanot bija pienākuši plkst 4 apmēram. Un mēs izdomājām doties mājup. Ceļš bija smags, jo kājas sāpēja nežēlīgi. Vēl pa ceļam ieskrēju bufetē, lai aizietu uz dāmu istabu! Un mājās biju pāri 4iem un devos gulēt.

Jo nākamais rīts sākās jau pirms 12iem, kad mani pamodināja Egitas zvans. Nedaudz ar viņu patērzēju un tad jau bija jāceļas, jo 13:30 bija jābūt pie ledus halles, lai dotos iztērēt Hokejkaros nopelnīto balvu. Tas izvērtās tiešām par jautru pasākumu. Izsmējāmies, izslidojāmies un tad jau man atkal bija jādodas uz Liepājas OC, koncerta otro piegājienu. Kas šoreiz arī izvērtās par skaistu lietu. Varbūt es arī nonākšu TV, ja šo koncertu rādīs TV, jo šoreiz man tika uzticēts pavadīt kādu dzejnieku līdz skatuvei. Tas bija satraucošs moments. Bet nu pēc tam, tākā koncerts jau bija rezēts, varēju nedaudz atpūtināt savas kājiņas. Ar foršajām meitenēm pablandījāmies pa LOC un paskatījāmies kā "Lieājas lauvas" trenējas un gatavojas savai nākamajai spēlei. Tas bija paskaini man! Koncerts pagāja nemanot un tad nu jau arī devos mājās. Līdz pieturai ar foršulēm slidinājāmies un smējāmies. Un tad beidzot pēc garās, bet lieliskās nedēļas nogales 20os biju mājās, lai vairs nekur neiet, līdz nākošās dienas rītam. Nedaudz pagatavojos olimpiādei, kura tomēr izvērtās par katastrofu nākamajā dienā! Un tad jau arī devos gulēt, jo acis vienkārši vairs neturējās vaļā.

Lūk, tāda un vēl foršāka bija mana nedēļas nogale. Lai nāk nākamā!

Mans rezumē:
Brīvprātīgais darbs ir ļoti patīkama lieta. Patika palīdzēt un saņemt uzslavas.
Šāds darbs arī atīsta tevi pašu. Tu iemācies to, ka patīkami ir dot daudz un palīdzēt cilvēkiem, nesaņemot mantisku atalgojumu. Šoreiz mantiskais atalgojumsu bija pieredze, patīkami pavadītais laiks un skaistais koncerts. Un tagad ceru, ka vasarā tikšu brīvprātīgajā darbā uz kādu no Eiropas valstīm. Turam īkšķus!

Tavas jūtas ir tavas jūtas!

Jūtas ir katra cilvēka personīgs īpašums, neatkarīgi no tā, vai tās ir labas vai sliktas. Katra cilvēka jūtas ir viņa paša atbildība. Ja kādam ir skumjas vai prieki, tad katrs pats zina tam iemeslus un nes par to atbildību. Nav pareizi, ja uzņemamies atbildību par citu cilvēku jūtām. Piemēram: Es darīju to un to tikai tāpēc, ka citādi mani draugi par to dusmotos.

Katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi. Ja kāds uzņemas atbildību par citu cilvēku jūtām, tad viņš vairs nevar pieņemt lēmumu par to, kas ir pareizi un kas nepareizi. Ja sākam visiem izpatikt, tad zūd izvēle pašiem pieņemt pareizus lēmumus.

Ja jūtamies atbildīgi par citu cilvēku nepatiku, tad nevaram veiksmīgi veidot paši savu dzīvi. Līdz ar to ļaujam citiem kontrolēt savu dzīvi pēc viņu vērtējuma, nevis pēc savējā.

Ja DIEVA Dēls būtu centies visiem izpatikt un tā padarīt visus laimīgus, tad garīga jaunpiedzimšana nebūtu iespējama. Principā, ja kāds uz mums dusmojas, tad tas nozīmē, ka sākam, vai esam iemācījušies pateikt ļaunumam „Nē”. Tā ir pretošanās varmācībai. Ja citiem, vai tuviniekiem nepatīk lēmumi, kurus es esmu pieņēmis, jo tā saka RADĪTĀJS, tad tas nozīmē, ka sāku vai jau esmu kļuvis pieaudzis un pastāvīgs cilvēks.

„Svētīgi Jūs Esiet, kad ir cilvēki, kuri Jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo Jūsu vārdu visa RADĪTĀJA un Cilvēka Dēla dēļ. Priecājieties viņā Dienā un dejojiet, jo Jūsu alga ir liela Tēvmājās, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši Praviešiem...”

Ja ir cilvēki kuri mūs ienīst par to, ka esam līdzjūtīgi, piedāvājot piedošanu un DIEVA Patiesību, tad varam būt droši, ka Esam uz pareizā ceļa. Ja savukārt uzņemamies atbildību par citu cilvēku nostāju un jūtām, tad esam ieņēmuši vietu ļaunuma pusē.

DIEVA Dēls sacīja, ka nav nācis atnest mieru, bet zobenu. Šķelšanos ģimenē izraisa ne tikai tas, ja kāds nolemj paklausīt DIEVA likumiem un Dēla Liecībām, bet cēloņi ir daudz dziļāki.

Piemēram: vīram ir jāatstāj vecāki un jāpieķeras savai sievai. Dēlam ir jākļūst pieaugušam. Ja dēls uzņemas atbildību par tēvmājām un vecāku vēlmēm, tad nevar kļūt patstāvīgs. DIEVS liek runāt un darboties saskaņā ar Patiesību. Kas nestrādā, tam nebūs ēst, saka RADĪTĀJS. Vecākiem nav pienākums savus bērnus ēdināt un aprūpēt līdz 60..., kā to viens otrs vēlas.

Daudz valdonīgas personības uzskata, ka ir tiesīgas valdīt pār citiem, izrādot dusmas vai skumjas. Mums vienmēr vajadzētu būt iejūtīgiem pret līdzcilvēku jūtām, ko izraisa mūsu izvēle, bet nevajag uzņemties atbildību par to, kā viņi šai sakarībā jūtas. Uzņemties atbildību par kāda citu jūtām ir visneiejūtīgākā rīcība. Katram pašam ir jāizvērtē sava neapmierinātība, vilšanās un jāuzņemas par to atbildība. Neviens no mums nespēj iegūt visu ko vēlamies.

Ja sieva dusmojas, ka nespēj no vīra dabūt visu ko vēlas, bet vīrs jūtas atbildīgs par viņas dusmām, tad nekad nevarēs veidot ar sievu godīgas un atklātas attiecības un otrādi. Var jau ar savu muti nemitīgi piekrist visām iegribām un vēlmēm, bet ar savu rīcību nekad tās visas nespēs izpildīt un tā rodas konflikta situācija. Ir jābūt godīgam un jāpasaka „nē”, kad nav reālas iepējas to īstenot dzīvē. Uzņemoties atbildību par otra jūtām un laimi zūd brīvības sajūta, rodās vainas apziņa un tā jau ir verdzība. Ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kurš par ko ir atbildīgs.

Ikvienam ir jābūt atbildīgam par savu rīcību citu cilvēku priekšā, bet nav jābūt atbildīgam par viņu jūtām. Uzņemoties atbildību par savām jūtām ikviens var atrisināt jebkuru grūtu situāciju.

Atbildība par jūtu atrisināšanu gulstas uz to cilvēku, kurš piedzīvo šīs jūtas.
Uldis Priede